Vīramātes

 
Reitings 83
Reģ: 07.07.2009
Sveikas ;)
Kā Jūs sadzīvojat ar savām topošajām/esošajām vīramātēm?
Man mamma drusku ir saskalojusi smadzenes,ja tā var teikt. Viņa saka,ka mīļi jaunie radiņi ir tikai no attāluma,ka kopā dzīvošana ar vīramāti nav iespējama VISPĀR. Vienmēr būs kādi strīdi,kāds būs aizvainots,traucēs dzīvot utt.
Situācija tāda,ka nāktonē (iespējams) ja pārcelšos pie drauga dzīvot,tad man būs kopā jādzīvo ar viņa mammu. Mamma viņam ir ļoti jauka,šķiet,ka viņa mani ir pieņēmusi. Un viņa vēlas,lai es nāku pie viņiem dzīvot,bet man ir ļoti bail. Bail,ka pazaudēšu sevi,ka nebūs sava vietiņa un privātā dzīve. Tagad dzīvoju viena dzīvoklī un daru visu ko vēlos. Māju kārtoju,kad es to vēlos,vakariņas taisu kādas un kad vēlos,pa māju staigāju kaut bez drēbēm,kad vien gribas,dziedu utt. Bet zinu,kad ievākšos pie viņiem,tas viss vairs nenotiks..Tur tomēr ir savi `mājas likumi`. Vakariņas prakstiski noteiktā laikā,draugs dzīvo laukos,līdz ar to arī visi tie lauku darbi. It kā man neviens neko neuzspiež,bet es nevaru tā paiet garām vai sauļoties,ja manā acu priekšā strādā. Un tā bieži vien,rokos pa vagām un daru visu ko.
Vēl jau patīk pabūt vienai,darīt vienalga ko,bet viņam mammuks visu laiku ir mājās...Saliekot šo visu kopā man tiešām ir bail,ka galīgi pazaudēšos tur,bail,ka sabojāsies attiecības gan ar draugu,gan ar viņa mammu.
Iepriekšējās attiecībās arī dzīvoju kopā ar draugam mammām. Ar abām bijušas labas attiecības,bet vienalga tā nebija dzīvošana kopā. Pat nevarējām izlamāties viens uz otru,kad jau mamma bija klāt un jaucās un mēģināja salabināt. Tāpat arī ļoti daudz kas bija pakārtots drauga mammai. Beigu beigās visādi kašķi sākās ar bijušo draugu,ka nezināju kur likties. Tā bija kā Dieva dāvana tikt savā dzīvoklī un beidzot būt saimniecei pašai. Bet tagad man liek no tā visa atteikties,jo draugs nevar pamest mājas.
Lūdzu padalieties pieredzē,kā kliedēt šo fobiju vai kā to var nosaukt :( Un kā Jums ietas ar drauga mammām?
11.10.2013 16:45 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Es taa aizdomaajos-ja es buutu sajaa situaacijaa,nemot veeraa,ka mammai laikam nav vairs taa speeka saimniekot uttEs laikam parunaatu ar viiru,vai nevar mazliet samazinaat to saimnieciibu.Audzeet to ,ko juus varbuut vairaak gribiet.Padariit to "trako saimniekosanu" taadu patiikamaaku...Es juutu ,ka tu neesi taads iists lauku cilveeks,kurs priecaasies buut vagaa no saules,liidz saulei.Tomeer atteikties no maajas,daarza es laikam negribeetu.Iipasi muusu dienaas,kad neviens nezin ,kaa buus taalak!Viss, ko daarzaa var izaudzeet ,tomeer loti noder vasaraa un arii ziemaa!:)
11.10.2013 18:37 |
 
10 gadi
Reitings 4446
Reģ: 02.01.2011
nevar dzīvot mammai tuvumā, bet tomēr atsevišķi?
11.10.2013 18:41 |
 
