Vīramātes

 
Reitings 83
Reģ: 07.07.2009
Sveikas ;)
Kā Jūs sadzīvojat ar savām topošajām/esošajām vīramātēm?
Man mamma drusku ir saskalojusi smadzenes,ja tā var teikt. Viņa saka,ka mīļi jaunie radiņi ir tikai no attāluma,ka kopā dzīvošana ar vīramāti nav iespējama VISPĀR. Vienmēr būs kādi strīdi,kāds būs aizvainots,traucēs dzīvot utt.
Situācija tāda,ka nāktonē (iespējams) ja pārcelšos pie drauga dzīvot,tad man būs kopā jādzīvo ar viņa mammu. Mamma viņam ir ļoti jauka,šķiet,ka viņa mani ir pieņēmusi. Un viņa vēlas,lai es nāku pie viņiem dzīvot,bet man ir ļoti bail. Bail,ka pazaudēšu sevi,ka nebūs sava vietiņa un privātā dzīve. Tagad dzīvoju viena dzīvoklī un daru visu ko vēlos. Māju kārtoju,kad es to vēlos,vakariņas taisu kādas un kad vēlos,pa māju staigāju kaut bez drēbēm,kad vien gribas,dziedu utt. Bet zinu,kad ievākšos pie viņiem,tas viss vairs nenotiks..Tur tomēr ir savi `mājas likumi`. Vakariņas prakstiski noteiktā laikā,draugs dzīvo laukos,līdz ar to arī visi tie lauku darbi. It kā man neviens neko neuzspiež,bet es nevaru tā paiet garām vai sauļoties,ja manā acu priekšā strādā. Un tā bieži vien,rokos pa vagām un daru visu ko.
Vēl jau patīk pabūt vienai,darīt vienalga ko,bet viņam mammuks visu laiku ir mājās...Saliekot šo visu kopā man tiešām ir bail,ka galīgi pazaudēšos tur,bail,ka sabojāsies attiecības gan ar draugu,gan ar viņa mammu.
Iepriekšējās attiecībās arī dzīvoju kopā ar draugam mammām. Ar abām bijušas labas attiecības,bet vienalga tā nebija dzīvošana kopā. Pat nevarējām izlamāties viens uz otru,kad jau mamma bija klāt un jaucās un mēģināja salabināt. Tāpat arī ļoti daudz kas bija pakārtots drauga mammai. Beigu beigās visādi kašķi sākās ar bijušo draugu,ka nezināju kur likties. Tā bija kā Dieva dāvana tikt savā dzīvoklī un beidzot būt saimniecei pašai. Bet tagad man liek no tā visa atteikties,jo draugs nevar pamest mājas.
Lūdzu padalieties pieredzē,kā kliedēt šo fobiju vai kā to var nosaukt :( Un kā Jums ietas ar drauga mammām?
11.10.2013 16:45 |
 
Reitings 101
Reģ: 29.01.2009
Pēc savas pieredzes neieteiktu dzīvot kopā ar vecākiem ( protams var jau būt arī izņēmumi)
Sākumā viss skaisti un jauki, bet ar laiku drauga mamma sāk parādīt savu raksturu, ka nemaz nav tik balta un pūkaina.
Drauga brālis dzīvo ar savu sievu atsevišķi un tie tik tiek slavēti un debesīs celti, cik viņi labi, cik viņi šito labi dara un cik viņi to labi dara un saklausi visādus zemtekstus tajā. kaut ko centies labu izdarīt, bet vienalga nebūs līdz galam labi.
Varētu daudz un dikti par šo tēmu stāstīt, bet negribu sevi vel vairāk uzvilkt. Sāpīgi tas viss.
11.10.2013 17:35 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Man bija loti jauka viiramaate,bet es arii piekriitu,ka man daudz labaak patika dziivot atseviski.
Un te pilniigi neiet runa par to-veca taa mammina,vai jauna...Katram cilveekam ir izstraadaajusies taad rutiina,kad celaas,eed...uttDziivojot kopaa visiem jaasadziivo,jaapielaagojas.Man jau gan pasai liekas,ka vispaar saakoties tai "pieauguso dziivei",mees jau kaut kur pazaudeejam to savu "lielo briiviibu",jo ir jau jaapielaagojas kaut kur savai otrai pusiitei arii.
11.10.2013 17:35 |
 
