kas Tev liekas neizprotams, liek izbrīnīties- kā šādi otrs var domāt, runāt?

Nezināšana mani vairs neizbrīna, toties ik dienas mani izbrīna cilvēku aizspriedumainība un seklums. Te bieži birst ārā tādas pērles, ka man gribas galvu sist pret klavieratūru.

Ā, nē, te vakar lasīju diskusiju, kurā meitene apgalvoja, ka pārtrauktais dzimumakts ir 100% drošs un viņai 3 mēn kavējās mēnešreizes, bet tā "nevarot būt grūtniecība". Ja tas nebija trollis, tad tas tiešām mani izbrīnija.

Mani nekas neizbrīna. Tas, ka cits domā un runā savādāk, nenozīmē, ka tikai manis runātais ir patiesība. Uzskatu, ka cilvēkam jāmāk skatīties uz situāciju no iespējami vairākām pusēm.

par to laulību uz 10 gadiem - tā ir aizspriedumainība, ka 10 gadi parasti ir tas attiecību termiņš. citiem tā arī ir. es tajā visā brīnos par kko citu - ja kkas nebūs kārtībā jau 4 gadiem, vai vīrs cietīsies, kamēr paies tie 10 gadi, jo to skaitli nolika viņš pats? :D parasti precās ar domu, ka uz visu mūžu, bet vnm der padomāt, ka nekas nav mūžīgs..vnk iedot sev kādu realitātes piesitienu. nevajag tāpēc domāt, ka jāprecās vienalga ar ko, jo iespēja izšķirties ir vienmēr, bet vnk nevajag ieslīgt 2 galējībās. mēs taču visi zinām, cik bieži laulības izirst..

par to, ka

orālais sex ir drošs un nevar tikt pie slimībām

tā jau ir vnk nezināšana, nevis kkādi pašizdomāti principi.

Vīrietis nesen aprecējās un pateica - būs sieva uz 10 gadiem un skatīsies kā tālāk. ja viss būs labi-laulība turpināsies,ja nē-meklēs nākamo.

Viņš vismaz to pateica skaļi.. Domāju ka ne viens vien cilvēks domā - apprecēsimies un.. tad jau redzēs..
Manuprāt, stāstus par nesavtīgo mīlestību varēsim lasīt mazbērniem no pasaku grāmatām :)

Man arī viens draugs kāzu dienā teica: "Man ir labs vecums pirmajām laulībām." Meiteni viņš īsti nemīlot, bet priekš pirmās laulības esot okei.

Meitenes, jūs salauzāt manu ticību precībām aiz mīlestības. :(

Iespējams, mans pasaules redzējums ir kroplīgs un šādai statistikai nav nekāda zinātniska pamatojuma, vien emocionāli novērojumi, bet man gribas apgalvot, ka lielākā daļa precas ne lielās mīlas, bet dažādu citu apsvērumu dēļ. Kas nav slikti. Man šķiet, ka tādas trakas, versmainas mīlestības dēļ apprecas nedaudzie drosmīgie. Un jā, es neticu jebkādām lietām, procesiem, attiecībām, kurām klāt birka "uz mūžu".

Izbrīnu manī neraisa kaut kas konkrēts, bet gandrīz maniakāla turēšanās pie vienīgā pareizā un, protams, savējā viedokļa gan liek atkārties manam žoklim. Gan tāpēc, ka visu cieņu par dzelžaino pārliecību, gan tāpēc, ka nesaprotu, kā var neredzēt arī otru un septīto pusi. Vismaz teorētiski.

Man ir labs vecums pirmajām laulībām." Meiteni viņš īsti nemīlot, bet priekš pirmās laulības esot okei.

Ei tu nost.. Vot šis mani vairāk izbrīnīja.

es tādiem laulību līgumu priekšā vel noliktu -ar vēlmju sarakstu :D

Man arī viens draugs kāzu dienā teica: "Man ir labs vecums pirmajām laulībām." Meiteni viņš īsti nemīlot, bet priekš pirmās laulības esot okei.

Būtu tikai godīgi, ja šo būtu dzirdējusi itkā priekš pirmās reizes derīgā līgava.

nē, kādēļ, lai neprecētos aiz mīlestības? bet kkur sev ir jāpasaka, ka arī mīlestība reiz var beigties vai mainīties vai kāds var iemīlēt kādu citu. nu to tā grūti izskaidrot. nav jāprecās ar domu, ka gan jau kādreiz mēs kādu citu iemīlēsim, bet ir jāpatur prātā, ka dzīvē visādi var gadīties.
es precētos tikai un vienīgi mīlestības dēļ. saprotams, ka ne jau tikai dēļ tās. arī ir daudz kam citam jābūt, lai es ar to cilvēku gribētu precēties, bet mīlestībai ir jābūt pamatā visam.
laikam vēl neesmu veca un pārāk dzīves salauzta, ka tā domāju :D

Man ar liek brīnīties tie cilvēki,kuri jau precoties saka,ka gan jau kaut kad šķirsies.
Bērnu taisīšana un precēšanās man liekas ir priekš cilvēkiem,kuri vismaz tajā brīdī domā,ka tas ir uz visu mūžu :-)

Man ekonomikas pasniedzēja stāstija, ka vienā no Skandināvijas valstīm ir opcija reāli laulību, kā līgumu, noslēgt uz 10 gadiem. Ja štimmē viss, tad šo "līgumu" pagarina, ja ne- šķiras...

