Par to mantu grābstīšanu pasaules iepazīšanas nolūkos, tur gan ir strīdīgs jautājums. Protams, ka bērniem viss interesē. Viņiem jebkas, ko viņi nav redzējuši, šķiet aizraujošs. Biju pārsteigta, kad draudzenes mazā meitiņa (6 mēn) uz mana dīvāna atradusi telefona lādētāju, spēja stundu pētīt, kā vads atvienojas un tad atkal pievienojas pie paša lādētāja. Bērnu par interesi jāslavē, nevis jāvaino.
Cita lieta ir ar mammītēm, kuras uzskata, ka viņu bērni ir tiesīgi iepazīties arī ar svešām mantām, nejautājot īpašnieka atļauju. Ok, saprotu tos gadījumus, kad autobusos sēž blakus un netīšām pieķerās pie matiem vai džempera, vai somas. Bet būtu tikai normāli, ka, ja blakussēdošajai personai nepatīk, ka viņas mantas tiek aizskartas, persona savas mantas pēc iespējas pārvieto nostāk no mazuļa un NORMĀLĀ tonī palūdz mammu, lai izklaidē savu mazo savādāk. Ja ir iespēja pārsēsties, labāk pārsēsties.
Tajā pat laikā mammām būtu jācenšas mazo iespējami izklaidēt un jāpavēro blakussēdošā persona. Ja izrāda draudzīgu attieksmi, viss kārtībā.
Man ir bijis abejādi - gan gadījumi, kad mammīte apvainojas, ka neļauju mazajam aiztikt ziedu pušķi, ko turu rokās, gan tā, ka mazais gribētu aiztikt pūciņas manai jakai, man nebūtu iebildumu, taču mamma nevis paskaidro, ka svešas mantas nedrīkst bez atļaujas aiztikt, bet atrauj mazo bez paskaidrojuma no manis, itkā es būtu slima.
Vēl protams ir gadījušies momenti, ko atceros ar smaidu. Kāda mamma savu mazo meitiņu gandrīz stundu mēģināja savaldīt un novērst uzmanību, līdz neizturēja un pajautāja man, vai man būtu kas iebilstams, ja mazā paraudzīs manus auskarus (spalviņas). Atļāvu, pat zinot, ka mazā var tās paraut vai pat saplēst, kas paldies dievam, nenotika :)
Te jau var strīdēties par šo stundām ilgi. Vienmēr būs mammas, kas uzskatīs, ka viņu bērni drīkst visu un būs cilvēki, kam jaunās māmiņas traucēs. Godīgi sakot - nerisināma problēma, manuprāt...
2542