Reitings 2797
Reģ: 16.09.2013
Cik saprotu, lauku māja un darba tur noteikti ir daudz. Pat ja tagad saka, kanekas nav jādara un tml, ar laiku tomēr nāksies. Jo nu kura no jums vispār tā reāli padomājot varētu sev atļauties situāciju, kad slima,veca sieviete dara visus smagos lauku darbus, bet jūs, sagrib - sauļojas pus dienu, tad vēl kāda atpūta paredzēta, kamēr tā sieviete staipa tik garām kādus spaiņus vai ko tamlīdzīgu? Tā realitātē nenotiek.
Sākumā teiks draugs protams, negribēsi varēsi nedarīt, bet ar laiku vienalga sāksies knābāšanavai nu no viņa mātes viņam - kas tad tāpar sievu tev, neko nevar izdarīt, negrib strādāt, nu kā tu ar tādu dzīvosi? Un ātri vien attiecības pajuks, vai būs jāsāk ķerties klāt visam ko tu, es saprotu, darīt nevēlies.

Vispār, ar vecākiem dzīvot pieaugušiem cilvēkiem... nu negribētu es visu mūžu zem kaut kā sēdēt. Tad nu, kāpēc piemēram, draugs negrib pārdot māju, nopirkt mātei dzīvoklīti un jums? Mātei vieglāk, ja ir tāda vēlme, varpaņemt mazdārziņu kādu, ja jau patīk to darīt... Un jums arī dzīve nokārtosies un varēsiet dzīvot kopā kā pieauguši cilvēki, savā ģimenē. Nevis tu dzīvosi svešā ģimenē.
11.10.2013 17:37 |
 
Reitings 40
Reģ: 11.10.2013
Draudzīgas attiecības ar vīramāti (lai arī cik viņa jauka, mīļa utml būtu) var būt tikai attālumā. Saku to no savas pieredzes. Mēs ar vīru arī, kad apprecējāmies dzīvojām pie viņa vecākiem mājās un likās viss čikiniekā, bet pēc apm. 2-3 mēn. sākās MURGS!!! Un līdz ar to izvācāmies, kas arī pasliktināja attiecības un nu par tagadējām attiecībām vispār var nerunāt, jo tādu vienkārši NAV! Skumji, bet fakts...
11.10.2013 17:37 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
BeyGOOD, Tev tiešām atliek cerēt, ka būsiet tas izņēmuma pāris, kam dzīvošana pie kāda vecākiem kaut ko nesamaitās.
No manas pieredzes, var jau piekāpties ļoooti daudz kam, bet kad dzirdēsi frāzi :"Kuš, mīļā! Tagad ne, mamma vēl neguļ, TV skatās!" un sapratīsi, ka tā tālāk būs Tava ikdiena..
11.10.2013 17:38 |
 
Reitings 2797
Reģ: 16.09.2013
doma, nopirkt mātei atsevišķu dzīvokli un jums atsevišķu.
11.10.2013 17:38 |
 
Reitings 49
Reģ: 15.09.2013
Dievs ar jums!!
Dzīvoju kopā ar vīra mammu 2 gadus un ko es teikšu MĀJĀS VAR BŪT DIVAS SAIMNIECES!!

Un man nesabojājas ne ar viņu ne ar draugu attiecības,esam vēl kopā!Un ja nebija ta ka bija tikai viņas noteikumu :)Viņa respektēja arī mani un es viņu :)

**Aaa bija citreiz dusma kad viņa ilgi aizņem vannas istabu no rītiem :))(Bet to mēs izrunājām :))
11.10.2013 17:44 |
 
Reitings 1598
Reģ: 12.10.2010
Nu tev atliek pielagoties situācijai un mainīt savu attieksmi.

