Kopšanās

Atceros skolas laikus. Man bija kauns ēst kopgaldā.:D tpc,ka tā darīja tikai nabagākie bērni un tad man mamma sāka dot pusdiennaudu. Sākumā notriecu saldumos, līdz sapratu,ka ar saldumiem visu dienu skolā neizvilkšu un sāku ēst normāli.

Jā un kāpēc tad agrāk viņa to nedomāja darīt, bet tieši tagad, kad pēkšņi ir tik svarīgi sevi kopt un pucēties. Ok, ja bērnam tas nāk tikai par labu- ņemu savus vārdus atpakaļ.

Es skolas laiku kopgaldu atceros ar šausmām. Tie ēdieni bija tik jocīgi, izskatījās šausmīgi un nereti arī garšoja ne pārāk labi. Vienīgais, ko es labprāt ēdu, bija makaroni ar gaļu. Pārējās reizēs es pat kārtīgi nepaēdu, tikai apknakstīju ēdienu. Daudz priecīgāka biju, kad mamma sāka dot pusdienu naudu un es pati verēju pirkt, ko gribēju - griķus, salātus, ceptus kartupeļus utt.

Pārrēcos par to, ka kopgalds ir zupas virtuve :D

Ja godīgi, es arī sākumā iedomājos par zupas virtuvi, jo tādu jēdzienu kā "kopgalds" lasu pirmo reizi. Manā laikā tās vienkārši bija skolas pusdienas.

Autore par bērnu veselību aizdomājās tikai tad, kad pašai šmotkas jāpērk.
Tas tak ir skaidrs, kad bērns 2Ls notērēs maķī, saldumos un kolās.
Uzskatu, kad skolas pusdienas jeb kopgalds ir ļoti labs risinājums + līdz var iedot kādu ābolu.

Nu ko... pirms cik gadiem jūs skolu visas pabeidzāt? Kad beidzu es (NESEN!) uz kopgaldu gāja pilnīgi visi, gan turīgie, gan nabadzīgie, jo nebija jāstāv nejēdzīgi garās rindās kafejnīcā, sanāca ietaupīt, plus vēl saldais ēdiens vienmēr bija un ēdiens bija super garšīgs, un katru dienu piedāvāja diva veida siltos, ja kāds neēd kartupeļus, varēja ēst griķus. Pačukstēšu noslēpumu - kopgalda ēdiens un kafejnīcas ēdiens tiek taisīts no vienām un tām pašām izejvielām, vienā un tajā pašā virtuvē. Tieciet no saviem aizspriedumiem un tarakāniem vaļā!

Bet piekrītu Librai par pusdienām. Man bija tā, ka skaitījāmies daudzbērnu ģimene, 3 bērni un man bija jāēd pie kopējā galda, kur ēda visi, kam bija par velti, tik apkaunojoši tobrīd likās, ļoti gribēju kaut kaut vecāki man iedotu pusdienu naudu un es pati varētu nopirkt, bet, kas tev deva! :D

Un kā jūs visas bērnudārzā izdzīvojāt, jo tur taču arī ir kopgalds? :D

Paris, jo ātrāk bērnam iemācīs, ka cilvēki nav jādala nabadzīgie - turīgie, un pie galda visi ir vienlīdzīgi, ēdiens visiem garšo vienādi, jo labāk.

andas- kopkaldā liek to,ko uzliek uz galda, bet pērkot pusdienas tu pats vari izvēlēties,ko ēdīsi, nevis tev noliek un ēd.
Mūsu skolā kopgaldā ēda tikai pirmīši:D Visi pārējie pirka pusdienas atsevišķi.

Bērnudārzā neesmu gājusi.

Protams jāskatās kādas ir pusdienu piedāvājums. Manā skolā bija ļoti labs : siltais, ķieģelītis ( ēd cik gribi ), saldais un dzēriens. Vienmēr varēja dabūt arī otru porciju ( izņemot saldo ).

Laikam bērnus sūtīšu kopgaldā ēst,mazāk naudas iztērēsies.!

pēc šī teikuma spriežu, ka trollis :D

Ak šausmas, nevar izvēlēties, ko ēdīsi! :D Briesmas, ne? Nu jā, Tatyana, tu esi tik slikta māte, ej nokaunies. :D

_paris.
Šausmas. Mums vis pa klasēm ( 1 klases galds, 2klases galds utt ).

andas, bet mūs atdalīja, tos, kas skaitījās mazturīgie, daudzbērnu ģimenes u.c. Nu man ir trauma, godavārds. Fui, skolai.

andas- beidz taisīt drāmu, dieva dēļ.
Te nu točna nebija disksuija uztaisīta,lai runātu par kopgaldu, bet par autiori,kas sākusi pucēties. Un visur tik štātes, štātes, štātes...
Pēkšņi interesē ietaupīt uz bērnu rēķina, kad pati sākusi pucēties. Pēkšņi sāka interesēt,ko tie bērni-ēd pusdienas vai nē, ne:D
Es uzskatu,ka bērns ir gana saprātīgs,lai zinātu, ko viņš grib ēst pusdienās,ja iespēja ir izvēlēties.

čāča, ak piedod, ka noņēmu Tev drama queen kroni šajā diskusijā, atlieku Tev atpakaļ! :D Vienkārsi reizēm nākas pabrīnīties par to, cik daudz ir aprobežotu cilvēku, kas domā, ka kopgalds ir zupas virtuve un, ka kopgaldā sausu maizi ar ūdeni liek uz galda, un visi nabadzīgie rociņas izstiepuši to gaida. Nemaz nerunājot par to, cik štātīgas ir meitenes, kas izteica komentārus....

Man gan TĀ patika tā organizētā ēšana. Es vēl ilgi, kad bija izvēle, ņēmu iespēju, ka ēdu gatavu ēdienu.
Kamēr augu, biju tieviņa un sīciņa, kā špicka, bet man obligāti prasījās kārtīgi paēst.