Man savā laikā pienācās brīvpusdienas, jo to piedāvāja pagasts tiem, kas tur deklarējušies, faktiskā dzīvesvieta bija tieši taj'pagasta, bet tā arī nepārdeklarējāmies, un nevis tāpēc, ka būtu nabazīgi, bet tpc, ka tas bija tāds atbalsts vienkārši.
Un tad es vecākiem ilgi to skaidroju, bet viņi tā arī nepārdeklarēja ne mani, ne brāli... nu nekas. Un uz kopgalda pusdienām mums skolā arī bija tā, ka tie, kas neēd biežāk tika pavadīti ar tādu izbrīnu, vai aprunāti, ka varbūt naudas nav un tā...
Un pašas pusdienas arī bija garšīgas, tpc neredzu ko var pārmest par mātes vēlmi bērnus sūtīt ēst gatavas, siltas pusdienas... Un ja tas vēl pašai kādu labumu dod, vispār ideāli.