Reitings 84
Reģ: 08.10.2013
Es domāju, ka principā ir vismaz divu tipu cilvēki - vieni ir tāds pilsētas tips vairāk, kam vajag to savu dzīvokli, iespēju plikam pa māju skraidīt utt., bet otri ir tādi nu nez... lauku tipa cilvēki - ar to domāju, kuriem ir svarīgas dzimtas saknes, nepamest tēva iesākto utt. Un jā, laukos dzīvojot nekad nebūs tādas laiskošanās, svētdienu rīti lielveikalā... lai laukos dzīvotu vajag to izjūtu, ka tā ir pareizi. Laukos, manuprāt, bieži ir tā "saimes" būšana vienā mājā.

Vienkārši ir jāizvērtē pie kura cilvēku tipa piederi un tad jāapdomā situācija, jo pavisam nopietni nevaru iedomāties situāciju, kad visi raujas lauku darbos, bet viens atpūšas... agrāk vai vēlāk sāksies tie pārmetumi...

P.S. Man tikai mazliet skumji kļūst lasot (ne tikai šo diskusiju) par jauno attieksmi pret vecākiem... Interesanti kāda ir sajūta, ka visu mūžu esi centies kaut ko iegūt un izveidot, bet beigās bērni pasaka, ka tas viss viņiem nafig nav vajadzīgs, pārdosim visu, un tu vecā dzīvo kā gribi, mums pašiem sava dzīve... brr, negribētu nekad neko tādu piedzīvot no saviem bērniem. Vai arī ir jācenšas dzīvot maksimāli tikai sev, šim brīdim, neko neveidojot tā, lai pēc tevis kaut kas paliktu un nebūtu žēl, ka nevienam viss tavs darītais nav vajadzīgs.
11.10.2013 18:48 |
 
Reitings 83
Reģ: 07.07.2009
Esmu domājusi,ka varbūt esmu egoistiska un ietiepjos kā auns un nevēlos pieņemt jaunos dzīves apstākļus. Bet nu tas nav viegli,būtu vieglāk,ja man būtu jāpieņem tikai tie lauku darbi,bet šeit ir vēl sveša vide,mamma par kuru es ļoti daudz vēl nezinu un pa virsu vēl draugs,kuru mīlu. Domāju,ka vēl daudz ko ietekmē tas,ka man ar manu mammu nav tur super attiecības,es ar viņu kopā nevaru sadzīvot. Uz 2-3 stundām pilnībā pietiek un viņai arī.
Un tieši to gribas,savu dzīvi. Bet šeit jau tā nebūs. Mamma jau grib mazbērnus auklēt,bet es pat nezinu vai mēs ar draugu patiešām esam īstie viens otram :(
Ir jau noteikti iespēja īrēt dzīvoklīti,bet kā tas izskatīsies..un vainos mani,jo zinās,ka tas ir dēļ manis,jo draugs točna neietu īrēt dzīvokli,ja viņam ir vesela māja.
Ar draugu arī nav iespējams normāli parunāt :(
11.10.2013 18:52 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Anastsya-es arii biezi par to aizdomaajos!Vecaaki biezi domaa-paliks beernam,bet tam beernam pavisam citas intereses!
11.10.2013 18:52 |
 
Reitings 84
Reģ: 08.10.2013
Tikai nepārprotiet, nevienam neko nepārmetu, jo kā jau teicu ir vairāku tipu cilvēki ar savām vajadzībām, vienkārši rakstiski apdomāju situāciju no sava skatupunkta.
11.10.2013 18:52 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
BeyGOOD-te var jau redzeet to,ka draugs veelas saglabaat to maaju,zemi utt,bet tu neesi iisti "zemes" cilveeks!Padomaa visu taa kaartiigi...Liekas juusos ir viena loti liela atskiriiba jau pasaa saakumaa!
11.10.2013 18:59 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Zinu, ka mani vecāki principā dzīvo dēļ saviem bērniem.. Viņi tik daudz devuši, gan jau ne vienu vien savu untumu upurējuši.. šķiet pašsaprotami viņiem palīdzēt, kad pašiem to izdarīt būs sarežģīti.

