Bērnu aktivitātes

Mans vīrs jau daudzus gadus nodarbojās ar dažādiem cīņas sporta veidiem. Puika(tikai 2 gadi) par to izrāda ļoti lielu interesi :D Taisa visādus-tidiššš ar kāju un tā. Tad nu-tās,noteikti,būs arī viņa ārpusskolas aktivitātes. Vīrs arī pats trenē,būš personiskais treneris :D Meitai,gan,domāju,ka neatbalstītu to,esmu sacensībās redzējusi kā viņām tur pa vēderu dauz,raud.. Negribu to meitai,nē.
Nekad nespiedīšu iet darīt to,kas,tiešām,nepadodās,piemēram,ja nav balss,bet liek iet dziedāt.

Nekas konkrēts vēl nav izdomāts, jo puika vēl pārāk mazs. Lai gan esam ievērojuši, ka ļoti muzikāls - patīk dziedāt, dejot (pat mani uz deju uzlūdz :D ), jau tagad ir izteikti laba rimta izjūta. Nu redzēs, vai viņu tas interesēs arī tālāk, tad noteikti būs mūzikas skola. Es esmu arī par kādu sporta veidu, lai prot pats sevi aizstāvēt, un tas palīdzēs ielikt viņu kādos rāmjos. Vēl mūsu pilsētas apkārtnē ir tenis gan galda, gan klasiskais. Tas, manuprāt, arī ir ļoti labs sporta veids, it īpaši pētot bērna horoskopa iezīmes. Tad vēl sola, ka pilsētā celšot baseinu. Ceru, ka līdz īstajam vecumam tas beidzot būs arī uzcelts. :D Dārziņā viņam jau ir baseins, bet uz nodarbībām vēl neiet slimošanas dēļ. Ja patiks, tad ies peldēt. :D Vārdu sakot, kas viņam pašam ies pie sirds, to arī atbalstīsim. :) Bet tagad vel ir daudz par agru par to spriest.

Kļūdas neņemam vērā. :D

Bet, ja nu tu kā māte redzētu lielu potenciālu un talantu kādā jomā, liktu bērnam tam nopietnāk pievērsties, pat ja viņš teiktu, ka viņam nepatīk? :) Tas ir ļoti labi, ka bērnam jau ir kaut kas, kas aizrauj, taču lielākā daļa bērnu tādā vecumā nezin, ko grib. Kad es biju maza, vecāki man vispār neko uzspieda darīt un pašai interese radās tikai pusaudžu vecumā, taču tad jau bija daudz par vēlu, tāpēc šobrīd liekas, ka likšu bērnam visu izmēģināt :D

Man bērnu vēl nav, bet ar vīru esam runājuši, ka centīsimies bērnam ļaut pamēģināt dažādas iespējas, droši vien sākot no kāda 4 gadu vecuma - dziedāšanu, dejošanu, sportu, slēpošanu u.tml. Un pavērosim, kā bērnam patīk šīs aktivitātes, kas saista vairāk, parunāsim ar bērnu, noskaidrosim viņa domas un tad jau tālāk var pievērsties nopietnāk tai lietai, kas bērnam visvairāk ies pie sirds.
Piemēram, vai laist bērnu mūzikas skolā, vai vadāt uz kādiem nopietniem trenniņiem vai ielikt deju kolektīvā u.tml.

Bet, ja nu tu kā māte redzētu lielu potenciālu un talantu kādā jomā, liktu bērnam tam nopietnāk pievērsties, pat ja viņš teiktu, ka viņam nepatīk?

Ja nu kategoriski bērns atsakās doties uz kādu nodarbību - nekad nespiedīšu to darīt. Mani mocīja ar mūzikas skolu, un labi vien bija, ka vecāki beigās saprata un nelika vairs iet. Tas bija murgs. Taču, ja sākumā viņam patiks, bet tad parādīsies niķi vai slinkums iet, spiedīšu, ja būs talants. Zinu daudzus, kuri tagad var pateikties saviem vecākiem, ka kādreiz lika iet un darīt.

Var sākt darīt visu ko no 4-5 gadu vecuma,bet pirms uzsākt "mammas pašapziņas programmu", padomājiet vai tas mazais ķipars trijos beidzot skolu nebūs noguris.

Jā, man arī apkārt ir daudz tādi, kuriem bērnībā riebās, taču tagad ir ļoti pateicīgi. Man atkal ir pretēji, man ir žēl, ka man neko neuzspieda. :D

Tad jau redzēs, ko tajā laikā, kad bērns būs reāli gatavs apmeklēt, vispār piedāvās, kas interesēs un tā. Ar varu nekur nevilkšu, nelikšu arī piepildīt savus bērnības sapņus vai celt savu pašapziņu. Rados ir meitene, kura skolā pilnīgi visus pulciņus apmeklē un pilnīgi no brīva prāta, kas viņas mammai pat liekas par traku, bet - ja bērns grib un var, kāpēc ne, ja no tā necieš atzīmes?

