Izšķirties skaisti...

1368

Reģ: 03.01.2010

Vai zināt piemērus, kad pāris ir izšķīries tā... skaisti :) Kāda pašām pieredze? Kas vispār jādara, lai izbeigtu attiecības ar mieru un sirsnību?

Pati esmu jau šķiršanās finiša taisnē, bet no otra cilvēka puses sāku izjust negatīvismu. Dusmas par to, ka es šķiros, manis apvainošana, ka es pie visa esmu vainīga, ka es esot sačakarējusi dzīvi, bez maz vai naids.

Manī atkal ir absolūts miers. Es vienkārši esmu sapratusi, ka katram jāiet savs ceļš, lai mēs būtu laimīgi. Ka cilvēku es viņu mīlēšu un viņš man būs dārgs līdz mūža galam, vienkārši neredzu mūs vairs kā pāri kopā. Es viņu it ne kamā nevainoju. Esmu pateicīga par šo pieredzi, par visu.

Tāpēc es vēlos, lai mēs viens otram palūdzam piedošanu, lai pasakām viens otram paldies. Es jau no savas puses to daru, bet man liekas, ka arī viņam būtu vērtīgi to izdarīt, lai dzīvotu tālāk.
Nu tā, kad cilvēki uz atvadām vēl apskaujas, pasmaida un novēl to labāko.

Vai tiešām tas ir tik nereāli?

26.09.2013 19:06 |

Marīī

11429

Reģ: 02.07.2013

Tad tomēr šķiraties... (t)

Izšķirties mierīgi protams ir iespējams, bet tikai tad,ja abas puses to vēlās, tam piekrīt un tad abi sarunā,ka šķirās, atvadās un aiziet katrs savu ceļu. Ja viena no pusēm negrib šķirties,tad būs kašķis un aizvainojums, protams.

26.09.2013 19:11 |

GoldFinder

350

Reģ: 05.07.2011

man šķiet, ka tas ir atkarīgs no šķiršanās iemesla, cilvēka rakstura, apstākļiem un it visa. es ar savu bijušo izšķīros ar skandālu, kaut gan nekas traks nebija noticis, viņš vienkārši nesaprata. bet laika gaitā abi sapratām, kā tu saki - ka tā tam vienkārši bija jānotiek - katram jāiet savs ceļš. ņemot vērā, ka mums ir daudz kopīgu draugu, sanāca tāpat būt pēc tam kopā ballītes utt., un tagad to visu esam atstājuši vienkārši pagātnē - forša pieredze, jautrs laiks, bet tikai pagātne. :) savukārt, ar otru bijušo arī - izšķīrāmies ar skandālu, bet nu jau ir pagājuši 3 gadi un es tiešām pat priecājos, ka tas notika ar to skandālu, jo varēju pateikt visu, ko domāju un man tas bija vajadzīgs. ar tādu cilvēku otro reiz nu nekad negribētu sapīties.

26.09.2013 19:14 |

začeits

4129

Reģ: 02.01.2011

Tu nevari viņam prasīt, lai smaidot atvadās, ja viņu šķiršanās sāpina..

26.09.2013 19:15 |

Mademoiselle!

10333

Reģ: 21.07.2011

kordelia, man prieks par Tevi, ka beidzot esi saņēmusies.
Bet par situāciju, nevajag neko uzspiest, nevajag prasīt no viņa piedošanu. Ja viņam ir negatīva attieksme šobrīd, tad baigi diži tu neko neizmainīsi, ja tava reakcija uz šķiršanos raksturojas kā mierīga, tad viņam atkal dusmas un pārmetumi Tev. Un visticamāk, ka viņam kremt tieši tas, ka tu esi tik mierīga un nosvērta.
Aizej ar smaidu un viss, negaidi no cilvēka, ko nekad nesagaidīsi, domāju, ka viņš jau gana Tev ir parādījis savu īsto seju. Tu esi daudz vairāk vērta nekā viņš. ;)
Turies un lai viss izdodas!

26.09.2013 19:19 |

Heartkiller

9435

Reģ: 06.03.2009

Nē, nu gan jau, ka nav nereāli. Atkarīgs no ļoti daudziem apstākļiem. Es pati tā šķīrusies neesmu un laikam pat negribētu - man tas liekas pārāk teatrāli un samāksloti. Ko tur skauties, nez kādas laimes vēlēt un kaut kādas lielās pateicības izteikt... Man personīgi, tas liekas pilnīgi lieki. Taču, ar mani jau ir tā, ka man bijušie vispār ir tikai pagātne, kas šobrīd nenozīmē neko(es neturu viņus nez kādā mūža mīlā kā cilvēkus utt). Man būtu gribējies savā laikā izšķirties vnk bez kaut kādām tādām ceramonijām - sapratām, ka nekas nesanāks, izrunājāmies un dzīvojam tālāk katrs savu dzīvi. Protams, tā nav sanācis. Ir sanācis ar drausmīgu drāmu, jo čalis atteicās savā prātā pieņemt, ka ar mani nav iespējams manipulēt, bet nu..tā ir pagātne.

26.09.2013 19:21 |

bon_bon

781

Reģ: 11.02.2010

vēlos, lai mēs viens otram palūdzam piedošanu, lai pasakām viens otram paldies

Varbūt kļūdos, bet izskatās, ka tu gribi šķirties un viņš vēl nav gatavs/negrib.. Tad kā var gribēt, lai otrs cilvēks to uztver viegli un vēl lūdz piedošanu utt. Tak jāļauj cilvēkam atgūties.. Paies laiks un varēsiet būt(vai arī nē) draugi.

26.09.2013 19:23 |

kordelia

1368

Reģ: 03.01.2010

Paldies, mīļās meitenes, par atbalstu! :) Šoreiz es tiešām esmu saņēmusies. Bet esmu arī pilnīgi mierīga un laimīga par savu lēmumu :)

Tāpēc jau es to daru tā pamazām un lēnām, lai cilvēks aprod ar domu. Nevis ar kaut kādu tur skandālu, lamāšanos un mantu izmešanu. Tomēr kopā esam bijuši 10 gadus. Ir bijis daudz negatīvā, bet arī tikpat daudz skaistu brīžu. Par tiem vien es mīlu un cienu šo cilvēku kā svarīgu savas dzīves sastāvdaļu.

Vai tiešām nevar tā... Ja nepratām izveidot skaistas attiecības, tad varbūt vismaz skaisti izšķirsimies? Vai tiešām tas viss jābeidz tik nesmuki ar tekstiem, ka esmu maita, kas viņu pamet.
Liekas, ka cilvēks vispār nav sapratis ne iemeslus, neko. Manuprāt, ir svarīgi izprast iemeslus, jo tas taču palīdzēs turpmāk tādas kļūdas nepieļaut. Vai es kļūdos?

26.09.2013 19:28 |

Marīī

11429

Reģ: 02.07.2013

Es domāju,ka šajā situācijā autore rīkojas vislabāk,kā vispār viņa varētu rīkoties. Cepuri nost! Un protams,ka kā bon_bon saka , viņš nav gatavs un negrib šķirties, tāpēc ,ka viņam visu laiku likās,ka viss ir kārtībā. Tā reizēm arī ir attiecībās, kad vienam liekas ,ka viss ideāli,kamēr otram kaut kas neapmierina ,taču uzklausīt to neapmierināto cilvēku netaisās vai vienkārši nesaproti, jo viss taču ir kārtībā!

26.09.2013 19:29 |

kordelia

1368

Reģ: 03.01.2010

Jā, viņš negrib šķirties. Bet tai pat laikā viņš arī neko nedara, lai mainītu mūsu dzīvi uz labu. Es viņu tiešam nesaprotu. Ja neprot mani darīt laimīgu, kāpēc nelaiž vaļā? Kāpēc nedod iespēju man un pats sev būt patiešam laimīgam... vienam vai ar citu.

26.09.2013 19:29 |

kohls

3146

Reģ: 30.12.2012

viņš nav pelnījis nekādu skaistu šķiršanos. ko tur pērties, vienkārši pamet un viss. suni nevajag pusdzīvu mocīt.

26.09.2013 19:33 |

Marīī

11429

Reģ: 02.07.2013

kordelia, viņš gan jau bija laimīgs un apmierināts ar visu, vienkārši tev bija lielākas prasības, tur gribēji vairāk. Un tas ir tikai normāli,ka sieviete grib vairāk, tālāk, kāzas ,bērnus utt.
Man rados arī ir viens vīrietis,kurš 10 gadus nodzīvoja ar sievieti, kura gribēja kāzas un bērnus, bet vīrietim tāpat bija labi un viņš nekad nebija gatavs. Tā arī tā sieviete viņu pameta pēc 10 gadu kopdzīves un ja nemaldos pēc 2 gadiem viņai jau piedzima bēbis, apprecējās un šogad vēl viens bēbis jau piedzima. Un viņa ir savu mērķi sasniegusi.

26.09.2013 19:33 |

Mežāze

6246

Reģ: 01.04.2009

Personīgi man šķiet, ka tā skaisti ir grūti izšķirties, ja abi tam nav gatavojušies un tas nāk pēkšņi, tad pirmā sajūtas var būt asas, naidīgas, aizvainojums un neizpratne. Man šķiet, negaidi, ka tas būs mierīgi un skaisti, varbūt tikai ar laiku viens otram domās piedosiet, nomierināsieties un sapratīiet, kāpēc viss notika tā un ne savādāk.
Vismaz mana pieredze bija diezgan līdzīga - ar ex izšķīros ar visiem iespējamajiem apvainojumiem, protams, arī biju sliktā un pie visa vainīgā, bet pēc laika, kad emocijas bija norimušas, spējām palikt draudzīgās paziņu attiecībās.

26.09.2013 19:35 |

kordelia

1368

Reģ: 03.01.2010

Marilyn, bet tur jau tā lieta, ka nē. Viņš pats arī nebija līdz galam laimīgs (pats man to ir atzinis). Nu tā pa lielam viņš ir gatavs ar mani nodzīvot dzīvi. Bet tā līdz galam viņš nav laimīgs un realizējies dzīvē tā, kā gribētu. Priekš viņa es neesmu tāda sieviete, kas viņam vajadzīga (viņa paša vārdi). Līdz ar to es jau arī viņam dodu iespēju būt laimīga. Tas nav tikai mans egoistisks lēmums. Es gribu dot mums ABIEM iespēju.

26.09.2013 19:37 |

kordelia

1368

Reģ: 03.01.2010

Mežāze, es viņam esmu jau piedevusi. Es patiešām beidzot esmu atbrīvojusies no visiem aizvainojumiem, apvainojumiem, pazemojumiem, krāpšanas un ko tik vel ne. Esmu palaidusi to vaļā. Esmu kļuvusi brīva. Tāpēc mani laikam ir tāds miers un viegls smaids :) Un šobrīd uz viņu skatos kā tikai uz cilvēku, skaistu un dziļu savā būtībā, kāds viņš arī ir. Vienkārši ne priekš manis.

26.09.2013 19:40 |

Sarahh

547

Reģ: 04.03.2009

Šis man ar aktuāli, gribu izšķirties tā mierīgi, noteikti bez naida. Labprāt palasīšu pieredzi

26.09.2013 20:00 |

Infinity

1791

Reģ: 17.11.2011

Skaisti sanāks tikai tad, kad abi būsiet palaiduši viens otru vaļā (dvēseliski).

26.09.2013 20:04 |

kari

5087

Reģ: 01.03.2009

No vienas puses, kam tas ir vajadzīgs, lai notiek kā notikdams, dabiski.. Tu, cik saprotu, uz šo šķiršanos esi nogājusi krietnu ceļu, pārdomājusi, visu salikusi pa plauktiem un nu tev ir miers.. Dod viņam arī tam laiku. Bet es īsti nesaprotu- kā tas ir finiša taisnē? Jūs par to runājat, kaut gan itkā vēl fiziski esat kopā? Man parasti viss ir noticis strauji, šķiramies un šķiramies, nekāda ievilkšana.

26.09.2013 20:13 |

so.so

2910

Reģ: 27.08.2009

Es atceros, ka biju pirms kāda laika izveidojusi diskusiju, kur tu arī, ja nemaldos, rakstīji par viņa nespēšanu aizmirst bijušo pat pa visiem šiem gadiem.
Arī tas, ka viņš tev pats ir teicis, ka neesi tāda, kādu viņš gribētu (wtf?)..

Es it kā esmu labs cilvēks un tā, bet vai tiešām tik ļoti vajag tev tagad to viņa sirsnību? Tam tā kā bija laiks jau cik gadi. Un tagad tas no viņa puses atgādina maza bērna niķošanos, kad ar mantiņu spēlēties negribas, bet kādam citam arī negribas dot.

26.09.2013 20:19 |

Beibe.Marta

7682

Reģ: 31.01.2013

no taada despota ka tavs virietis diez vai sagaidisi skaistas beigas. tu vina viriskibu iedragajusi, apkaunojusi. domaju, ka vel visadus brinumus redzesi un dzirdesi.

26.09.2013 20:30 |