Ja man un 2. pusītei vecāki dzīvotu vieni, būtu grūti par sevi parūpēties.. mēs kaut visus ņemtu pie sevis :D Galu galā ļoti mīlam viņus :)

Manuprāt, ir ļoti svarīgi atrast un dzīvot kopā ar cilvēku, kam ir līdzīgi uzskati par ģimeni un tās vērtībām.
11.10.2013 19:01 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Domāju, ka šī ir problēma, ne ''vīramāte'' :)
Mamma jau grib mazbērnus auklēt,bet es pat nezinu vai mēs ar draugu patiešām esam īstie viens otram
11.10.2013 19:04 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Cormeum-tiesi taapeec es iedomajos to draugu...liekas ,vins grib paliidzeet savai mammai arii,cik vien var!Vispaar cepuri "nost drauga" prieksaa!:)
11.10.2013 19:05 |
 
Reitings 31
Reģ: 05.10.2010
Pamēģiniet kādu mēnesi vai 2 padzīvot kopā pie viņa tad arī manīsi kā ir, jo domāt jau var visādi, bet kāda tā situācija būs dzīvē to jau manīs sākot dzīvot kopā.
Par tiem darbiem nu nav jau drauga mamma vergturis, lai gan mana drauga mamma reizēm smejas un saka, ka kaimiņi drošivien tā arī domā, ka viņa tāda ir, jo es tiešām daudz palīdzu, jo pašai patīk pa āru darboties, turklāt mēs abas mēdzam līdz tumsai darboties, kad nevar vairs neredzēt , kamēr kaimiņi jau sen istabās ir un atpūšas.
Vispār drauga mamma reizēm pati saka, šodien atpūties padari ko pati gribi vai aizbraucat ar draugu atpūsties. Draugs savai mammai ir teicis, lai mani pārāk nenodarbina, savādāk vēl palikšot tāda kā viņa, kas caurām dienām ir gatava strādāt un nav noturama mierā.
Mans ieteikums, ja esi gatava sarunā ar draugu, ka mēnešus 3-4 padzīvosi pie viņa, lai saprastu, vai spēj to pieņemt.
Jutos, kā savējā jau pirmajā dienā, kad ierados viņu mājās, bet tā pa īstam sāku saimniekot aptuveni pēc pusgada, tad jau biju apradusi ar visu, turklāt no sākuma es vēl braukāju uz mājām, ik pa pāris dienām. Tagad jau esmu ļoti droša, ja redzu kas jāizdara izdaru, ja kas jānopērk nopirkšu, ja zvana drauga mammas telefons pacelšu viss ir kā savās mājās. Draugs ar mammu reizēm smejas, ka es par to, kas notiek mājās un kur kas atrodās zinu vislabāk, ja ko nevar atrast uzreiz zvana man, jo es vienmēr zinu, kur kas ir nolikts :D
11.10.2013 19:16 |
 
