Nelaipnie pardeveji.

Agrāk kad strādāju veikalā atceros, ka vadībva ļāva izvēlēties vai gribu uzvārdu uz čeka lai sit vai nē manu.... Pārsvarā visi izvēlējās lai nav tas uzvārds, jo tomēr šķiet, ir tiesibas neteikt. Negribētu lai veikala klienti mani pēc tam lūr soc. portālos utt...

sūdzības rakstīšanai pietiktu ar vārdu, laiku un datumu, priekš kam uzvārdu.

Un santīmi ir jāpieņem 100%, un pirmo reizi dzirdu par kaut kādām nodošanas maksām, gan jau vienkāŗši viņai slinkums kasi pēc tam skaitīt.

100% piekrītu 6graudi viedoklim.

Mazās naudiņas neņemt viņai nebija tiesību, bet vai vērts par to sūdzēties, nezinu. Mazums, cilvēkam slikta diena. Tām, kas saka, ka tā tikai pie mums notiek, varu pastāstīt, ka dzīvojot UK mani arī ir izlamājusi kioska pārdevēja un vienreiz gaļas pārdevējs kaut ko nikni bubināja. Joprojām atceros arī kā Parīzē mani H&M pārdevēja lauztā angļu valodā izlamāja, ka es neeju uz tūristu rajoniem iepirkties, bet nāku pie viņiem un nesaprotu franču valodu.

Protams, ir riebīgi cilvēki, kam nevajadzētu strādāt ar cilvēkiem, bet zinot, kāda mūsdienās ir situācija ar darbiem, ieteikums iet strādāt citu īsti neiztur kritiku. Pie tam, it visās jomās ir cilvēki nevietā, kuriem tur nevajadzētu būt - ārsti, policisti, uzņēmumu vadītāji... Ja visi strādātu tādu darbu, kas patīk un der, pasaule būtu neparasti taisnīga.

No savas pieredzes varu arī piebilst, ka laipns, neaugstprātīgs pircējs reti vai nekad netiks aizskarts. Smaids vairo smaidu. Esmu pietiekami ilgstoši strādājusi apkalpojošajā sfērā, lai to novērotu.

ka laipns, neaugstprātīgs pircējs reti vai nekad netiks aizskarts

Pilnīgas muļķības, ir redzētas tādas pārdevējas, kas nelaipni izturās pret visiem pircējiem, pie tam katru dienu nevis viņai slikta diena gadījusies.

bet vai vērts par to sūdzēties, nezinu

Nu ja tur vadība priekšā ar tādu pašu attieksmi kā pārdevēja (kas nereti tā arī ir, jo kopējo veikala darbinieku attieksmi pret klientiem veido tieši vadība), tad īpašas jēgas sūdzēties nebūs.

zinot, kāda mūsdienās ir situācija ar darbiem

visās jomās ir cilvēki nevietā, kuriem tur nevajadzētu būt - ārsti, policisti, uzņēmumu vadītāji

Ja jau darba nav un cilvēki rindās stāv uz vienu darba vietu, tad kapēc tie cilvēki vēl joprojām strādā tur, kur viņi neiederas?

Pilnīgas muļķības, ir redzētas tādas pārdevējas, kas nelaipni izturās pret visiem pircējiem, pie tam katru dienu nevis viņai slikta diena gadījusies.

Tu oponē vienkārši oponēšanas pēc? Es teicu - pēc savas pieredzes. Neesmu saskārusies ar visiem Latvijas pārdevējiem, lai zinātu, kurš ir nikns pa žizņi un kuram vienkārši slikta diena gadījusies. Protams, ka būtu jāceļ brēka, ja tevi konstanti aizskar kādā vietā uz kuru tu dodies ikdienā, bet viena pārpratuma dēļ?

