kas Tev liekas neizprotams, liek izbrīnīties- kā šādi otrs var domāt, runāt?

Nerea, vai tad saskaņa, cieņa, kopīgi mērķi, draudzība nav mīlestība? Vai tad mīlestība ir tikai tauriņi vēderā un seksuālā iekāre...? Nedomāju viss.

Ir cilvēki, kas par mīlestību uzskata tikai tos tauriņus un jūtu uzplūdus, un tiem pakārto visu pārējo.

Nerea- tas gan, un pēc gada sausais atlikums ir NEKAS. :(

Pilnīgi piekrītu Nerea.
Turklāt bieži vien šī "mīlestība" tiek jaukta ar mirkļa emocijām un kaislību. Visas attiecības iesākas ar eiforiju un sajūtu, ka lido 5 metrus vis zemes. Kad tas viss pierimst, nereti parādās pilnīgi dažādi skatījumi uz dzīvi. Ja es jūtu vadīta pirms dažiem gadiem būtu apprecējusies, kā gribēju, tagad savos 27 pilnīgi noteikti būtu šķirtene. Ar bērniem vai bez- tas ir jautājums.
Es jau nesaku, ka visiem tā ir un būs, bet vajag tomēr laiku, lai cilvēku ne tikai iemīlētu, bet arī iepazītu.

Nerea, vai tad saskaņa, cieņa, kopīgi mērķi, draudzība nav mīlestība?

Protams, ka nav. Neizslēdzu, ja ir mīlestība, tad var būt šīs visas lietas, bet likt vienādības zīmi man nešķiet pareizi?!

Man šķiet, ka tādas trakas, versmainas mīlestības dēļ apprecas nedaudzie drosmīgie.

piekrītu. man noteikti primārais būs drošība, gan finansiālā, gan garīgā, savstarpēja cieņa, rūpes, un tikai pēc tam mīlestība, lai teiktu "jā" vārdu.

Hmm, pa lielam es teiktu ,ka neizbrīna nekādi brīnumi, jo uzreiz ir apakšdoma- nu jā, dīvaini, bet cilvēki ir visādi!

Bet ,kas man riebjas un ,kas mani uzvelk ,ka ir cilvēki ,kuri cenšas visus pārveidot pēc savas līdzības. To gan es nesaprotu. Globāli mani uztrauc un ir skumji par to ,ka mūsdienās cilvēki ir palikuši tik necilvēcīgi! Un es no sirds reizēm iedomājos- kaut cilvēki būtu ,saprotošāki, cilvēcīgāki, sirsnīgāki! Pie velna ko citi domā ,ja es jūtu ,ka man jāpalīdz tai pakritušajai tantiņai nevis jāpaiet garām un jācer- kaut nu cits palīdzētu ,jo neesmu droša. Žēl ,ka cilvēki ir tik kritiski ,netīri. Protams ,es pati arī, ,bet runa iet par vēlmi mainīties, cik mēs attīramies un cik melnuma negribam atmest- tā ir problēma. Par sevi priecājos ,ka es pa lielam nepazaudēju to cilvēcību un ik pa laikam viņai izlaužas un viss ir labi! :)

Man ekonomikas pasniedzēja stāstija, ka vienā no Skandināvijas valstīm ir opcija reāli laulību, kā līgumu, noslēgt uz 10 gadiem. Ja štimmē viss, tad šo "līgumu" pagarina, ja ne- šķiras...

Man vispār sabiedrība šokē arvien vairāk, dažreiz liekas- nu, johaidī!, kur var būt šāda aprobežotība vai seklums... eh....

kur tur ir aprobežotība? manuprāt, aprobežotība ir ticēt, ka eksistē nesavtīga un iekūņota mīlestība, un visu savu dzīvi būvēt uz kaut kā tik pazūdoša, kā jūtas.

Un es no sirds reizēm iedomājos- kaut cilvēki būtu ,saprotošāki, cilvēcīgāki, sirsnīgāki!

Gluži manas domas!!! Cilvēcības nevar būt par daudz :)

Reizēm man šķiet, ka nekas mani vairs nespēj pārsteigt, bet tad kāds izstrādā vai pasaka ko tādu, ka man vienkārši atkaras žoklis :D

Mani izbrīna daudzu cilvēku nežēlība, empātijas un emocionālās inteliģences trūkums. Kategorisms lietās, kuras nav izpētītas un precīzi pamatojamas (piemēram, pēcnāves dzīve, mīlestība, ticība Dievam utt.) un stulbums, vienaldzība ikdienišķās lietās.
Kas mani ir izbrīnījis visu laiku, jau kopš bērnības - cilvēki, kuri ir pilnīgi pārliecināti, ka zina, kādi ir citi. Man bieži ir gadījies, ka apkārtējo viedoklis vienkārši noliek uz pakaļas - galvenokārt tāpēc, ka tas viedoklis ir izzīsts no pirksta un ar mani pašu neviens nav centies pat runāt. Tiesa, ir dažas radinieces, ar kurām runāt nav jēgas - viņām IR viedoklis, punkts :D

kur tur ir aprobežotība? manuprāt, aprobežotība ir ticēt, ka eksistē nesavtīga un iekūņota mīlestība, un visu savu dzīvi būvēt uz kaut kā tik pazūdoša, kā jūtas.

