Problēma jau nav tikai juristos.. tā ir tāda jaunās paaudzes īpatnība. Es apbrīnoju savus vecākus, viņu draugu loku, kurā dažādu profesiju pārstāvji lieliski orientējas dažādās sfērās.. ar viņiem var parunāt gan par politiku, gan par vēsturi un mākslu, ģeogrāfiju, ekonimiku utt.
Iespējams, jauniešus ir padarījusi ''slinkākus'' salīdzinoši vieglāka pieeja informācijai?
Varbūt šī ideoloģija ir aptuveni šāda:
Kāpēc iegaumēt jebko par novadiem, ja google.lv to spēs ''izmest'' sekunžu laikā?
Ja šis komentārs bija kā netieša atbilde manām domām, tad es nesaistu to ar mūsdienām raksturīgo slinkumu. Visos laikos cilvēki ir bijuši dažādi - vienam vislabākais veids ir visas informācijas iekalšana, otram - zināšanas par to, kur atrast (un nebūt nav runa par googli).
Man gandrīz vienmēr (protams, bija arī kardināli pretējas situācijas) skolotāji (mana vecāku vecumā un vecāki) teica, ka mācīšanās procesā nav svarīgi atcerēties to skaitli, cik bojā gājušo bija Krievijas-Japānas karā, kādi uzvārdi ir visiem Latvijas ministriem, kādus darbus izdeva jaunlatviešu u.c. faktus. Arī tad, kad no galvas atstāstīju pasaules karu gaitu ar visiem skaitļiem utt., zināju, ka, skolotājaprāt un manisprāt, nav svarīgi, vai es šo atcerēšos pēc nedēļas, mēneša, gada. Tā vienkārši tiek trenēta atmiņa, protams, procesā kaut kādi notikumi arī iesēžas galvā.
Tas, kas, manuprāt, pirms augstskolas netiek labi iemācīts - kur ko meklēt, kā rīkoties ar informāciju. Tiek parādīta tikai šāda sīku faktu iekalšana (novadi, jaunlatvieši - jāpiezīmē, ka ne par vienu, ne par otru ne skolās, ne juristos nevelta tik daudz laika apmācībai), tāpēc tik daudziem tas nozīmē Visu. Ja tu kaut ko nezini nakts vidū - tu esi norakstīts! Vismaz pēc šādu žurnaļugu un dažu Cosmiešu domām.
1288
