Nepiekrītu meitenēm.
Nekad nebalsti savu iekšējo stāvokli uz ārējiem apstākļiem. Sevi ir jāmīl ne tikai tad, kad pielaiko sapirkās štātes spoguļa priekšā. Sevis mīlestība ir kaut kas daudz dziļāks. Un, ja tev sevi nākas salīdzināt ar lūzeriem, lai justos labāk - tās ir kārtējās ego lamatas.
Sevi mīlēt, manuprāt, nozīmē atteikties no kritikas (gan pret sevi, gan citiem), saprast, kādas aktivitātes, dzīvesveids, cilvēki apkārt, karjera u.t.t. nes man labumu un, aiz mīlestības un cieņas pret sevi, izslēgt no savas dzīves visu, kas man nav lietderīgs. Būt mierā ar citiem cilvēkiem, ļaut viņiem būt tādiem, kādi tie ir, jo katram tāpat ejams savs ceļš. Pieņemt sevi līdz pēdējam - savas īpatnības pasniegt kā vērtības. Atļauties sev labāko vai vismaz domās nenogriezt savus sapņus. Neziedoties un neuzupurēties, gaidot kāda cita pateicību.
Plašs temats, kas patiesībā nav atbildams pāris teikumos.