Reitings 83
Reģ: 07.07.2009
Draugs saprot,ka vajag drusciņ nostāk no mammas būt, bet mājas pamest negrib. Un es netaisos būt kaut kāda ragana un likt viņam mammu likt pansionātā,lai tik man izdabātu. Tā nebūt nav,es pati nāku no laukiem ,starp citu :)
Gribētu aiziet tur dzīvot un lai arī man būtu sava vietiņa,savi darbiņi ko darīt,bet es saprotu,ka mamma grib,lai es daru visu. Bet tā taču ir,ja ko uzspiež,tad arī nekas neizdodas no tā darba. Noteikti,ka nākotnē tā būs,bet tagad arī negribas būt kā šunelim un visam paklausīt ko liek darīt utt.
Man pieredze slikta bijusi tāpēc arī esmu tik piesardzīga. Esmu upurējusies arī iepriekš,aizbēgu tā teikt no mājām pie drauga arī uz laukiem (laikam man tāds liktenis,no kurienes nācis,tur arī paliksi :D ),bet nu jā,pēc tam,kad šķīrāmies bija ļoti grūti. Pirmākārtām man nebija kur īsti dzīvot vairs un savos 17 gados viss no nulles jāsāk.
Pareizi,viss būtu daudz vienkāršāk,ja būtu iespēja dzīvot diviem,bet man arī nav tāda doma mammu nolikt kaut kur citā plānā,tieši otrādi es viņu cienu un mums ir draudzīgas attiecības,bet kas būs,kad sāksim dzīvot kopā.. Un tas viņas populārais teiciens-Dzīve visus izmācīs arī mani baida!
11.10.2013 19:19 |
 
Reitings 83
Reģ: 07.07.2009
Lapsiņ,paldies par ieteikumu un tavs stāsts ir ļoti foršs! :))
11.10.2013 19:20 |
 
Reitings 992
Reģ: 01.10.2013
man ar drauga mammu ir diktam jaukas un milas attiecibas,vina palidz kaa vien var, esam staigajusas pa veikaliem, runajam par visu ko un esam kalusas nakotnes planus draugam aiz muguras, nezinu kaa butu dzivot ar vinas viena maja, domaju,ka nesagadatu grutibas. Jaa vinai patik un loti labi gatavo, bet domaju,ka spetu man arii visu to iemacit un es domaju,ka vina butu prieciga,ja vinai nebutu jagatavo, jo tgd gatavo 2 lieliem viriesiem, majas nevar isti atpusties un , tad es varetu taisit est un tikmer vina atpusas un ta uz mainam, virtuve kaskju nebutu. Un nejutos neerti,jo pa maju plika nestaigaju bet mazos sortinos vai apenes varetu mierigi staigat, neerti butu ja tetis majas butu un kadreiz ''uzskrietu'' virsu vinam.
11.10.2013 19:40 |
 
Reitings 1853
Reģ: 27.01.2011
Interesanti kāda ir sajūta, ka visu mūžu esi centies kaut ko iegūt un izveidot, bet beigās bērni pasaka, ka tas viss viņiem nafig nav vajadzīgs, pārdosim visu, un tu vecā dzīvo kā gribi, mums pašiem sava dzīve.

vispār tā ir daudzu cilvēku liela kļūda, PĀAARĀK daudz censties priekš bērniem, nu nav jāziedo visa dzīve bērniem, viņi izaugs un aizies paši savā dzīvē. nejau tiem bērniem tagad baigi vajag to vecāku māju vai vēl nezin ko, kad cilvēks pieaug viņš tak grib sākt patstāvīgu, neatkarīgu dzīvi, nu vismaz liela daļa, citi arī paši var nopelnīt peitiekami lai uzceltu varbūt pat 3 reiz labāku māju vai ir pilnīgi citas intereses dzīvē. tā murgaini uzrakstiju...
11.10.2013 19:41 |
 
Reitings 2870
Reģ: 20.12.2012
Mēs ar topošo vīramāti esam divas dažādas sievietes. Viņa, lai arī ļoti inteliģenta sieviete, visu dzīvi ir bijusi mājsaimniece/ vīra labā roka, es, savukārt, lai arī ļoti mīlu savu draugu, esmu arī karjeriste un individuāliste. Tas netraucē mums būt ļoti labās attiecības, bet dzīvot kopā-nevaru iedomāties. Noteikti, ka nespētu. Es vispār tā aizdomājos, ka savus vīriešus mēs taču tomēr izvēlamies, bet sanāk ka, apprecoties par mūsu radiniekiem (mūsu bērnu omītēm un opīšiem) kļūst pilnīgi, pilnīgi sveši cilvēki. Pašsaprotami, bet interesanti, ja padomā. Piemēram, mana omīte ir mans dārgākais cilvēks bijis, bet sanāk, ka viņa manai mammai bija svešs cilvēks.
Filosofija man ieslēdzās:D
11.10.2013 19:47 |
 
