Atceros, ka jaunibā, ap 14-15gadiem ļoooooti gribēju pīrsingu zem lūpas, degunā un uzacī. Tētis neļāva, es strīdejos pretī, taisīju scēnas, bet tā pat neļāva.. teica, ka tad , kad izaugšau teikšu viņam paldies, ka viņš man neļāva. Un uz šādu tekstu es niknojos vēēēl vairāk.
BET tagad tiešam varu teikt viņam paldies, ka neļāva man durstīs seju! :D
Gribētos tādu kā tev bildē-ausī, bet man bail no sāpēm un ilgās dzīšanas. Jau parastie ausu caurumu nedzija ļoti ilgi, kur nu vēl tāds :)