Es arī reiz zaudēju darbu šādā veidā, kaut es nebiju nedz nelaipna, nedz nepieklājīga, vienkārši pieļāvu kļūdu, par ko vairākkārt atvainojos, bet manai vadībai tas tika pasniegts tā, it kā es būtu izlamājusi klientu no panskām, ko es nekad neesmu darījusi. Pie tam vēl, klients devās pie augstākās vadības, nevis pie tiešās priekšniecības, kas gan bija uz vietas un redzēja, kā viss notika, tomēr mani neaizstāvēja, jo rīkojums mani atlaist nāca no augšas, bet tas ir cits stāsts.

Ja jau darba nav un cilvēki rindās stāv uz vienu darba vietu, tad kapēc tie cilvēki vēl joprojām strādā tur, kur viņi neiederas?

Ar to tu domāji, kāpēc nav atlaisti? Tam var būt miljons un viens iemesls. Darba devēji vispār bieži vairās pieņemt darbā jaunus cilvēkus, kaut arī viņi, iespējams, šo darbu var veikt labāk par vecajiem. Citās jomās trūkst kvalificētu darbinieku, citās jomās iemesli ir vēl citi.

Kopš strādāju par pārdevēju, es vairāk uz nevienu citu pārdevēju vairs nedusmošos un nepukstēšu :D Protams, ja nav nopietns iemesls.
Man piemēram kaitina tie pircēji, kas atnāk savas negatīvās emocijas izgāž un pārdevējām, jo laikam jau pārdevējas jau nav cilvēki, bet monstri, kam galvenais ir kādu apkrāpt :D (tas galvenokārt pēc pensionāru domām)

Bet, runājot par sīknaudu - Es nekad nepukstu par sīknaudu, un pat prasu, lai cilvēki dod savus santīmus, jo mums ir tā, ka trūkst tā sīknauda. Labi, reizēm ir daudz, un tad vakarā jāskaita kasē monētu simti, bet nu nav arī tik traki.

Tu oponē vienkārši oponēšanas pēc? Es teicu - pēc savas pieredzes.

Un es - no savas pieredzes. Un tāda negatīva pieredze man ir daudz (it sevišķi pēdējos 2 gados) un ne tikai ar pārdevējiem, bet ar apkalpojošā sektorā strādājošajiem vispār. Pie tam tāda attieksme tiek akceptēta no vadības puses. Tāpēc es gan gribētu apgalvot, ka tā ir kopējā tendence Latvijā, kas mums nebūt neglaimo. Un teiciens, ka varbūt vainīga mana attieksme, šeit nederēs, jo tie ir mani novērojumi attiecībā pret citiem klientiem, par ko es varu spriest skatoties no malas.

Darba devēji vispār bieži vairās pieņemt darbā jaunus cilvēkus, kaut arī viņi, iespējams, šo darbu var veikt labāk par vecajiem.

Nezinu nevienu darba devēju, kurš turētos pie darbinieka, kurš veido negatīvu priekšstatu par uzņēmumu. Cits jautājums, ka ir vadības, kas savu darbinieku attieksmi akceptē un paši izturās tāpat.

Citās jomās trūkst kvalificētu darbinieku

Tieši tā, trūkst darbinieku nevis nav darba vietu, tāpēc tiek turēti arī tie, kas citos gadījumos būtu atlaisti. Un tā kā darba vietas ir, tad atliek tikai pārkvalificēties un nestrādāt par pārdevēju, ja riebjās savs darbs nevis vīzdegunīgi izturēties pret klientiem (es nerunāju par tiem gadījumiem, kad klients pats provocē, kaut gan uzskatu, ka pārdevējam uz šādu attieksmi būtu jāprot adekvāti reaģēt, neatbildot uz provokāciju).

