Neviens man nekad neiestāstīs, ka krāpšana var vnk nejauši gadīties. Nu nekad. Tāpat kā alkohols manās acīs arī nekad nebūs attaisnojums ne krāpšanai, ne sišanai, ne pretīgai lamāšanai utt.
Taču, es atceros, ka vienā citā disusijā Riot man uzbūra ainiņu par to, kā tad tas var ''gadīties''. Toreiz tas bija smieklīgi, bet tagad...man sāk likties, ka būtu meitenes, kuras tam stāstam arī nopietni noticētu.
Ja tu spēj piedot un tādam cilvēkam vēlreiz uzticēties - tava darīšana un bravo no manis, jo es nespētu, un ja godīgi, pēc tāda nodarījuma pat negribēt tādu cilvēku sev blakus. Es varu piedot ļoti daudz ko, bet... ne šāda veida pretīgu iespļaušanu dvēselē. Man noteikti nav pa ceļam ar vīrieti, kurš nespēj noturēt krānu biksēs un pēc tam vēl mēģina man saspraust batonus ausīs un atmazgāties balts.
Uzskatu, ka ja ir problēmas, tad nāc, runā ar mani, saki, kas neapmierina un kopsim attiecības, nevis ej un drāz citu man aiz muguras.
Labi, tie ir mani uzskati. Jau aizrunājos :D