Pārvakšanās no vecākiem pie puiša. Pāris jautajumi par Jūsu pieredzi.

Es sākumā ik pa laikam paliku pie viņa, parasti brīvdienās. Un tā jau tās mantas pašas no sevis tur lēnām saradās, katrās brīvdienās kaut ko aizvedu, tur pat palika. Beigās bija tā, ka visu savu svarīgāko iedzīvi biju tur savedusi, ka pat nemanīju. :D Atlika tikai vien pāris sīkumi..

Tavā situācijā - Tev vajag izpētīt, kas un kā tur viņam, un tad skatīties, ko no savām mantām ņemt, lai visam pietiek vietas.

Pēc manas pieredzes vieglāk ir ievākties puisim, jo man bija jāatbrīvo tikai 2 plaukti drēbēm, karamajā pusē arī viņam daudz nevajadzēja un nelielu daļu lādes, kur jau stāvēja mana kosmētika un smaržas. :)

Nezinu kā es ar savām parpalām ievāktos pie viņa, laikam jau no sākuma ar saviem smēriem, smaržām un tāda veida lietām sabiedētu. :D

Tu pirmo reizi pie viņa būsi, vai tad mantas neatstāj šā vai tā? Parasti jau iedzīvojās un pamazām mantas pārved un tad attopas, ka jau dzīvo pie viņa :D
Bet nu ja pirmo reizi būsi pie viņa vai nekad neko neesi atstājusi, nuu - tas atkarīgs cik tālu ir tavas vecāku mājas, ja nav tālu, tad es sāktu pamazām, ja tālu - tad nekas neatliek kā visu sadzīvisko uzreiz pārvest un draugam jautāt, kur mantas nevar likt :D

Tā kā lai sāktu dzīvot kopā ar draugu,man nācās pārcelties uz citu valsti,tad visa mana pati nepieciešamākā sadzīve sagāja 22kg. :D

Tas bija tik sen, kādi 7 gadi pagājuši, bet nu mēģināšu atcerēties...
1) ņēmu tikai to ko reāli lietoju- mantas kas reāli nepieciešamas, jo tāpat apaugsi ar jaunām mantām.
2) nu tas jau tev jāprasa puisim- lai izbrīvē tev vietu skapi, plauktā u.c. Pieprasi tik vietas, cik nepieciešams.
3) meiteņu lietas liec visas vienā vietā- man tas bija vanasistabas skapis, lieliski noder skaistās kastes un pītie grozi kur visu var labi un skaisti satilpināt un noslēpt.
4) parasti kāds pusgads pajiet kamēr saprot vai kopdzīvei ir nākotne.
5) par mājas sajūtu- tas viss tavās rokās. ieliekot mājā savas sajūtas, finanses un darbu ari rodas savas mājas sajūta.
6) beidzās jaukais randiņu laiks
7) es vecākus apciemoju samērā reti, bet tas jau atkal mans īpašais stāsts- reizi mēnesī apmēram.

1. Domājot par sevi, ņem līdzi visu, kas Tev nodrošina mazgāšanos, pucēšanos un apģērbšanos - katru dienu ilgā laika periodā. Par kopējām lietām, tu jau noteikti, ka esi bijusi viņa dzīvoklī un zini, kāda situācija ir ar sadzīves tehniku, virtuves piederumiem utml. lietām, kaut vai spoguļiem.

2. Padomā, kā visu to varēsi salikt kompakti. Nepārzinot istabu un vannas istabu izkārtojumu un nodrošinājumu ar mēbelēm, nevar neko Tev ieteikt.
Vari padomāt par kādām atsevišķām kastēm, groziņiem utml.
Mūsu mājās viss ir pa vietām, pārskatāmi, viegli, ērti pieejami. Katrā ziņā es nekaunos no tā, ka mans draugs ieraudzīs kādu manu nagu laku vai matu ķemmi.

Pārējie jautājumi ir ārkārtīgi individuāli

Pa vasaru, kad dzīvoju pie puiša, tad biju savedusi tikai ļoti, ļoti nepieciešamo sākumā. Un tad pēc nedēļas sapratu, ka nevaru bez savas pannas, katla, nazīša...tad nu lēnām vedu visu to, kas man ļoti nepieciešams pilnvērtīgai dzīvošanai.
Par tām savām mantām-epilatoru, kosmētiku utt...atbrīvoju sev vienu palielu atvilkni kumodē, kur visu salikt.

1) Pārvedu visu, kas bija manis īrētajā dzīvoklī, jo ar vecākiem sen nedzīvoju kopā.
2) Draugs jau bija atbrīvojis plauktus, atvilktnes, skapjus priekš manām mantām.
3) Manikīru, pedikīru taisu viņa klātbūtnē; epilāciju vannas istabā - nu nav tas jāredz viņam :)
4) Nebija tādas pieslīpēšanās, ļoti lieliska saderība. Jau vairākas ned.nogales un darba dienas biju pavadījusi pie viņa, tā kā zinājām kāds ir otrs.
5) Ļoti ātri, jo varēju būt saimniece :D virtuvi pārkārtoju pa savam un teica, ka pārejo dzīvokli arī var, bet nu tas nebija vajadzīgs :) Lai gan interesanti, ka dzīvojot ar ex draugu kopā, nekad nejutos kā mājās, lai gan abi īrējām un reizē uzsākām dzīvot tajā dzīvoklī...
6) noteikti tuvākas, nopietnākas palika
7) Braucu, kad mammai ned.nogales brīvas - strādā maiņu darbu. 2x mēnesī noteikti. Bet mēs katru vakaru sazvanāmies.

Mēs gan vnk sākām dzīvot kopā, bet, piem, Rīgas dzīvoklī man ir viss sezonāli nepieciešamais. ja nav nepieciešams, vedu uz vecāku mājām. piem, šajā nedēļas nogalē vedīšu vasaras drēbes, plānos mētelīsus, vasaras apavus un tml.

kosmētika man smuki stāv vannasistabā, visas pārējās lietas groziņā plauktiņa, lai ikdienā nav pa acīm un ir kārtība.

vieglāk ir ievākties puisim, jo man bija jāatbrīvo tikai 2 plaukti drēbēm, karamajā pusē arī viņam daudz nevajadzēja un nelielu daļu lādes, kur jau stāvēja mana kosmētika un smaržas

Manējais izdzīvoja no skapja 90% visu manu mantu jau ievācoties. Kaut kur izčabēja visi liekie pakaramie. Tagad viņam ir savs personīgais drēbju skapis, ar drēbēm nokrauts naktsgaldiņš, savs skapītis vannasistabā, pakaramos viņš ik pa laikam iepērk vēl papildus, bet tie tāpat ātri vien izgaist.

Tā kā atkarīgs no konkrētā vīrieša :)

aa, nepareizi izlasīju 3.punktu - katram savs stūrītis vannas istabā un nakts skapītis guļamistabā.

1) Cik daudz mantas Jūs ņemāt līdzi pašā sākumā? Ko labāk atstāt mājās? Ko pirkāt jaunu?
Ņemt līdzi tikai nepieciešamo. (Sievietēm gan tas ir plašs jēdziens). Konsultēties par to, ko katrs ņem, lai nav, ka savedat 2-3 segas un 5 spilvenus. Atkarīgs no tā, kur pārvācaties, cik lielas telpas, kāds iekārtojums. Galvenais - neņemt liekas mantas, kas aizņems tikai vietu.
2) Kā atradāt sev vietu puiša dzīvoklī? Vai visām mantām atradās vieta? Ļoti individuāli. Esi tačū bijusi pie viņa, zini situāciju, pakonsultējies ar viņu, cik atvilknes viņš Tev izbrīvēs un skapī vietu cik dos ..
3) Kā ar meiteņu lietiņām, kosmētiku, depilācijām, nagu krāsošanām dzīvojot ar puisi? Kur, kā, lai otram tas nav pa acīm? Tas vīriešiem netraucē. Ideālā variantā - skapītis vannasistabā, bet, ja nav, tad blakus viņa attiecīgajiem loriņiem.
4) Kā ar pieslīpēšanos, īpaši, ja abiem tā ir pirmā pieredze un ir pieraduši daudz ko pa savam? Jauni ātri pierod pie izmaiņām. Galvenais - runāt, nevis gaidīt, ka izbesī kaut kas, un tad uzsprāgt.
5) Cik ilgā laikā sajutāties kā mājās? Cik ilgs laiks bija aprast? Individuāli. Es ļoti ātri aprodu.
6) Kā mainijās attiecības? Uz labo pusi.
7) Cik bieži mēdzāt apciemot vecākus sākumā? Tikai pēc nepieciešamības. Reizi 2 - 4 nedēļās. Bet arī individuāli, jo viss atkarīgs no tā, cik tuvi esat ar saviem vecākiem un cik tālu vines no otra dzīvojat.

Žēl man to veci =[, tāds murgs viņu sagaida...

Paldies tām, kas aju atbildēja. :)

Bet nu vispār daudzi par to brīnas, gandrīz divus gadus braucot pie viņa ciemos vismaz reizi nedēļa, man tur nestāv nekas vairāk par lieku tīru apakšveļas komplektu un maiciņu :D
Itkā sarunāts ir ka espārvedu arī savu kumodīti, jo viņa ir plaša un iederas interjerā. Bet tāpat, ieejama skapī piem uz "štangas" tā vieta ir kā ir un man ir daudz pakaramo drēbju :/

1) Paņēmu visas drēbes, atstājot ne-sezonas vai tās, ko zināju, ka nevilkšu. Apavus, jakas, rotas utt. Kā arī savu portatīvo. Pie vecākiem atstāju grāmatas, dokumentus (izņemot pasi), tādas lietas, sākumā arī ģitāru. No jauna pirku sadzīves lietas - slotu, tīrāmos, jo abi tai dzīvoklī ievācāmies no nulles.
2) Jā, visam atradās. Ja kādam sīkumam tomēr ne, tas tā arī izrādījās, ka ir mazsvarīgs, un tika vai nu izlidināts vai atpakaļ pie vecākiem aizvests, kur vairāk vietas.
3) Man visu patīk turēt kastītēs - jostiņas, rotas, arī kosmētiku un sieviešu lietas. Tās, kuras negribas, lai īpaši duras acīs, ir ar vāciņu un augstākā plauktiņā vienkārši :)
4) Nu tur katram pārim sava recepte. Ja, piemēram, jautājums par to, ko katrs mājās dara - tur ģimenes sapulce vnk jānotur un tas viss jāsadala.
5) Nūu... iejušanās, domāju, vidēji kādu 2 nedēļu laikā. Pašu mantu izkārtošana aizņēma 1-2 dienas.
6) Tuvākas, stabilākas, drošāka izjūta, jūties arī uzreiz citā statusā tam puisim, sākumā arī tas tā baigi aizraujoši liekas, pat tādi kā tauriņi vēderā :)
7) Tā kā mēs 30. min attālumā dzīvojam, tad arī joprojām apciemojam 1x nedēļā stabili.

1. ņēmu līdzi visu, kas bija mans un mamma arī daudz ko iedeva no traukiem u.tml.lietām. šo to pirku arī jaunu savas lietas, jo bija lietas,kuras ar mammu kopīgi lietojām. bet tā pa lielam viņam jau viss bija dzīvošanai. bet tā uzreiz ar pirmo reizi visu paņēmu.
2. man nebija jāatrod sava vieta. mums bija kopīga vieta :) sākumā dzīvojām vienistabas dzīvoklī. man netraucē otra cilvēka klātbūtne. meiteņu lietas gāju darīt vannasistabā. visām mantām atradās vieta. nekas jau pārāk milzīgs nebija. ja kādas lietas vnk nevajadzēja, tad neņēmu līdzi.
3. Meiteņu/sieviešu lietiņas man stāv turpat kur viņam visas vīriešu lietas. skatoties uz nagu lakām atklāti 'viņam iebildumi nav bijuši. tagad arī tamponus esmu sākusi turēt tualetē, nevis visus somiņā.
4. Pieslīpēšanās nebija nekādas. man tā bija pirmā pieredze, bet viņām kopdzīve jau bija bijusi daudzu gadu garumā. vienīgais, kamēr pieradu pie viņa darba grafika. viņš jau man pirms pārvākšanās teica, ka ar visu palīdzēšot utt. tā arī bija. nebija nekādi katram savi baigie niķi un stiķi. arī par tv skatīšanos strīdu nebija :D savus seriālos skatījos, kad drauga nav mājās. un viņš bieži nav mājās.
5. es jau diezgan ātri iejutos, jo pie viņa ļoti bieži pavadījām brīvdienas, svētkus. ēst jau arī biju gatavojusi tur. nu nebija tā baigi neierasti. aptuveni pāris nedēļu laikā jau man likās, ka dzīvoju tur jau sen.
6. attiecības nemainījās, bet kļuva nedaudz savādākas. nu tādas - tuvākas. kašķi kā nebija tā arī nav. vienā brīdī likās it kā, ka nedaudz pietrūkst brīvās telpas, bet tā kā viņam grafiks tāds, ka viņ''s diezgan daudz cittreiz nav mājās, arī pa naktīm ik pa laikam, tad vienmēr tāda forša pietrūkšanas sajūta. nejūtamies pašsaprotami.
7. vecākus apciemojam svētkos vai kā sarunā. aptuveni reizi mēnesī/biežāk/retāk. īpaši biežāk neprasās, lai gan nedzīvojam tālu. nezinu, laikam vēljoprojām neesam atrāvušies viens no otra un brīvdienas patīk vnk pavadīt mājās kopā kko darot, aizbrauvot iepirkties vai vēl kko, bet divatā. svētkos un vnk tusiņos, protams, ir savādāk.

kamēr satikāmies, savas mantas tur neatstāju. nebija man tāda stulba ieraduma (atvainojos, ja kādu aizskāru). dažreiz var'but netīšām ko aizmirsu, piemēram, auskarus, kas tika pēc tam savākti. es nebraucu uz turieni ar mērķi, ka nu drīz dzīvošu tur.

