Daudzas ,kuras te regulāri iegriežas ,lai atbildētu uz diskusijām pašas ir sievietes ar problēmām, bet lielākā daļa no jums to negrib atzīt. Visvieglāk ir pateikt- man viss ir lieliski! Un meklēt vainas visās citās. Vai vēl labāk! Atrast domubiedrenes ar kurām izlikties par "ideālajām" un apriet kopā ,jo tā jūtaties spēcīgākas taču! Ir atbalsts. Sarejās visas kopā.
... Kamēr kāda izmisumā jautās palīdzību ,jūs viņu apsmiesiet, apsaukāsiet un vēl ķidāsiet viņas bijušās diskusijas ,lai maksimāli atrastu visu negatīvo. It kā kāda no mums būtu ideāla.
Iesaku aizdomāties... Kāpēc ,ja nav garastāvokļa to nevar paturēt sevī? Ja ir pieredze ,to cilvēcīgi atklāt un ieteikt savus ieteikumus? Ja kaut kas nepatīk, neiedziļināties tajā ,nelasīt? :)