Arī Stomatoloģijas institūtā pie Dr. Sējas, viņš te laikam populārs :D
Toreiz vismaz (tas bija pirms gadiem 5-6) nevajadzēja nekādu iepriekšēju pierakstu un gaidīšanas, abas reizes bija tā, ka aizbraucu, samaksāju un gāju pa taisno uz dzīvo rindu, un diegan ātri pasauca, tikai kādu stundu bija jāpagaida.
Lūk, par narkozi arī brīnos, ka te dažām piedāvāts vēnā vai vispārēji... man tikai un vienīgi parasto šprici, pat nebija citu variantu :( Varbūt man vienkārši vajadzēja pajautāt? Stulbene, eh. Pie tam tās šprices bija vājas, raudāju un spirinājos, kad sākās operācija, nācās paņemt pauzi un špricēt vēl un vēl. Man bija tā, ka zobi (abās reizēs, apakšžoklī) bija vēl smaganā iekšā, nācās griezt un tikai tad raut, elle. Nekādus nomierinošus medikamentus arī nepiedāvāja nevienā no reizēm. Pēc tam sašuva, pēc nedēļas teica, lai brauc izņemt šuves. Nu tā pirmā nedēļa bija drausmīga. Pirmās dienas muti pat nevarēja pavērt, caur salmiņu sūcu ūdeni, tēju un vēlāk kaut kā iestampāju bērnu biezenīšus. Sāpēja ļoti, lietoju paracetamolu. Bija izrakstītas arī antibiotikas, bet teica, ka tikai tad, ja celsies temperatūra, tāpēc nelietoju. Lieki teikt, ka vaigs uzpampis kā pūpēdis un zils, un pusotras nedēļas laikā nomainīja visas varavīksnes krāsas :D
Vārdu sakot, izrāva abus zobus apakšžoklī ar gada starpību. Augšā izauga normāli, un par to ārsts teica, ka bieži tā arī ir, jo augšžoklis ir lielāks.