Maza bērna raudāšana sabiedriskajā transportā

Ok, nākamreiz, kad iekāpšu sabiedriskajā uzreiz teikšu: "Jūs man visi traucējat, kāpiet ārā, es gribu braukt viena!"

PIlnīgi muļķīgs komentārs - ja nesaprati, ko gribēja teikt tā komentāra autore, tad tiešām ir pašvaki ar uztveres un domāšanas procesiem. Vilcienā, piemēram, pirms izbraukšanas tiek pateikts, ka ir aizliegts traucēt citus pasažierus. Domāju, ka ilgstoša, nepatīkama un skaļa skaņa pavisam noteikti ir traucējoša (un ceru, ka arī tu to saproti). Nevienu citu komentāru (izņemot šos pēdējā lapā) nelasīju, bet domāju, ka tā ir sarežģīta situācija un var saprast abas puses. Nav nekas neparasts, ka cilvēkiem nervi neiztur un viņi vēršas pret diskomforta cēloni, bet nu protams, ka ir reizes, kad mātes savu bērnu nevar nomierināt. Šādā gadījumā ir svarīga abpusēja cieņa, manuprāt, - vieni cenšas turēties un neko neteikt, bet māte cenšas apturēt bērna raudāšanu/kliegšanu/histēriju.

neteelo muljkji. Tu peec citu diskusiju komentaariem shkjieti pietiekami sapraatiiga, lai saprastu to noteikumu.

ja nesaprati, ko gribēja teikt tā komentāra autore, tad tiešām ir pašvaki ar uztveres un domāšanas procesiem.

Tām, kas neuztvēra mana komentāra jēgu arī ar saprašanu tā pašvakāk.

Tas noteikums patiesībā ir ļoti stiepts jēdziens: 2.8.11. trokšņot, dziedāt, spēlēt mūzikas instrumentus vai lietot skaņu atskaņošanas aparatūru; Ko nozīmē trokšņot? Man varbūt runāšana skaļi pa telefonu arī ir trokšņošana, nu ko tad sēdināsim ārā visus, kas pa telefonu runā?

Nu beidziet taču - bērns nav mobīlais, ko var izslēgt un ieslēgt. Ir muļķīgi bakstīt ar pirkstu noteikumos un teikt mammai ar bērnu, ka viņas bērns man traucē un tāpēc viņai jākāp ārā kaut kur starp Rīgu un Daugavpili un jāgaida nākamais autobuss, kas visdrīzākais nāks tikai pēc n-tajām stundām.

Ance,ej tu dirst.Ja tu nezini par mani neko,labāk nemuldi.Skaties labāk uz sevi.Es par tevi daudz ko varātu pateikt,bet paklusēšu šoreiz.

Leksia, lai kāda, tavuprāt, būtu Ance, bet tu pavisam noteikti esi daudz, daudz, daaaaaudz reizes dumjāka un mazvērtīga kā cilvēks.

Mani secinājumi par un ap tēmu - ja sieviete po-žizņi ir glupa, viņa būs arī glupa grūtniece, pēcāk glupa jaunā māmiņa un vēl pēc tam - glupa pensionāre. Ja sieviete ir normāla un sakarīgi domājoša būtne, viņa tāda arī paliks. Es ļoti ceru.

Protams, bērna brēkšana ir kaitinoša, bet es neiedomātos aizrādīt sievietei, ja redzētu, ka viņa mēģina darīt visu, lai bērniņu apklusinātu. Taču uz katra stūra sastopamā nekaunība, visatļautība un absolūts pohujisms gan uzvelk - cilvēki, kas vēsā mierā ļauj, teiksim, savam bērnam ar dubļainiem zābakiem nospārdīt autobusa krēslu vai pasākuma laikā skraidīt apkārt un bļaustīties, traucējot citiem. Tieši tikpat kaitinoši kā tie, kas neuzskata par vajadzīgu pasākuma laikā telefonam izslēgt skaņu, un tādi taču atrodas teju katru reizi. Tā ka problēma ir dziļāka un vienā vārdā saucas Stulbums.

