Sap sirsniņa.

klusti paspietiekama, lai neizjuti emocionalu atkaribu no otra cilveka. iemacies labi justies pati sava kompanija. iesakuma tev deres sevi vienkarsi nodarbinat, lai neieciklejies uz vienu temu.piemeram, ej ar draudzeni uz kino, aizbrauc ciemos utt.

Nu jā.. zināma situācija. Man drīz tas pats draud. Draugs brauks uz nedēļu prom un mājās būs tikai pa brīvdienām. Bet man tas nešķiet šausmīgi biesmīgi, jo daudziem pāriem jau tā ir, jo naudiņa taču jāpelna. ;) Tieši kā čāča teica, nodarbini sevi. Ej ar draudzenēm utt.
Tā kā man skola tad tpt baigi daudz laika man nesanāk vnk tpt sēdēt :D Aizeju uz skolu tad mājās mācīties, tad laukā izeju paskriet uz stundu un tad jau vakars klāt. :D
Ar laiku jau pieradīsi pie tā visa. Nno sākuma būs grūti, bet pēctam jau būs okeej :)

Pag, cik tev vispār gadu ir? :D
Lasot komentārus neliekas, ka baigi daudz Tev varētu būt.

Man draugam tiesi tads pats darbs. Taa kaa vins man visu stasta tad var saprast to ka lielaakaa dalja tados objektos vnk dzeraas un tusejaas ar vieteejaam meicaam.

Īsti nesapratu, tas ir joks kaut kāds vai kā? Tiešām šķiršanās uz NEDĒĻU var cilvēkā tādas emocijas izraisīt? Tiešām?
Izklausās pēc ļoti lielas atkarības no otra cilvēka. Nē, nu, protams, ka mēs visas esam atkarīgas no savām otrajām pusītēm, bet nu veselīgās devās. Šeit tas jau izklausās traģiski.
Tad jau man laikam vispār būtu jāiet kārties, jo puisis man jūrnieks, bet nu tāds ir viņa darbs.
Mums ir lieliskas attiecības un attālums tām netraucē. Tieši otrādi, mēs esam daudz tuvāki nekā daži labi pāri, kas ik dienas ir kopā, katra tikšanās pēc ilgāka laika ir kā pirmo reizi.
Ko varu ieteikt: lasi grāmatas; adi vai tamborē; nodarbojies ar sportu; izmēģini jaunas receptes, lai draugu iepriecinātu, kad viņš atgriezīsies; apmeklē pasākumus un nopērc biļetes uz kādu teātri, lai pēc tam ar draugu kopā aizietu; satiecies ar draugiem; izmanto laiku lai pasāktu kaut ko ko jau sen gribēji izdarīt; uztaisi mājās lielo rudens tīrīšanu; apciemo radiniekus; paklīsti pa veikaliem un nopērc ko skaistu ar ko draugu sagaidīt; velti laiku sev - apmeklē frizieri, uztaisi manikīru, pedikīru utt. Man laiku aizņem arī darbs.
Man pašai arī palīdz kalendārs, kurā katras dienas vakarā nosvītroju dienu, kas pagājusi un ir atzīmēta diena, kad mīļotajam puisim jābūt atpakaļ.
Tici man, tā nav traģēdija, ne tuvu....

Sēžu raudu, jo bez viņa esmu maza

Nebrīnītos, ja patiešām esi jauna. Mīļā sirds, dzīvē vēl būs lielāki sūdi.

A?Ja tik ļoti būsi viņam piesieta domā viņam neapniks kļūsti patstāvīgāka!