Es gan arī domāju, ka nav iespējams mierigi sadzivot, arī mana vīrene ir teikusi - ciemos braucat, bet kopa dzivot nē... Bet nu tad ja grib sadzīvot, tad baigi japielagojas un daudz lietas jāpieņem tādas kādas tās ir :)
11.10.2013 17:45 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Alexxa-man arii tagad atminaa daudz kas ....Man liekas,ja pat abas sievietes ir loti saskaniigas,tomeer vienmeer buus kaut kas taads...!Runaajot par laukiem-ja tie lauku darbi nevisai patiik,tad noteikti nekad negribeetu dziivot kopaa,jo tad noteikti buus nesaprasanaas...!
Tur nemaz nevajag dziivot ar viiramaati,lai buutu nesaskanas!
11.10.2013 17:46 |
 
Reitings 4775
Reģ: 18.03.2012
man arī labas attiecības ar vīramāti, bet zinu, ka vairāk par dienu kopā tāpat nesadzīvotu, īpaši, ja būtu jāsaimnieko kopā
11.10.2013 17:49 |
 
10 gadi
Reitings 4446
Reģ: 02.01.2011
"Kuš, mīļā! Tagad ne, mamma vēl neguļ, TV skatās!"


ha ha, ja tas no dzīves, es gar zemi :D
11.10.2013 17:51 |
 
Reitings 31
Reģ: 05.10.2010
Kādreiz man arī likās, ka vienā mājā divas saimnieces nevar būt, bet dzīve visu sakārtoja tā kā ir. Pēdējos 4 gadus dzīvoju pie drauga, kopā ar viņa mammu, mamma dzīvo vienā mājas daļā, mēs otrā ,abām daļām ir atsevišķas ieejas, virtuve, WC, dušas telpa.
Saimniekojam kopā, ko sanāk palīdzu, pārsvarā pa vasaru sanāk vairāk palīdzēt dārza darbos, mums tā teikt ir sadalīts ko darīt, man riebjas ravēt, bet viņai patīk, līdz ar to viņa ravē, es tikmēr laistu dārzu, pļauju zālienu vai ko citu daru. Rudenī kopā vāram zaptes, kompatus, pareizāk sakot viņa vāra es palīdzu, jo es šajās lietās neesmu spečuks. Katra no mums saimnieko savā mājas daļā, viena otrai nemaisām. Strīdējušās par laimi neesam, ceru, ka tā paliks. Viņa bija arī tā, kura uzdāvināja savas mājas atslēgu.
Neviens mani nevaktē, kad gribu tad nāku, kad gribu tad eju. Daru ko man vajag, ja palūdz palīdzu. Mūsu dzīvēs nejaucās, ja nepieciešams dod padomu, bet nekad neuzspiež savu.
Par to vai mēs visu mūžu šādi dzīvosim nezinu.
11.10.2013 17:52 |
 
Reitings 158
Reģ: 24.07.2013
Uzskatu, ka jaunai ģimenei ir jādzīvo atsevišķi no citiem ģimenes locekļiem. Pieļaujami ir īstermiņā, kad zini, ka laiciņu ir jāpaciešas un prom būs. Ja ievelkas, neizbēgami būs kašķi, jo esi attiecībās ar vīrieti, pati to izvēlējies, nevis tā vecākiem, brāli/māsu. Bēdīgi, bet nesaskaņās visvairāk cietīs otra puse, kura ir starp mīļoto un radiem.
11.10.2013 17:54 |
 
10 gadi
Reitings 4446
Reģ: 02.01.2011
lapsa- atsevišķas ieejas, virtuves un duša būtībā ir kā atsevišķa māja..tas tomēr nav saimniekot vienā virtuvē.
11.10.2013 17:54 |
 
Reitings 419
Reģ: 21.08.2011
NEKAD, NEKAD, NEKAD nedzīvošu kopā ar saviem vecākiem vai drauga vecākiem... ne par ko. GRIBU savu vietu, savus noteikumus, sex kad vēlamies un visu savu. nespētu izturēt, ja atnāktu ļoti pārgurusi no darba mājās un manā dzīvoklī būtu vēl kāds cits, kurš traucētu atpūsties vai gatavotu ēst, neskaitot manu draugu.
Tāda nu ir tā mana nostāja.