Man vispār sabiedrība šokē arvien vairāk, dažreiz liekas- nu, johaidī!, kur var būt šāda aprobežotība vai seklums... eh....

Vismaz vīrietis ir godīgs.
Man drīzāk izraisa smīnu tie, kuri apprecās pēc pusgada pazīšanās un bazūnē, ka esot tāda mīlestība un kopā būs visu mūžu. Citriez liekas- nu tak atzīsties, ka Tev ir izmusums un esi gatavs/a ņemt pirmo, kas pagadās ceļā, lai tik viens/a nepaliktu:)

raccoon, tu man liec izbriiniities par savaam domaam :) Labi, man nepatiik taa dalja par "bazuunee", bet es arii diezgan fiksi appreceejos, un nevis taapeec, ka baidiijos palikt viena. Man patika buut vienai un ne ar vienu, iznjemot sevi, nereekjinaaties. Tad uzradaas VINJSH.

Ir dazhaadas situaacijas, dazhaadi domaashanas veidi, sazhaadas veertiibu sisteemas, dazhaadi cilveeki, taapeec es arii domaaju, ka:

nesaprotu, kā var neredzēt arī otru un septīto pusi. Vismaz teorētiski.

Mani izbriina cilveeki, kuri to septiito pusi neredz, vai pat driizaak es teiktu, kas atsakaas saprast, ka ne visi cilveeki ir vinju pashu kopijas, un ka tas, ka citi NAV kopijas, nenoziimee, ka citi ir idioti.

Bet vispaar cosmo ir pilns ar shokeejoshaam atzinjaam un viedokljiem, taa, globaali runaajot.

Nezināšana mani vairs neizbrīna, toties ik dienas mani izbrīna cilvēku aizspriedumainība un seklums. Te bieži birst ārā tādas pērles, ka man gribas galvu sist pret klavieratūru.

Te arii no manis +, labi noformuleeta doma (un saape) :)

Bet es tak nekur neapgalvoju, ka man ir 100% taisnība un visos gadījumos ir tieši tā. Tieši tādēļ katrai ir savs viedoklis un uzskati. Es tam neticu, bet tāpēc nesaku, ka visi, kas tic, ir aprobežoti, sekli utt.

Citriez liekas

CITREIZ!!!!!!!!!

Šādas domas/atziņas, starp citu, nerodas no zila gaisa.

raccoon, gan jau, ka ir taadi, kas izmisuma deelj precas, bet man jau liekas, ka taa sasteigshana ir parasti ne tik daudz deelj baileem palikt vienai/am, bet gan driizaak naivuma un roozaa briljlju deelj (un deelj taa, ka cilveeks veel nav aplauzies dziivee). Bet nu ir arii paari, kas tieshaam ir 100% paarliecinaati par savu izveeli, un tas izraadas pamatoti.

Pazinu kaadreiz vienu sievieti, kas man izstaastiija, ka reiz iepazinusies ar puisi, un, tikko kaa ieraudziijusi, pirmaa doma galvaa - es vinju appreceeshu. Un beigaas appreceeja arii. Kad vinja man to staastiija, vinjiem jau beerni bija vidusskolnieki. Taa ka visaadi gadaas :)

Precēties tikai mīlestības dēļ var būt muļķīgi, jo laulība ir ļoti nopietna lieta. Manuprāt, galvenais pat nav mīlestība, bet saskaņa, cieņa, kopīgi mērķi, draudzība - jo tas ir tas, kas paliks pāri vecumdienās, nevis hormonu vadītas emocijas. Protams, sākumā tās emocijas ir, bet tikai ar tām vien iztikt ir riskanti.

Precēties tikai mīlestības dēļ var būt muļķīgi, jo laulība ir ļoti nopietna lieta. Manuprāt, galvenais pat nav mīlestība, bet saskaņa, cieņa, kopīgi mērķi, draudzība - jo tas ir tas, kas paliks pāri vecumdienās, nevis hormonu vadītas emocijas. Protams, sākumā tās emocijas ir, bet tikai ar tām vien iztikt ir riskanti.

es domāju līdzīgi, Bet ar vienu, BET. kaut arī, ja viss ir , bet mīlestības nav, tad neprecētos ar to cilvēku.