Jā, bet mēs ar draugu vakar par to aizrunājāmies, protams, neplānojam bērnu vienkārši sāku domāt. Viņš teica, ka neļautu puisi nodarboties ar tautu dejām vai dziedāšanu, pats ir sportists un sagaida to no sava dēla, par meitu jau bija cita runa.. Un tad nu es domāju, ka arī es ļoti negribētu, lai mans dēls būtu mākslinieks vai dziedātājs, taču, ja nu viņam ļoti ļoti gribētos, nāktos vien atļaut..

Savejo noteikti gribetu sutit uz peldesanu un kauties( karate, taikvando utt:D).

Ja isti nevar saprast, kur to bernu sutit, var pastaigat pa dazadam nodarbibam vismaz pa reizitei. Tie pasniedzeji, kas ar berniem darbojas gadiem, viniem ir ta acs uztreneta un vini loti labi var pateikt sanaks kaut kas vai ne. Protams hobiju limeni var nodarboties ar ko vien sirds velas, bet, ja ta nopietnak, ir verts pajautat pasniedzeja viedokli, jo vecakiem dazreiz tas prats aptumsojas un dzena un spidzina bernu tur, kur to nemaz nevajedzetu un jegas maz.

Mi amor, vai tiešām? Arī tad, ja būtu meitene, sūtītu kauties?

Nu man ir dels, tapec atbildeju ka par delu.

Ja butu meitene, tad noteikti modernas dejas, peldesana un uz kadu pasaizsardzibas kursu noteikti. Majas macisu tamboret, floristiku utt.:)

Atceros,ka mans lielais deels gribeeja buut baletdejotaajs!Vins tik nopietni to teica-loti biezi gaajaam uz baletu.Tad vienaa dienaa pats aizgaaja uz baseinu(netaalu no skolas)un pieteicaas peldeesanaa.:DTaa kluva par peldeetaaju.
Pirms skolas(ap 4gadiniem) gaajaam uz anglu valodas nodarbiibaam ,klavierspeeli!

Man jau šķiet, ka vispirms jāpagaida, kamēr bērnam tās intereses rodas - vienalga vai dārziņā vai skolā - nevis vadāt pa simtstūkstoš piectūkstoš dažādiem pulciņiem, kas vispār neveicina nekādu attīstību, bet gan tieši otrādi - nogurdina bērnu. Pirmajā klasē es vispār bērnu nelaidīšu nekādos pulciņos, ja vien pati nekauks, jo jātiek ar skolu vispirms galā.

Cālī nesen bija diskusija, kurā viena mammīte stāstīja, ka viņas nabaga bērns nevarot izmācīties, esot visu laiku noguris, finālā atklājās, ka bērns tiek 5x nedēļā sūtīts uz kaut kādiem pulciņiem un vazāts pa pagarinātajām grupām, protams, skolā tusējas līdz 4iem, atnāk mājās un 2h velk 3 rindas cilpiņu, jo smadzenes vairs nestrādā. Un beigās skolotāji vainīgi, jo pārāk daudz uzdod.

....jāļauj pamēģināt viss...piemēram tautas dejas nāk par labu abiem dzimumiem- stāja, attieksme,precizitāte,pacietība..:)

Ne vairāk par diviem pulciņiem, vienu aktīvu, otru tendētu uz izglītību. Virzītu uz angļu valodas papildus apguvi jebkuram skolas posmam. Otru ļautu izvēlēties jebko no sporta, dejām citam aktivitātēm, kas pašam patīk. Ļautu arī aiziet no pulciņa vai mainīt tos, jo man bernība ļāva aiziet no mūzikas skolas un visi stereotipi par to, ka tad dzīvē neko nepabeigs ir lauzti :)

ance, grūti iedomāties tādu ārpusskolas aktivitāti, kas neattīsta bērnu. nav jau runa par to, ka tas tikai attīsta prasmes tajā konkrētajā aktivitātē, bet vispārīgi, piemēram, nodarbošanās ar mūziku palīdz bērnam radošāk domāt, attīsta loģisko domāšanu, tāpēc parasti saka, ka visas aktivitātes ir svarīgas tieši pirmsskolas vecumā!

p.s. par to nogurdināšanu - visu vajag sabalansēt. piemēram, bērnu pat vairāk var nogurdināt bezdarbība pēc skolas, nevis iešana dejošanā, jo tur bērns izliek visu savu enerģiju, kura var traucēt gan mājās (palaidnības), gan skolā (grūtības koncentrēties).