Omg, uz nedēļu prom. Es ar savu mīļoto vairāk kā gadu esmu kopā, un kopš laika gala es ar viņu tik varu dabūt satikties normāli ja vvienas brīvdienas ik divas nedēļas, ja ļoti grib tad arī varam sagrabināt naudu lai aizbrauktu kādu reizi ik pēc nedēļas bez netikšanās viens pie otra (bet parasti nevaram, jo abiem laiks ir aizņemts). Bet jā man ar ir grūti, jo ar cilvēku kopā jūtos kā pilnīga, jo kopā daram visu, kad protams viņš ir klāt, un skumji ar ir ka es nevaru satikt viņu dienu dienā un gulēt katru nakti blakus, bet es tāpēc neraudu, bet gan daru ko un pacietīgi gaidu kad atkal paskries tās divas nedēļas kad varēšu ar viņu pavadīt tās divas dienas. Un skaitu tās sekundes, minūtes, stundas, dienas, mēnešus un varbūt pat gadus kad beidzot es varēšu ar šo cilvēku dzīvot vienā pilsētā kopā, jo jā tā lūk ir tā velme kuru es viss vairāk vēlos, bet tas vel tālu.

Beidz ņaudēt ka ir grūti bez otras puses, Visiem tā ir grūti, bet tas ka raudi neko nemaina, tik liek tavām acīm sāpēt par neko.

Es tā visu laiku dzīvoju.. mājās viņš tikai sesdienās un svēdienās,, protams gribēto, lai ir katru vakaru mājās.. , bet neko darīt.. :)
pati strādaju un ta nedēļa paskrien ļoti ātri..

Kā lai sadzīvo ar domu ka kopīgās dienas tagad ir skaitītas?

Tiešam liekas, ka kādas ir nomiris!
Tā ir tikai nedēļa! Tu tak esi pieaudzis cilvēks?! Ir jaiemācās dzīvot pašai par sevi.
Arī mans vīrs šad tad ir prom no mājām nedēlu, bet nejau tapēc mana pasaule sagrūst!
Vīrs bija, darba dēļ, prom 6mēnešus. Ko tāda gadījumā man bija jādara? Protams skumji bija, bet turpināju dzīvot normālu dzīvu un gaidīju viņu mājās.

man viirs shoriit aizbrauca komandeejumaa. es seedeeshu maajaas ar mazu beernu.

vot man buutu jaaraudd, nevis tev

Surli, wow, 6 mēneši ir padaudz! Kā izturēji? Noteikti biji pārlaimīga viņu ieraugot atpakaļ mājās :)

paris, nezinu :D vnk iztureju, grūtakais bija pirmās divas nedeļas, bet vairāk jau tā apziņa, ka vēl tik ilgi. Bet nu, neko dzīvoju. Daudz strādaju, ņēmu strādat visas 6dienas, 7dienas + Darba dienās man paraleli bija vēl skola. Vnk nodarbināju sevi, tikos ar draudzenēm utt. Tā jau tas laiks pagāja... un jā, kad viņš atbrauca, tad laime bija pilnīga :)

Kad Tev būs laulība 15 gadus,tad lūgsies,lai aizbrauc kautvai uz 3 dienām!:D
Ok,sarkasms,bet nu neviens nav nomiris. Kad man bija 17,tad draugs arī aizbrauca uz citu pilsētu,strādāt ( objektā).Kā bija?Super!Iztrakojos ar draudzenēm!

Es jau domāju, ka kāda atkal izšķīrusies, bet nē, puisis tikai nedēļu prom... :D

Es būtu priecīga par to, ka pārmaiņas pēc pabūtu atsevišķi, jo tik forši tad atkal satikt.
Neskatoties uz to, ka attiecības ļooti labas, un man arī otra pusīte ir tik, tik daudz.
BET esmu diezgan pašpietiekama, nepatīk pārāk atkarīgai būt.
Par dažām dienām tā pārdzīvot šķiet nepareizi.

nelasiiju komentárus,
ko tu darísi, ja tavs puisis tevi pametís? iesaku nepiekjerties tik ljoti cilvékiem, tá, ka tu bez vinja neesi nekas. dzíve ir skarba, pat ljoti!

negribétu bút tava puisha vietá, man bija puisis ar tádu attieksmi ká tev, paldies Dievam -bija!

Ja sāp sirsniņa, tad jāiedzer Mildronāts.