Ar saprašanu man viss ir kārtībā, tieši tāpēc norādīju netēlot. Runas par šo noteikumu sekoja pēc tam, kad daudzkārt tika izteikts viedoklis "jums nav tiesību mums ar brēcošu bērnu aizrādīt; pašas kāpiet laukā". Nav jau nekur teikts, ka tagad visas skries ar šo noteikumu izsēdināt mātes ar bērniem, bet tas, ka kāds domā, ka sabiedriskais piecieš visu, nav pareizi.

Ir bērni, kuru raudāšana man ir kā pīlei ūdens, tādi normālie raudātāji. Bet ir tādi, kas raud spiedzoši, es nesen centos tādu divgadnieku nomierināt, kā pieliecos pie viņa, man no tā ķērciena bungādiņa sāka vibrēt. Tad gan es neapskaužu nevienu, ja blakus jāsēž, bet principā pret to visu jāattiecas pēc iespējas iejūtīgāk - raudāšana nav mūžīga, tiksi prom no tās māmiņas, jeibogu. Saprastu, ja katru dienu brauktu un katru dienu kāds autobusā kauktu, bet tas viss... Ir tik nenozīmīgi! Par ko cepiens?

Vienīgais, kas man ik pa laikam ir nepaticis - tā stumdīšanās ar ratiem virsū veikalos, man šķiet ļoti nesmuki. Vēl jo vairāk mani izbrīnīja draudzene, kuras bēbi vizināju pa lielveikalu ratos, viņa teica, lai tik daudz nedomājot, lai droši braucot cilvēkiem virsū, šie paiešot malā. Man bija tāds wtf, kāpēc speciāli jāgrūstās ar ratiem cilvēkiem virsū. :-|

lai tik daudz nedomājot, lai droši braucot cilvēkiem virsū, šie paiešot malā.

Lūk šādām māmiņām es tāāāāāā paiešu malā! Vairāk citiem nestumsies virsū! Saprotu, ka dažkārt sanāk netīšām un cilvēks pēc tam atvainojas, viss taču kārtībā, gadās! Bet tās fūrijas, kuras vēl tev uzmetīs šausmīgo skatu, ka tu viņas ratiem esi pieskārusies, jo nepaej malā! Grrr...

Autobusos sen jau klausos mūziku austiņās, tāpēc apkārt nekas diži netraucē. Ja traucē, paciešu. Manuprāt, jauna māmiņa tā jau uztraucas, ka bērns raud, ja viņai sāks kaut ko vēl pārmest, viņa uztrauksies vēl vairāk un zīdainis jūt, ja mammai ir stress un nepārtrauks raudāt. Ir gadījies, ka arī piedāvājos palīdzēt... Pārsvarā jau viss ok beidzas.

lai tik daudz nedomājot, lai droši braucot cilvēkiem virsū, šie paiešot malā.

atcerējos kā ar lielajiem ratiem mēģināju tikt autobusā iekšā -ārā lija lietus un vajadzēja ātri tikt uz mājām , protams sākumā palūdzu lai atbrīvo vietu bērna ratiem, neviens nereaģēja ,bet kad reāli uzbraucu cilvēkiem virsū,tad visi ātri pa malām pamuka un izrādījās ka autobusā vel daudz vietas :D

Ir gadījies tā, ka agrā rīta stundā vilcienā histēriski, spiedzoši raud un kliedz kāds mazais, bet tieši tāpēc man ir austiņas un mūzika. Par visu bērnu būšanu mani satrauc tas kā mātes palaiž bērnus uz ielas paskriet (Rīgā), tie maziņie tādi nemanāmi un bail viņus notriekt no kājām. Labi, es vēl pamanītu, ja kāds mazais skrietu man garām, bet riteņbraucēji? Tad gan būtu..
Sabiedriskajos transportos visdrausmīgākais ir bomži, kuri smird tā, ka visi pasažieri saspiedušies vienā transporta galā stāv.
Kā arī tie brīži, kad pārpildītā sabiedriskajā kāda māmiņa ar ratiem iebrauc, mani kaitina nevis tie ratiņi, bet citi cilvēki autobusā, kuri, nevis atiet malā un pavirzās, lai tie, kuri stāv pie tās ratiņu novietošanas vietas (sabiedriskajā) spētu izkustēties un palaist, bet nē, blakus esošie cilvēki stāv kā mieti un tie kuri stāvēja pie ratiņu novietošanas vietas, lai izkustās un lien kā grib grrrrr.

