Sveiki ! Šis ir mans pirmais raksts šeit. Raksts, kas tapis drūmā rudens naktī, esot vientuļai un nevarot aizmigt..
Ir grūti. Esmu iestrēgusi starp pagātni un nākotni. Pagātnē esmu pieļāvusi daudzas kļūdas, kas vēl tagad man neliek mieru. Tāda sajūta, ka nevaru tikt uz priekšu. Un te es stāvu - viena, drūma, atmiņās klejojoša. Domas šaudās pa galvu - bet ja nu es būtu darījusi tā, ja nu viņš būtu darījis savādāk.. Man vajadzēja darīt savādāk un to es labi saprotu. Saprotu arī to, ka nedrīkstu sēdēt te, neko nedarot. Pagātni izlabot nevaram, taču varam labot sevi gaišākai nākotnei. Man ir jāiet tālāk un jāizmirst. Jāizmirst un jādzīvo tālāk - labāk..
71
