Sveiki cosmo meitenes.Gribēju dalīties ar Jums savā problēmā, jo pati ar šo problēmu vairs netieku galā, laikam nejau ar problēmu, bet gan ar sevi. Stāsts ir šāds, bijām ar puisi kopā gandrīz 3 gadus, tāpat bija strīdi, paspējam pāris reizes izšķirties un salabt, pirmo reizi uz 2 nedēļām, nākamo reizi uz mēnesi,, bet lai, kā mēs gribētu aizmirst viens otru, mēs to nespējā,, kautkā atkal satikāmies, kaut cik ļoti viens no otra centāmies izvairīties....un kad satikāmies atkal protams sagājām kopā. Lai cik neprātīgi tas būtu, un piedevām viens otram visu slikto, kas mūsu starpā bija noticis,,jo mēs, viens bez otra vienkārši nemākam. Visas tās reizes kad bijām pašķīrušies nomicijos murgā. enerģijas dzēriens, kafija, cigaretes....un tas bija vienīgais kas mani turēja pie dzīvības, un jā vēl protams, beztēmīga braukāšana ar mašīnu, jo mani tas kaut cik spēj nomierināt...braukājos caurām naktīm, līdz pēdējiem spēkiem,,un tikai tad braucu mājas gulēt, lai vienkārši atkristu gultā no bezspēka un nebūtu jādomā,,cik ļoti sāp katrs elpas vilciens,,,,tas vienkārši dur sirdī ka ar nazi. un tagat ir atkal kārtējā šķiršanās,, esmu anglijā, viņš latvijā, atbraucu uz diviem mēnešiem iepelnīt naudiņu, šis ir jau trešais gads...kad šita uz diviem mēnešiem aizbraucu pirmajā gadā atbraucam abi,, bet pagajušo gad un šo gad atbraucu vienu..jo puisim latvija ir ļoti labs darbs... Viņš pats ani labprātiga palaida, kad atvadījamies latvijā viņš raudaja, kautgan uz pirkstiem var skaitīt cik reižu viņš dzīvē ir raudājis,,, visu laiku sazvanījāmies, sarakstījāmies, itkā viss normāli,,,bet te vienā dienā mazliet tā kā saplēsānies,, un turpmākās 5 dienas viņš man nepazvanija....es arī nezvanīju,,jo kad viņš ir dusmīgs,,viņšnevēlas, lai viņu aiztiek....tā nu pagāja 5dienas...un zvans no viņa, ieraugu telefonu,,kad atnāku no darba 8 neatbildēti zvani no viņa,,,atzvanu,,prasu ko vēlējies,,,viņa jautājums kapēc tu man nezvani??? es atbildu..jo negribeju tevi sadusmot....un ka nevareju vien sagaidit kad tu pazvanisi, ka man tevis tā pietrūkst...un tad sekoja viņa atbilde,,,es domāju, ka tu man nezvani,,jo zini,,,es apstulbu...atspiedos pret sienu...un jautāju,,ko man vajadzēja zināt....un viņš teica, MAN IR CITA UN ES ESMU LAIMĪGS....es vienkārši sabruku...nospiedu telefonu,..un raudāju....kopš šķiršanās ir jau pagājušas divas nedēļas...un es vairs nevaru....ir tik slikti..ka pat nevaru piecelties no gultas lai aizietu uz darbu....fiziski nevaru...jo sāp visas maliņas..pat kāju pirksti,,,ik brīdi atceros mūsu jaukos brīžus un nevaru saprast..ko es tajā cietsirdīgajā cilvēkā,, tik ļoti mīlu....
59
