Peec muusdienu psihologu viedoklja vai vispaar ir atlicis kaut kas, kas ziidaini netraumee?
o, jā. viņi ir ļoti pacentušies pie visa piedomāt. man pirmajā vizītē fizioterapeite aizrādīja par krāsainajām mantiņām, jo izrādās es savu bērnu jau vairākus mēnešus biju biedējusi ar lielām un spilgtām mantām (veikalos gan lielāko daļu pārdod tieši tādas- šausmīgi biedējošas.) kā arī ratos manam mazajam, viņasprāt, bija pārāk plaši, tāpēc bail, un jāliek apkārt sedziņas, mana jaka un kas tik vēl ne. (piebildīšu, ka es tajā laikā jau sāku domāt, ka tūlīt ratu kulba viņam par mazu būs) ko fizioterapeite teiktu, ja redzētu, ka viņš guļ viens savā lielajā gultā, otrā istabā???
es ļoti filtrēju visu to, ko raksta kaut vai "Mans mazais", jo mūsdienās viss ir aizgājis, manuprāt, pārāk tālu.. .
un īstenībā es nevarētu tā kā Vecene, negribētu dzirdēt un būt blakus, kad mani vecāki to darīja, tāpat netaisos seksot bērna priekšā. taču laiku un vietu seksam var atrast arī tādu, kur uz tevi neskatās divas mazas actiņas un neklausās divas austiņas. :D