Reitings 2797
Reģ: 16.09.2013
Un ja bērns vēlās veidot karjeru, brukt uz pilsētu, pelnīt labu naudu, nevis visu mūžu atkal vilkt to lauku saimniecību, kur darbs nosaules līdz saulei un naudas tā īsti arī nekad nav? Tad tā ir gandrīz vai uzspiešana. Nu vajag parunāt un saprast, vai bērniem tas ir vispār vajadzīgs, nevis avainoties, ka redz visu mūžu tā centušies, bet viņam redz, nepateicīgajiem, uz pilsētu gribas.
Cilvēki ir dažādi.
11.10.2013 19:49 |
 
Reitings 9202
Reģ: 13.03.2011
Situācija sarežģīta, jādomā noteikti, bet visār tāda ir realitāte, ja esi kopā ar lauku puisi - viņam paliek mājas un līdz ar to arī visi darāmie darbi + šajā gadījumā māte. Tai, meitenei, kura ieteica pārdod visu un nopirkt mātei atsevišķi dzīvokli un pašiem citu - nekad nenovēlu tev būt šīs "mātes" vietā, bet pats ieteikums vienkārši ir stulbs, lai neteiktu rupjāk. Neesi aizdomājusies, ka ne visi grib dzīvot dzīvokļos, ko viņa vispār tajā viena darītu, ja visu dzīvi radusi pie lauku darba?

Ko varu ieteikt autorei? Nu izdomā, kas tev ir svarīgāks - staigāšana kailai pa māju, vai tomēr - ģimenes sajūta un puisis blakus, kuru mīli? Jo tev jāsaprot - visticamāk, tieši tur viņš arī paliks, citu dzīves vietu tuvākajā nākotnē nemeklējot, jo viņam ir pienākums pret savu māti un dzimtajām mājām. Un es arī diez cik augstu nevērtētu puisi, kurš pamestu savu māti tajos laukos vienu .. tā kā tā ir tava izvēle. Par tām divām saimniecēm - nebaidies. Laukos cilvēki ir sirsnīgi, izpalīdzīgi un saprotoši, nebūs tā, ka, piemēram, dzīvoklī tu kādai būsi uzkūlusies virsū, lauku mājā gan jau vietas pietiks visiem :) Tāpat arī var saplānot laiku, lai aizbrauktu uz pilsētu, pie draudzenēm, un tā tālāk. Lai veicas (l)
11.10.2013 19:53 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Peekaboo-tur es tev loti piekriitu,jo loti biezi taadiem vecaakiem,kuri ir tureejusi to savu deelu(minu,jo pasai deeli:D)loti tuvu sev un ziedojusi visu dziivi utt,beigaas ir taa sajuuta-es vinam visu atdevu un vins ....!Laikam vieglaak atdot to savu beernu otrai sievietei ir tiesi tad,ja attieciibas ir taadas reaalas!Es arii nezinu,ka pareizi izteikties,bet mana draudzene ir reaals piemeers tam ,kaa nevajag...Vina gaida to lielo miilestiibu atpakal un nav taas...!
Sajaa gadijumaa ,man liekas ,ka tas deels loti ciena savu mammu,bet grib arii vaidot savu naakotni ar savu meiteni...!Gruuti ir izdabaat abaam puseem,taa lai visiem labi!
11.10.2013 19:53 |
 
Reitings 9202
Reģ: 13.03.2011
Ak, pareizi .. tu viņu nemīli .. pat nezini vai gribi būt kopā. Tad gan labāk no sākuma izdomā to un tikai tad sāc domātpar dzīvošanu kopā
11.10.2013 19:56 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits