sāp, pretīgi, nenormāli

 
Reitings 3
Reģ: 28.09.2013
Gandrīdz pirms gada nejauši satiku savu bijušo kolēģi, iedzērām kopā kafiju, papļāpājām par bijušo darbavietu un kopīgiem kolēģiem, apmainījāmies ar tel. numuriem... Pēc aiziešanas no mūsu kopējās darbavietas izveidojis savu biznesu , kas izveidojies veiksmīgs, pērkot dzīvokli, bet tā viņa dzīvē nekas īpašs nenotiekot... Simpātisks, gudrs, pārliecināts vīrietis, dažus gadus vecāks, nekā es... Pēc pāris dienām viņš piezvanīja, uzaicināja satikties... piekritu.
Tai brīdī man nekādu attiecību nebija, biju pirms pusgada pašķīrusies ar sava bērna tēvu, vēl joprojām sāpēja šo attiecību pajukšana, bet neko jaunu īpaši nemeklēju, daudz strādāju lai normāli tiktu viena galā...
Sākām tikties, pamazām aizvien biežāk, gājām uz koncertiem, kino, visādiem pasākumiem, tāpat kaut kur laimīgi staigājāmies, vēlāk viņš piedāvāja pavadīt kopā arī brīvdienas, sākām vismaz divreiz mēnesī kaut kur braukāt pa LV, palikām kādā viesnīcā vai viesu namā, pa dienu izbraukājām visu, kas apkārt skaists un interesants, daba, interesantas vietas, muzeji, tad vakariņas, vīns, pie noskaņojuma kāds klubiņš un dejas,fantastiskas naktis, dievīgs sekss, stipras zinošas rokas, nekad tik labi nav bijis, viņš mācēja, gan dot, gan ņemt, gan iemācīt ko jaunu...
Sākumā par šīm attiecībām neko daudz nesadomājos, tikai priecājos un izbaudīju, pazuda vecās sāpes, bet protams pamazām uzticējos, pieķēros, ieķēros... sākām braukāt uz Lietuvu, Igauniju, SPA utt, kopā nedēļu bijām Krētā... es lidoju, staroju, biju laimīga, kā nekad dzīvē, apbērta ar uzmanību, skaistām rotaslietām, labām smaržām, dārgu kosmētiku, seksīgu veļu un visādiem niekiem, ko pati sev diez vai būtu nopirkusi... Nespēju noticēt, ka man tā paveicies, mīlēju un dievināju viņu no visas sirds...
Vakar viņš piedāvāja pēc darba braukt pie viņa, palikt pa nakti viņa dzīvoklī, protams piekritu... dažas reizes biju tur bijusi arī iepriekš, bet tā garāmskrienot, kaut kur braucot, kaut ko paņemt vai nolikt pa ceļam. Iepriekš dzīvoklī vēl kaut kādi remontiņi notika, tāds līdz galam apdzīvots neizskatījās...
Aizbraucām, viņš pagatavoja gardas vakariņas, iededza sveces, vīns, mūzika, sekss ar nedaudz smieklīgu pārģērbšanos un teātri... Viss kā vienmēr super līdz brīdim, kad pacēlu grāmatplauktā ar bildi uz leju nomestu ierāmētu fotogrāfiju, no kuras uz mani skatījās viņš, apskāvis sievieti un abi kopā turot uz rokām mazu bērniņu... Smaidoši, laimīgi... tāds tipisks jaunas ģimenītes salonfoto... Paskatījos uz viņu, viņš izņēma man no rokas bildi, aizlidināja pret sienu... bira stikli... un jā, tā ir viņa sieva, tas ir viņu bērns, dzīvo laimīgi kopā šai pašā dzīvoklī... dzīvokli nopircis, jo sievai drīz bijis jādzemdē, ap to pašu laiku saticis mani, precējies jau četrus gadus... aiz aizslietņa koridorī esot vēl divas istabas...