Sooooooooo true:)

manuprāt, aprobežotība ir ticēt, ka eksistē nesavtīga un iekūņota mīlestība

Aprobežotība ir iedomāties, ka tādas vispār nav - Tu to vienkārši nevari zināt :) Pasaule ir liela - ja Tev nesavtīga mīlestība neeksistē, tas nenozīme, ka tā neeksistē nekur un nevienam.

aprobežotība ir ticēt, ka eksistē nesavtīga un iekūņota mīlestība,

Aprobežotība ir uzskatīt, ka tikai tavi priekšstati par lietām, kuras nekad neesi piedzīvojusi ir vienīgie pareizie un reālie. Es zinu pāri, kuri kopā jau ir vairāk kā 35 gadus - bet katra kāzu gadadiena joprojām viņiem ir mīlestības svētki. Viņi mīl ar gadiem vēl vairāk.
Saskaņā ar tavu teoriju viņi neeksistē...

mīlestība ir jūtas, nevis cieņa, sapratne uttt. mīlestība var arī rasties arī daļēji no šīs cieņas, sapratnes, uzticības un mīlestību tikai tādā veidā var saglabāt. es nekad neliktu mīlestība=uzticība, cieņa, sapratne utt.
tāpēc, ka mīlestība ir jūtas, bet cieņa, sapratne, uzticība ir pavisam kas cits.
mēs taču vecākus arī mīlam, protams, savādāk, bet mīlam.

Aprobežotība, meitenes, ir uzskatīt, ka otrs domā nepareizi. Tādas ir viņa domas un tās ir pareizas viņam, tas nekas, ka gribas iebakstīt acī un pateikt - fū, kā tu tā galīgi garām domā. :)

Es zinu pāri, kuri kopā jau ir vairāk kā 35 gadus - bet katra kāzu gadadiena joprojām viņiem ir mīlestības svētki. Viņi mīl ar gadiem vēl vairāk.

Man šķietr, ko tādu var zināt tikai tad, ja pats esi tos 35 gadus kopā nodzīvojis un ar gadiem mīli arvien vairāk, tikmēr - tā ir tikai personīga interpretācija par citu cilvēku dzīvi.

aprobežotība ir visu savu dzīvi būvēt uz kaut kā tik pazūdoša, kā jūtas.

Par šo zili_rudzi konča. :) Ļoti jauki un precīzi pateikts.

Reāli domājošs vītietis!

es teicu manuprāt, un savas domas nekad neesmu nosaukusi par teoriju. :)

zili_rudzi- savu pēdējo teikumu biju domājusi par cita veida aprobežotību (ne par mīlestību). Piemēram:

Ir tādi,kuri pārliecināti,ka orālais sex ir drošs un nevar tikt pie slimībām

Un man mīlestība iet roku rokā ar saprati, cieņu, draudzību, utt. Aprakstiet, lūdzu, vārdiem mīlestību?

Vai...Daudz kas mani izbrīna.. Cilvēku neloģiskums, pārliecinātība par to, ko vispār nezini, cilvēku neieinteresētība (piemēram, neredzot jēgu un negribot nodot asinis)...

Aprakstiet, lūdzu, vārdiem mīlestību

Precīzi tas nav izdevies nevienam līdz šim un nedomāju, ka kādam kādreiz izdosies, jo, lai gan ir arī kopējas iezīmes, katrai šī jēdziena definīcija ir citādāka un tas ir forši! :) Mēs esam augušas dažādās ģimenēs, ar dažādām vērtību sistēmām, esam dažādu vecumu, raksturu un dažādām pieredzēm, tāpēc jau pamatos mūsu skaidrojums ir subjektīvs. Un neviens nav nepareizs.

Vienam cilvēkam mīlestības augstākais apliecinājums ir siltu kotlešu bļoda vakariņās, jo viņš nav pieradis, ka par viņu īpaši rūpējas. Kādam citam absolūta nemīlestība ir tad, ja viņš ar iesnām paliek guļot mājās, bet otra puse, tā vietā, lai turētu roku un skaitītu atlabšanas lūgšanas, atļaujas iet ar draugiem uz restorānu. Mīlestība ir ļoti dažāda un tā, manuprāt, ir tās labākā īpašība. :)