Nevienu sliktu vardu vinjai nepateicu, kur nu vel kau lamuvardu, VIENMER ,ja ir kads briesmigs pardevejs, runaju loti laipni. Mani provocet ir loti gruti, tikai vienu reizi sadusmojos uz pardeveju, jo Origo pirktas autinjas man saplisa, tad nu mani sutiija uz 2 citiem veikaliem Origo,kur shis austinjas nebija, pardevejs teica,ka vins nezin,ko,lai dara,ka naudu neatdos un ka austinju nav. Manuprat, ppardevejam konkretaja veikala jau nu ir jazina, ko darit sada situacija.
Un nu LV vismaz nav noteikti ta,ka vienmer smaids vairo smaidu.
Bija gadiijums Ogree, kad ar draudzeni iegajam nopirkt kucinjas vakaram. Pardeveja vispar neruna, pajautaju, kas ieksha ir taja un taja kucinja, atbild, knapi kaut ko nopukstot. Es vinjai ar smaidu noveleju jauku dienu,ziniet,ko vinja man pateica? NEKO. :) Mes pasmejamies, ka ir nu gan laipnas pardevejas, un aizgajam. :)

Un ari man mazaja Maxima ir izdoti 2 lati dzeltenajos un melnajos, ta, ka maka vietas nav. Neko neesmu teikusi, jo sheit ir shii apgriezta situacija.
Esmu pozitiva! :)

Es arī piekrītu par visiem 100%, ka sūdzība IR jāraksta un LV apkalpošanas kultūra ir pilnīgā pakaļā. Kad es strādāju par pārdevēju, biju vienīgā visā divstāvu lielveikalā, kura pasmaidīja un izvadīja cilvēku no veikala ar laba vēlējumu. Biju šokā, kad nācās klausīties no klientiem, ka es tāda jauka pārdevēja pagadījusies, visi sēžot kā ūdeni mutē ieņēmuši.
Tāda `nesūdzēšanās par sīkumiem` arī noved pie rupjas visatļautības. Ja nepatīk skaitīt sīceni, nestrādā par pārdevēju.

Sīknauda viņai bija jāņem un punkts. Un nebija tev viņa jāiet nekur mainīt. Tīri cilvēcīgi? Man jātērē savs laiks, iespējams, nauda (par nokļūšanu), lai samainītu sīkāku naudu, lai dievs pasarg, pārdevējai nebūtu ilgāk jāskaita? Teikšu godīgi, šādas situācijas mani padara ļoti dusmīgu, tāpēc es, bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem, meklētu visus veidus, kā rakstīt sūdzību. Par ko man būtu jājūtās vainīgai? Par to, ka atnācu, neko sliktu nedomādama samaksāju ar tādu naudu, kāda man bija, man jānoklausās lekcija par to cik šausmīgi tas ir un vēl par to ka nosauc par stulbu? :D Nu nē, jājūtās vainīgai būtu viņai.. Bet visticamāk viņa nejustos vainīga nekad, tāpēc būtu pelnījusi kaut kādu sodiņu, kas nāktu pēc sūdzības uzrakstīšanas. Kāpēc ir jābūt cilvēcigam pret pārdevēju, ja pārdevējs nav cilvēcīgs pret tevi?

Hone, piekritu---> Kāpēc ir jābūt cilvēcigam pret pārdevēju, ja pārdevējs nav cilvēcīgs pret tevi?

Un tik daudz shadu nelaipnu pardeveju ir, tiesham. Cienju tiem, kuri smaida un saka labus vardus! :)
Es ari nekautrejos neatstat dzeramnaudu nelaipnam viesmilim restorana vai kafejnica. Pati esmu stradajusi apkalpojosa sfera restorana un es vienmer,vienmer pret cilveku biju laipna tiri savtigu iemeslu delj. jo vairak ar vinju sarunashos un bushu laipnaka, jo lielaku dzeramnaudu man vinjsh atstas. un ta ari gandriz vienmer bija :)
Bet restorani jau ir cits stasts.