Man likās, ka zaudēšu samaņu, nomiršu, ļodzījās kājas, lūdzu, lai viņš aizved mani mājās... kaut kā tiku lejā līdz mašīnai, nevarēju ne parunāt, ne paraudāt, tikai tukšums... toties mani vedot runāja viņš, daudz – ka tās neesot manas problēmas, apprecējies, jo nolēmis, ka statuss prasa, plānojot vēl vienu bērnu, sievu nepametīšot un rūpēšoties par viņu un bērniem, bet tā esot tikai sieva, viņam vajagot mani, tieši mani, ar mani esot sapratis, ka ar sievieti kopā var būt labi, interesanti, un pēc sievietes var ilgoties, pirms tam ticies seksa dēļ, apprecējies, jo licies, ka ir laiks to darīt, sieva esot laba un tikai. Mīļākās bijušas vienmēr, pārsvarā vairākas paralēli un ļoti ātri apnikušas... Bet es nedrīkstu pazust, esmu viņam vajadzīga, man vienmēr jābūt viņa tuvumā, viņš par mani rūpēšoties. Ar mani kopā jūtoties dzīvs, īsts un pats... runāja daudz, daļu neuztvēru, daļu nesapratu...
Mājās iekritu gultā un kaucu balsī līdz atslēdzos... Tagad truli sēžu, birst asaras, joprojām neko nesaprotu... Tas viss neliekas reāli, kā stulba filma... Kā es varēju būt tāda muļķe un visu šo laiku neko nepamanīt??? Gredzenu nenēsā, jā... Bet viņa sieva? Viņa taču saprata, juta... Mēs tikāmies gandrīz katru dienu... Viņai bija jāsaprot... ? Jeb tāda nodrošināta dzīve ir to vērta, lai izliktos neko neredzam? Jūtos netīra, pretīga mauka... viss ir beigts, nekā vairs nav, nezinu kā dzīvot tālāk... vai vispār var uzticēties? Drausmīgs tukšums un nenormāli sāp...
Un piedod, viņa sieva, apzināti nekad to nebūtu darījusi, pretīgi, liekas, tas nenotiek ar mani tūlīt pamodīšos, viss būs kā iepriekš... gribās nebūt, vienkārši vairs nebūt...
28.09.2013 13:43 |
 
10 gadi
Reitings 74
Reģ: 23.03.2012
Es aicinātu autori palūkoties uz notiekošo mazliet no citas puses (kad sāpes un šoks būs mazinājušies). Zinu, ka mans viedoklis nav populārs, bet, ja tas kaut nedaudz atvieglotu situāciju, priecāšos par to.
Nevaino notikušajā vīrieti, nevaino sevi un nežēlo viņa ģimeni. Centies saprast, kāpēc viss noticis tā, kā noticis. Tu esi ļoti labi atstāstījusi vīrieša vārdus, ko viņš Tev teica, kad viss nāca gaismā. Šie vārdi ir patiesi. Mirkļos, ko pavadījāt kopā, Tu tiešām biji viņam vienīgā un vismīļākā sieviete uz pasaules, un tur nav nekādu melu. Kāpēc viņš neatklāja savu statusu un ļāva Tev dzīvot ilūzijās? Tāpēc, ka negribēja, lai mirkļa burvība zūd, gribēja Tevi atkal satikt un labi zināja, ka tas var arī nenotikt, ja Tu būtu lietas kursā . Kāpēc dzīvo dubultu dzīvi, vīrietis arī pateica – apprecējās statusa dēļ. Tā notiek ļoti bieži, un, būsim godīgi, nereti sievietes pašas izdara spiedienu par precībām, kaut gan vīrietis neko tādu nevēlas. Tāpat ne visi cilvēki ir monogāmi un bieži tāpēc cieš, jo ir spiesti noliegt savu būtību sabiedrības normu un aizspriedumu dēļ. Tāpēc daudzi vīrieši (arī sievietes) sāk dzīvot dubultu dzīvi. Bet tas nenozīmē, ka viņi nespēj mīlēt savas partneres.
Tevi es gribētu aicināt nezaudēt spēju no jauna uzticēties, neturēt sevī rūgtumu. Ja bez aizvainojumiem spēsi izvērtēt vīrieša motivāciju, sapratīsi, ka viņš tā rīkojās, ne jau lai Tevi vai sievu sāpinātu. Atbildīgi vai bezatbildīgi – tas lai paliek uz viņa paša sirdsapziņas. Tava atbildība sākas tikai šajā brīdī, kad esi uzzinājusi un vari izlemt, kā tālāk rīkoties. Piedzīvotie skaistie mirkļi taču vienmēr var palikt Tavā atmiņā, tikai visgrūtāk būs tikt pāri tam, ka tas, ko viņš spēja piedāvāt, neatbilda Tavām cerībām. Bet arī tā gadās. Un katrs jau galu galā piedzīvo to, kas viņam vajadzīgs, - gan Tu, gan vīrietis, gan viņa ģimene. Lai veicas!
Es aicinātu autori palūkoties uz notiekošo mazliet no citas puses (kad sāpes un šoks būs mazinājušies). Zinu, ka mans viedoklis nav populārs, bet, ja tas kaut nedaudz atvieglotu situāciju, priecāšos par to.
Nevaino notikušajā vīrieti, nevaino sevi un nežēlo viņa ģimeni. Centies saprast, kāpēc viss noticis tā, kā noticis. Tu esi ļoti labi atstāstījusi vīrieša vārdus, ko viņš Tev teica, kad viss nāca gaismā. Šie vārdi ir patiesi. Mirkļos, ko pavadījāt kopā, Tu tiešām biji viņam vienīgā un vismīļākā sieviete uz pasaules, un tur nav nekādu melu. Kāpēc viņš neatklāja savu statusu un ļāva Tev dzīvot ilūzijās? Tāpēc, ka negribēja, lai mirkļa burvība zūd, gribēja Tevi atkal satikt un labi zināja, ka tas var arī nenotikt, ja Tu būtu lietas kursā . Kāpēc dzīvo dubultu dzīvi, vīrietis arī pateica – apprecējās statusa dēļ. Tā notiek ļoti bieži, un, būsim godīgi, nereti sievietes pašas izdara spiedienu par precībām, kaut gan vīrietis neko tādu nevēlas. Tāpat ne visi cilvēki ir monogāmi un bieži tāpēc cieš, jo ir spiesti noliegt savu būtību sabiedrības normu un aizspriedumu dēļ. Tāpēc daudzi vīrieši (arī sievietes) sāk dzīvot dubultu dzīvi. Bet tas nenozīmē, ka viņi nespēj mīlēt savas partneres.
Tevi es gribētu aicināt nezaudēt spēju no jauna uzticēties, neturēt sevī rūgtumu. Ja bez aizvainojumiem spēsi izvērtēt vīrieša motivāciju, sapratīsi, ka viņš tā rīkojās, ne jau lai Tevi vai sievu sāpinātu. Atbildīgi vai bezatbildīgi – tas lai paliek uz viņa paša sirdsapziņas. Tava atbildība sākas tikai šajā brīdī, kad esi uzzinājusi un vari izlemt, kā tālāk rīkoties. Piedzīvotie skaistie mirkļi taču vienmēr var palikt Tavā atmiņā, tikai visgrūtāk būs tikt pāri tam, ka tas, ko viņš spēja piedāvāt, neatbilda Tavām cerībām. Bet arī tā gadās. Un katrs jau galu galā piedzīvo to, kas viņam vajadzīgs, - gan Tu, gan vīrietis, gan viņa ģimene. Turies un lai veicas!
28.09.2013 18:11 |
 
Reitings 218
Reģ: 20.08.2012
Tai brīdī man nekādu attiecību nebija, biju pirms pusgada pašķīrusies ar sava bērna tēvu,

Varbūt, ka jau iepriekš kaut kur runāts par šo, bet neizlasīju visus komentārus! Autore, cik tavs bērniņš ir vecs un kur tu viņu atstāji, kamēr braukāji pa koncertiem, krētām un palagiem? Atceries, ka bērns tev pirmkārt ir vissvarīgākais, pēc tam lai paliek visi veči, bērnam taču ir vajadzīga māte. Domā par viņu! Un atgūsti iekavēto laiku un neizdzīvoto mīlestību ar savu bērnu, pieņemu, ka tā ir ne mazums, ņemot vērā tavu aktīvo uzdzīvi ar vīrieti(šiem)?
28.09.2013 20:03 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Kroplis.
28.09.2013 23:00 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online (1)