Čatu/saraksti ar citām meitenēm es gan nesauktu par emocionālo krāpšanu. Manuprāt, tas ir fiziskās krāpšanas paveids. Manā uztverē emoc. krāpšana ir ķrāpšanas pieļaušana/fantāzijas savu domu ietvaros.
Runājot par piedošanu/nepiedošanu.. Zinu, ka uz doto brīvi es nepiedotu ne vienu, ne otru (ktgn emoc. krāpšanu ir grūti piedot, jo sākumā tā ir jāatkož). Punkts. Man tas nav [ieļaujams un nevarētu vairs to cilvēku uztvert kā agrāk un bezgalīgi uzticēties. Protams, skaistās frāzes, ka viens nav vainīgs dažreiz nostrādā, jo ir arī tādas situācijas. Bet man tāda prakse no vīriešu puses nav saprotama - ir jārunā, nevis jālekā pa gultām.
Par alko runājot... tāpat kā zili_rudzi, varu iedzert daudz un knapi turēties kājās, bet prāts man paliek skaidrs + atmiņas zudumi nekad nav bijuši. Laikam tāpēc manā uztverē alko nekad nebūs par gana pieklājīgu attaisnojumu. Piekrītu arī viedokļiem, ka tikai cilvēks pats apzinās savu uzvedību alkohola ietekmē. Ja nemāk - nedzer, bet ļoti bieži šī robeža tiek pārkāpta, pat apzinoties savus spēkus/bezspēcību alkohola priekšā. Bet te jau sākas bezatbildība