Esmu piedzīvojusi tādus mirkļus lielveikalā, kad palūdzu (!) palaist garām, bet tas cilvēks tikai uzmet acis un atkāpjas burtiski uz pussoli. It kā tas kaut ko mainītu! Tādi, lūk, gan mani kaitina. Speciāli gan nevienam virsū nekad nebrauktu un nebraukšu, tas, manuprāt, ir ļoti rupji. Tad nav brīnums, ka uz jaunajām māmiņām skatās ar šķību aci.

Arī neciešu raudošus bernus sabiedriskajā, bet neko darī, bērns ir bērns, un raud varbūt tāpēc, ka slimsvai kada cita kaite, aizrādīt gan neaizrādīšu. Bet jā, nevaru ciest, ja sāks aiztikt mani, itīpasi matus, reiz man aizmugurē sēž māte ar mazajiem, a sīkais izdomā, ka grib papīt bizītes, vot tad gan biju dusmīga, jo vispār neciešu, ja kāds cits bez manas atļaujas skaras klāt maniem matiem, aizrādīju mātei, šī atvainojās, bet pēc laika atkal turpinājās, aizrādīju atkal, tad gan beidzot tika "savākts" tas sīkais. Vēl gadījums, kad man priekšā sēž māte ar sīko, kam apmēram gadi, un šis ieraugot, ka man maisiņā konfektes izdomā, ka nu paņems kādu, un, kad aizrādīju mātei, šī tik noteica, vaitad žēl to konfektīti bērnam, nu ziniet jā ir žēl, jo nejau viņam pirku un man nav pienākums barot nepieklājīgus bērnu, ja palūgtu tad varbūt arī iedotu, bet nju tas jau bija par traku.

Atcerējos, kad braucot vilcienā, vēl tie sēdekļi vecie ar brūno ādu un mugura tur ar samērā zema. Aizmugurē sēž sieviete ar vīru un sīkais puika, kādi 5 gadi. Es sēžu, lasu grāmatu. Pēkšņi dzirdu mazu bērnu, kurš man pie auss bļauj "babooom", no vienas puses, bija smieklīgi, jo viņš tā darīja no Salaspils pieturas līdz pat Šķirotavai :D, es paskatījos uz vecākiem un viņi vispār nepievērš uzmanību tam, ko dara viņu bērns. Es pateicu "atvainojos, bet jūsu puika nu galīgi neliek man mieru" uz ko atbildē es saņēmu, "kas Jums mazi bērni nepatīk??". Nē, nu.. bērni man patīk, bet vecākiem ir pienākums pieskatīt savu bērnu.. Protams grāmatu es tā arī nepalasīju. :D

:)

Bet vispaar, maaminjaam jau viegli aizraadiit, pati esmu redzeejusi kaa sabiedriskajos (Latvijaa, protams) aizraada vinjaam. Lielie varonji atradushies. Kad urlas klausaas savu jobano muuziku vai kaads bomzis skalji bljaustaas, tad gan visi droshsirzhi klusee...

Ieteikums "peerc tad mashiinu" vispaar ir pilniigi debils.