Savus un drauga vecākus ļoti mīlu :) bet kopā dzīvot- nekad.
11.10.2013 18:00 |
 
10 gadi
Reitings 4942
Reģ: 18.10.2009
labāk dzīvot atsevišķi, vispār ar vecākiem nav labi dzīvot kopā.

Nav man kontakta ar vīramāti un nebūs, jo negribu
11.10.2013 18:02 |
 
Reitings 4775
Reģ: 18.03.2012
piekrītu norijai, ka tas īsti neskaitās. tas nav tas pats, kas dalīt vienu wc, vannas istabu, virtuvi, bez maz vai kā tīņu gados uztraukties, vai mamma nesadzirdēs, ka skaļāk pamīlējies vai tamlīdzīgi. Neparko ko tādu negribētu
11.10.2013 18:06 |
 
Reitings 83
Reģ: 07.07.2009
Paldies,ka uzrakstījāt man. Redzu,ka neesmu vienīgā ar šo problēmu,bet ir arī izņēmumi.
Mums nesanāk pagaidām ne atsevisķas ieejas vai kas cits,viss ir kopīgs. Nākotnē doma ir savu stāvu celt,bet protams tam vajag naudu,kuras nav un laiks vēl arī jāatrod. Par mājas pārdošanu nevar būt ne runas (strap citu mamma nav kategoriska,bet tieši draugs ),jo tās ir tēva mājas un viņš grib turpināt tēva iesākto.
Nu jā,un tie lauku darbi. Trakākais,ka mamma uzņēmusies tik daudz,bet izdarīt to nav iespējams un bieži daudz,kas tiek ielaists un tad ravēšana vairs nav ravēšana,bet kā džungļos ar lāpstu ej tās trakās saknes raut ārā un tad tik vari ko paravēt. Nepārspīlēju. Bet viņa cilvēciņš,protams,ka priecājas,ka ir kas izdara un palīdz. Neesmu jau kategoriska-neko nedarīšu,zin liekat man mieru utt.bet šeit nav tā,ka tu no rīta pamosties un vari vāļāties pa gultu. Draugs parasti pirmais pieceļas un jau darbojas ārā un tad es tākā vainīgais ceļos un eju prasīt darbu,lai neizskatās,ka slinkoju kaut arī brīvdienās tiešām neko negribas darīt. Protams aizbraucam eksukrsijās ar draugu,mamma nekotrolē ne naudas makus,neko citu nepieprasa. Vienīgais,ko pagaidām viņai vajag ir palīdzība no mums abiem,jo pati nespēj tikt galā. Vēl man ļoti kaitina,ka draugs īpaši ar mammu neielaižas sarunās un tad es esmu kā starpnieks abiem ja grib ko teikt. Un tad man jāklausās no abām pusēm,nu nav tas izturami :(
Man kā cilvēks viņa patīk,patīk ar viņu parunāties,patīk būt pie drauga,tāpēc arī negribas sabojāt to visu. Es zinu,ka esmu kašķīga reizēm,slinkot gribas,pavadīt laiku tikai ar draugu,neko nedarot,bet šeit tā viss neies krastā un negribu kādu nokaitināt vai izraisīt nepatiku :(
11.10.2013 18:18 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
BeyGOOD, es domāju, ka šī ir tā situācija, kad vajag apslāpēt savu egoismu un sadzīvot.

Mamma ir tikai viena.. un tas ir pašsaprotami, ka Tava 2. pusīte vēlas parūpēties par viņu :) Ja mana mamma būtu viena pati, es noteikti ņemtu dzīvot pie sevis! Tuvie un mīļie diemžēl kļūst vecāki un nav ar mums kopā mūžīgi..
11.10.2013 18:28 |
 
10 gadi
Reitings 13809
Reģ: 29.01.2009
Varbūt es esmu ciniska, bet uzskatu, ka jaunajam pārim jādzīvo sava dzīve. Nu nevar taču visus vecākus paņemt pie sevis. Bet, kā tad izdarīt izvēli?
11.10.2013 18:31 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits