Es domaju, ka vienreiz var gadities, piemeram, pec ilga laika kopa, ir pienacis luzuma punkts, attiecibas iestajusies nogurdinosa rutina un liekas, ka varbut vajadziga jauns/a partneris/e , bet pie vecas ir pieradums, tapec piekrapj un varbut ka Lindinas gadijuma, saprata, ka ta bija milzu kluda un pieradums ir ta pati milestiba tikai dzirksteles apdzisusas, un ja otrs spej to piedot, un dzivot talak, tad es to neuzskatu par vajumu, ja viss tiek izrunats, saprasts utt. Tas ir tik labi, ka, piemeram, Lindina zina, ka tas cilveks ir tas, kas vinai vajadzigs, nevis uzreiz aizskreja veja plesta, tapec, ka ta jadara. Protams, ja atkartojas, vai ja nevar visu kartigi izrunat, tad jau tas ir cits stasts.