1) Cik daudz mantas Jūs ņemāt līdzi pašā sākumā? Ko labāk atstāt mājās? Ko pirkāt jaunu?

Ņēmu līdzi visu to, kas bija kojās. Pēc tam abi kopā pirkām to, kas nepieciešams.

2) Kā atradāt sev vietu puiša dzīvoklī? Vai visām mantām atradās vieta?

Tā kā pirms tam palīdzēju viņam ievākties dzīvoklī, pati biju ieviesusi tādu kārtību, kā man patīk. Tad nu, ievācoties pati, zināju ko un kā labāk darīt.

3) Kā ar meiteņu lietiņām, kosmētiku, depilācijām, nagu krāsošanām dzīvojot ar puisi? Kur, kā, lai otram tas nav pa acīm?

Stāv vannas istabā sienas skapī. Vīram netraucē.
4) Kā ar pieslīpēšanos, īpaši, ja abiem tā ir pirmā pieredze un ir pieraduši daudz ko pa savam?

Slīpējamies jau 3 gadus. Protams, sākumā ir grūtāk, jo katram sava ierastā kārtībā, bet tas ir tikai sadzīvisks sīkums.

5) Cik ilgā laikā sajutāties kā mājās? Cik ilgs laiks bija aprast?

Konkrēti nezinu, bet ātri.

6) Kā mainijās attiecības?

Palikām tuvāki. Jo tomēr tad tiecies ik vakaru, nakšņo kopā, pamostas kopā.

7) Cik bieži mēdzāt apciemot vecākus sākumā?

Vecāki dzīvo tālu. Sākumā mēģinājām aizbraukt reizi mēnesī, tagad iznāk retāk. Bijām jūnijā, tagad brauksim oktobrī.

1)

Tā kā lai sāktu dzīvot kopā ar draugu,man nācās pārcelties uz citu valsti,tad visa mana pati nepieciešamākā sadzīve sagāja 22kg.

Same here. Bet man nevajag daudz mantu, es jau biju pieradusi mētāties no vecāku mājām uz kojām, apmaiņas programmā uz citu valsti, tad uz citām kojām.

2) Mums bija sākumā tikai viena istaba un tad nu kaut kā sastūķējāmies.

3) Man tam ir kosmētikas maciņš. Bet būtībā viss ir "pa acīm". Man nav problēmu skūt kājas vīrieša klātbūtnē, kad ejam dušā, kur nu vēl lakot nagus.

4) Gāja pagrūti, es nebiju pieradusi pie kopdzīves, tāpēc man bija dusma, ka man varētu būt kādi pienākumi attiecībās. :D

5) Joprojām nejūtos pavisam kā mājās, jo mēs pārvācāmies vēl 2reiz pa vidu. Varbūt beidzot jaunajā dzīvoklī sākšu tā justies.

6) Pirms kopdzīves mēs bijām vairāk tādi rezervētāki, viens uz otru skatījāmies rozā brillēm un cēlām uz pjedestāla, ne par ko nestrīdējāmies utml. Tagad esam daudz vairāk kā draugi un man tas ir ļoti svarīgi.

7) Nu jau vairākus mēnešus nav sanācis.

abi sākāsm dzīvot pilnīgi svešā dzīvoklī. tad nu viss bija no nulles. līdzi paņēmu tik cik varēju panest un ik pa laikam tik stiepu šurp visu. Nevienam savas panksas nebija jāierobežo, jo skapjus pirk';am tā,laia biem rūmes pietiek. Māju sajūta radās tikai nesen, jo beidzot beidzās remonti un visas mēbeles ir sapirktas.
Nagus, ragus, matus kopju drauga klātbūtnē...vaksējos ,kad esmu viena pati...
Pie maniem senčiem esajm bieži..es katru dienu pusdienās, bet draugs nedēļā 2-3x...pie viņa senčiem- es mēnesī 1x, draugs - nedēļā 4x točna.
attiecības mainījās tikai uz labo pusi un tagad nevaru iedomāties,ka varētu būt citādāk.:)
pieslīpēties sanāca..laikam ikdienas dzīve mums izveidojās ātri un bez kašķiem.