Sveikas, ceru, ka ar šo diskusiju man taps skaidrāk ko man darīt!
Manī mīt motivācijas trūkums, esmu jau trešo gadu uzsākusi jaunu studiju gadu un šobrīd atkal ir sajūta, ka man to nevajag. Pieceļos no rīta un saprotu, ka ne velna negribu kustēt ārā agrajā rītā, lai dotos uz skolu. Liekas, ja sāktos normālā laikā, piemēram, desmitos - tad man vieglāk būtu sevi motivēt, taču problēma nav tikai laikā. Varu piecelties un vienkārši mācīties vai pasēdēt pie kompja, bet uz studijām neiet. Nav tā, ka esmu slinka, ja man vajag un gribu - es tiešām varu kalnus gāzt. Paanalizējot sevi, man liekas, ka man mājsaimnieces būtība ļoti apmierinātu, es dievinu čubināt māju, gatavot ēst, sapņoju par kopīgu mitekli ar savu draugu, nākotnē vēlētos ģimeni, bet arī draugs ir minējis, ka bērniem būs gatavs tikai pēc studijām un kamēr naudu iekrāj, vismaz savi 5 gadi līdz šim ir jāpagaida un kas zina kā mums viss iegrozīsies.
Bet varbūt šeit kāda jūtās līdzīga? Varbūt kāda virs 20 gadiem joprojām nedomā iegūt augstāko izglītību un apmierina, piemēram, pārdevējas darbs?
Manī ir tik liels misēklis galvā, nezinu īsti kā rīkoties. Saprotu, ka visprātīgāk tomēr būtu pabeigt studijas, kas patiesībā mani interesē, bet man tas viss sākt riebties un liekas, ka vispār neesmu radīta studijām.