Un vispaar vislabaakaa lieta, ko njemt sabiedriskajaa transportaa liidzi ir mp3 vai ipods. Tad jau driizaak es iesaku visiem iegaadaaties shaadu lietu, nekaa savu personiigo auto :D

Jāraksta Ušokovam.
Lūdzu ieviesiet papildus reisus māmiņām ar dērniem, grūtniecēm, pensionāriem, invalīdiem, bomžiem un narkomāniem. Lai mēs parastā tauta varētu netraucēti braukt sabiedriskajā tranportā. :D :D :D

Pirmkart ir jasaprot mate. Vina seit nav nekur vainiga. Vina loti uztraucas par savu bernu, kad vinam notiek shiis bailju sajutas un dzilja raudashana. Berns ir nobijies no kaut ka, kaut vai no taa pasha autobusa, cilvekiem iekshaa, utt. Nu bernam ir taa sajuta, tur neko nepadarisi. Tas ir janovertee un jaarada risinajums. Nav tik viegli nomierinat tadus berninjus, tomer, maiga runashana un nomierinashana no bailju sajutam, liks berninjam nomierinaties, un maatei jarod droshibas sajuta, kaa ari apkarteeejiem autobusa pasazhieriem vajadzeetu arii maigaaka iztureeties pret to visu, pasmaidit bernam un runat labus vardus, vai ari pieradit, ka vinam nav jabaidas ne no kaa, mamma ir blakus, viss ir kartibaa, izdvest ari kadus smiekligus zhestus vai ari jokus stastit. Kaut kaa jautrak tas viss jauztver.
Nevis iedomaties spitigos un kjipa pareizos audzinatajus, un bargot mati, ka vina slikti audzina savu bernu. Tas ir aplami un nepatiesa nosodishana. Tas sieviete kas bljava virsu un nez ko meetaaja no sevis, droshvien pati ir no kaut kadas augstaas aprindas kudzite, vai bargaa mate, kura pati nekad nevienam nav sniegusi rupes un milestibu, tapec vina nepaciesh bernu raudashanu un to histerijas. Vina ir aukstaa tipa cilveks, kurs neko nesaprot no jutam un sajutam. Nu pie velna tadas kundzites,kuras neko nav vertas shini situacijaa.
Cilvekiem vajadzetu but vairak draudzigaakiem un laipnakiem. Jasaprot katra situacija. Un nevajag bart bernus, par to, ka vinji itkaa slikti uzvedas sabiedriibaaa. Come on... cilveeki. Vins ir tikai berns. Mes pashi bijam mazi un nikjigi, un mus centas audzinat stingri, bet kaadi mes esam tagad... kad jau no mazotnes vecaki neizrada milestibu un rupes... mes esam nekad, mes esam tadi, kuri ilgojas pec milestibas un sapratnes. Berns ir viens jutigs cilvecinjs, kas vinam viss ir pilnigi jauns, kaut vai vins dien diena brauc pa 3 reizem ar autobusu majas. Vinam viss ir jauns. Un ja vins sajut bailes un nedroshibu, seit ari rezultats... raudashana un histerijas, lai dabutu no mammas miljos vardus, lai vins spetu nomierinaties. To ari berni gaida... loloshanu, bet sameriga meeraa.

Zīle Tas būtu īsti latviešu garā. Nebrīnītos,ja kāds kaut ko tādu jau būtu izdarījis,tie paši pensionāri,no kuriem gana daudzi raksta vēstules uz prezidenta kanceleju,dažādiem deputātiem katru dienu . Mans vectēvs,piemēram,tā darīja. Un viņām pat atbildēja. :D
Tāpēc tās,kurām dzīve dēļ raudošiem bērniem sabojāta,variet mēģināt,varbūt jūs tiksiet uzklausītas ;)

Ticu, ka var but nepatikami - 2 stundas klausities to blausanu. Bet, ticiet man, tas nav trakakais, kas ar Jums varetu notikt. Piemeram, mani vienreiz viens sikais apvema autobusa. Tagad viss parejais man liekas ka pupu mizas. :D

mani arī tas ļoti kaitina, bet nu es arī saprotu, ka varbūt tā mamma tiešām nevar neko darīt, ka bērns niķojas. jebkurā gadījumā man parasti palīdz ipods :D ielieku austiņas un atslēdzos no apkārtējā :)