Reiz jau līdzīgā diskusijā rakstīju, ka vairāk par kādiem 20 sant. tīri melnajos nemaksāju, lai nekavētu savu un citu laiku, jo nereti pārdevējas pārskaita vairākas reizes, it īpaši darba dienas beigās, jo nogurums dara savu, kā arī - pilns maks ar sīknaudu gluži nav tas, ko ikdienā labprāt nēsāju līdzi, kā arī - ja ir iespēja, maksāju pēc iespējas precīzāk. Par melnajiem santīmiem vairāk priecājas aptiekās un benzīntankos, retāk veikalā pajautā sīknaudu.
Reizēm ir bijis tā, ka rindā stāvošajiem pajautā, vai nevar samainīt kādu banknoti vai sīknaudā tos pašus 20 santīmus, jo viņiem vienkārši nav ko izdot. Stāvēt un gaidīt, kad atradīsies, ko zdot, arī nav īpaši patīkami.
Tādas izcili pretīgas pārdevējas nav gadījušās, ja būtu, tad attiecīgi pēc noskaņojuma arī rīkotos. :D
Mums sīknaudā bija apmēram 10ls sakrājušies un īpaši nekrītot pārdevējām uz nerviem, lēnā garā iztērēju.

Kāpēc ir jābūt cilvēcigam pret pārdevēju, ja pārdevējs nav cilvēcīgs pret tevi? - Jums labāk paliks, ja ieriebsiet?

Nedomāju, ka vajag ieiet galējībās - labi, tas 1ls - 2 ls neko nemainīs, var izskaitīt.
Pati esmu strādājusi Rimi, bet nu neesmu nevienam klientam braukusi augumā, kāpēc nes tādu naudu. Dažreiz vienīgi uznāk dusma, ka attieksme kā tā siknauda tiek pasniegta, uzsmesta un vēl paņirdz, ka redz Tev tagad jāskaita.

Tīri cilvēcīgi, ja iedomājamies, ka paši būtu kasieres vietā, ja kāds atnestu 10 ls sīknaudā.
Kāpēc iekrāt tik lielas summas, ja var izdot katru dienu pa bišķītim?

Kā arī par "nelaipnajām pārdevējām", bet kādi mēs paši esam kā pircēji? Nesaku, ka visi un ka vienmēr. Bet cik es pavērojusi strādājot par kasieri, tad atnāk cilvēki ar savām problēmām un izgāž to pērkoties veikalā. Protams, klientam vienmēr taisnība un kasiere ir pēdējais s***!
Biežāk var dzirdēt veikalos kašķus un pārmetumus kasierei, ka cenas nav saliktas un kas vēl nē.
Vai tad pašiem nebūtu jaukāk, ja pateiktu paldies, novēlētu jauku dienu! :)

šajā gadījumā es domāju, ka pārdevēja vienkārši gadījās neriktīga. :D
es pati esmu strādājusi Narvesenā un dažkārt tur tiešām pie kases stāv duras. es tā varu izteikties, jo esmu pati tur strādājusi un visu redzējusi savām acīm... BET dažkārt veikalā ienāk vēl lielākas duras - pircējas. tādas, kuras uzmet 2,20ls par zelta Marlboro 1santīmniekos, 2santīmniekos un labi, ja pa vidam ir kādi 10 vai 20 santīmnieki. un vēl lepnas pasaka - še, pati skaiti. tad man ir gribējies izvilkt lāpstu no kases apakšas un lielā ātrumā to maigi ierīvēt viņai starp acīm.
pirms es pati nebiju strādājusi par pārdevēju, es arī pārdevējas mēdzu nosodīt - nelaipnas, neatbild uz jautājumiem vai vēl visādi, bet, kad es pati sāku strādāt tādā sfērā, tad sapratu, ka bieži pārdevējām vairs nav spēka smaidīt un laipni sveicināt visus, jo daudzi viņas uzskata par kaut kādām niecībām un domā, ka visus sūdus un slikto garastāvokli var izgāzt uz viņām... paņirgāties. es pati vienmēr esmu centusies būt laipna un smaidīt arī tad, ja kāds kaut ko bubina un pukst, jo apzinos, ka nākamais klients var gadīties ļoti laipns. un tā arī bija. daudzi ar savu laipnumu un humoru atsvēra to slikto, ko man sagādāja visādi pūšļi un bezkauņas.
par sīknaudu runājot, mēs parasti mainījām, ja kāds palūdza, jo klienti vienmēr to darīja laipni un mēs kopā pasmējāmies. :D

