Nekad nebiju domājusi, ka nāksies veidot šādu diskusiju..
Mums ar vīru ir ļoti labs ģimenes draugs, kuram arī ir sava ģimene- sieviete, ar kuru mums ir tādas pavēsas attiecības, lai gan ļoti bieži kopā pavadām laiku (viņi nav precējušies) un meitiņa , 9 gadi...
Viņi piektdien sastrīdējās, jo viņš gribēja ar mums braukt ballēties, aicināja viņu līdzi un viņa negribēja. Viņam ir apnicis, jo šī sieviete nekad negrib iet ārpus mājas savu kompleksu dēļ. Kad pateica, ka brauks viens, sākās psihošana, trauku plēšana , viņš paņēma bērnu un visi kopā aizbraucām vakarā paspēlēt boulingu, kamēr viņa palika mājās psihojot. Sestdien viņš nespēja paciest viņas ārdīšanos, viņa mantu lidināšanu ārā no piektā stāva utt, tāpēc paņēma bērnu atbrauca pie mums un mēs visu dienu pavadījām kopā.
Viņš beidzot ir nolēmis šķirties. Jau sen to ir gribējis.
Jautājums- vai un kā atbalstīt viņa lēmumu? Viņš visu laiku krata man sirdi, jo uzskata mani par savu labāko draugu... Ir skaidrs, ka viņš ar šo sievieti negrib palikt kopā, šķiršanās būtu labākais risinājums, bet ir bērns, kas ļoti mīl abus vecākus. Sieviete visā vaino mani, jo viņam ir svarīgāk atbraukt pie mums, nekā palikt ar viņu, jo viņa neko negrib darīt.
Laikam jāmācās noformulēt savas domas īsāk un saprotamāk :) Bet ceru, ka palīdzēsiet ar savu viedokli..
1416
