Lūpu krāsa un skropstu-uzacu želeja. Tad klāt nāca acu zīmulītis, ko mamma palīdzēja smuki lietot, un tad ap gadiem 14 nāca pilnā artilērija tonālā krēma, zilu acu ēnu un tamlīdzīgu šausmu izskatā. Ap 17 gadiem atgriezos pie minimuma - bronzera, zīmuļa, tušas.
Vispār, atceroties tīņu gadus un pirmo krāsošanos, kauns paliek :D Cirks aizbrauca, klauns palika :D Toreiz mums ar māsīcu likās, ka esam stilīgās čikses. Bet patiesībā - man bija spilgti zilas no omes savāktas acu ēnas, nesaprotama toņa tonālais, māsīcai bija sudraba krāsas lūpu krāsa, zilas acu ēnas un želeja ar gliteriem, kurus viņa smērēja deniņu rajonā :D Es iedomājos, ko tolaik domāja cilvēki "no malas" :D