Bet cik es pavērojusi strādājot par kasieri, tad atnāk cilvēki ar savām problēmām un izgāž to pērkoties veikalā.

Neapmierināti klienti ir sastopami visā apkalpojošā sektorā ne tikai veikalos - tādi iet arī uz banku, frizētavu, restorānu, pie ārsta utt. Vai visiem pārējiem ir viegli? Tad kāpēc pārdevējas/kasieres vienmēr tiek attaisnotas ar var viņas saprast, viņām garas darba dienas, garas stundas jāstrādā, maz maksā? Ja cilvēks ir izvēlējies savu darba vietu veikalā, tad viņam arī ir atbilstoši jāuzvedās un visi minētie faktori nav attaisnojums sliktai attieksmei.

J,a jā, visiem jābūt robotiem. Tad jau pārāk plats smaids arī ir aizskarošs, jo kādam klientam var izbesīt, ko tad?

Es ne par konkrēto situāciju, bet vispār, ja jau mēs esam sākušas vispārināt tik tālu.

Nepiekritīšu, bieži vien pārdevejas ir tās, kas uz savas ādas izjūt cilveku nelaipno attieksmi. Pie friziera, bankā neviens neatļaujas būt rupjš un ŅIRGĀTIES. Ticiet man - esmu strādājusi daauuudzzaas vietas apkalpojošā sfēra, ir tādi kuri atklāti ņirgājas, nu piedodiet, atvainojiet, ar laiku tas noriebjas, un tiešām nervi ir uzvilkti.

IT seviski, ja iereibusi klienti nāk, tādi vepri uz 30, tas ir murgs. Neesmu redzejusi, ka pie friziera un bankā tādi sēdētu.

Kāpēc ir jābūt cilvēcigam pret pārdevēju, ja pārdevējs nav cilvēcīgs pret tevi? - Jums labāk paliks, ja ieriebsiet?

Kāpec ieriebt? Šajā situācijā (tāpat kā daudzās jo daudzās citās, ko esmu redzējusi ar savām acīm) pārdevēja ir tā, kas izgāž savas dusmas un neapmierinātību uz klientu. Šajā situācijā man vairs nav jādomā par ''cilvēcīgumu'' un ko tik vēl ne - ja man bez iemesla sabojā garastāvokli, tad es atbildu tieši tā, kā ar mani runā (arī ja tas nebūtu pārdevējs). + tad vēl man personīgi nāk klāt faktors, ka es neciešu pēc formulas tādu attieksmi pret klientiem (var nesmaidīt, nesveicināt, utt.) - uzbraucienus, nolamāšanu. Tā NAV norma un gribu ticēt, ka ja es uzrakstīšu sūdzību, pārdevēja dabūs kaut nelielu brāzienu un nākamreiz vēlreiz padomās pirms nepamatoti brauks augumā klientam. Jā, klienti var būt draņķi, bet tādus man personīgi nācies redzēt diezgan maz.. Parasti tās ir tieši pārdevējas ar savu ''Napoleona sindromu'' - man nekas nav jāzina, paši skaities savu naudu, paši dariet to, šito + ja pircējam izrādās taisnība, tad pat neatvainojas. Nu šādos gadījumos es netaisos būt cilvēciga, ja cilvēks otrā pusē pret mani izturās kā pret dzīvnieku.