Manuprāt, ir pilnīgi normāli būt draugos ar vīriešiem, man pašai ir vairāki draugi, kurus uztveru kā brāļus, mums ir čomiskas attiecības, un tur nekad nav pavīdējušas nekādas greizsirdības.
Tāpat arī zinu, ka par sieviešu tēmām šie draugi nekautrējas ar mani runāt, jo tomēr cer, ka varēšu ko ieteikt vai varbūt vismaz izskaidrot sieviešu loģiku tādā vai citādā gadījumā.
Feline, pēc lasītā tieši tādas arī rādās jūsu attiecības, un tajā sakarā uzskatu, ka visu dari pareizi - draugs IR jāuzklausa! Viņš arī ir tikai cilvēks, ko mēs zinām, kā viņš mājās jau ir mēģinājis problēmu risināt? Un, ja nesanāk, protams, varbūt gribas izkratīt sirdi, izdzirdēt kādu padomu...
Tev, kā draudzenei, būtu jāmēģina saglabāt neitrāls viedoklis un jāiesaka risinājuma varianti abiem iespējamiem rīcības modeļiem. Ko viņam darīt, ja vēlas glābt attiecības, un ko tad - ja nejūt, ka to vairs gribētu? Kopīgi izrunāt plusus/mīnusus abām iespējām. Jo pieļauju, ka viņš ir apjucis, protams, nereti vieglāk šķiet skriet projām.
Bet, ja patiesi drauga civilsievai ir tik kategoriska nostāja pret visu, kā tur var palīdzēt pat tuvākais cilvēks? Viņa neies uz sporta zāli, turpinās kompleksot par savu lieko svaru un neiet cilvēkos. Ok. Vai viņa vismaz mājās, divvientulībā ir interesants cilvēks?
Un p.s. tā nu gan nav skraidīšana pa tusiņiem, ja vīrietis ar precētu pāri dodas uz boulingu vai koncertu. WTF? Kā tad vēl cilvēkiem saturīgi pavadīt brīvo laiku ar draugiem?