lidz algai

Man nav algas, tātad nav arī problēmu.

Tas pats :D Bet visu, ko vajag, man, mājām un vispār iepērk vīrs. Ja ir nepieciešamība pēc naudas, tad pajautāju :)

Nedzīvoju no algas līdz algai, vienmēr ir bijuši iekrājumi... Šobrīd naudas kontā ir vairāk nekā pietiekoši, bet tā nauda ir paredzēta dzīvokļa ņemšanai kredītā... Bet ja vajag, varu arī kko notērēt.

Jāsaka tā, ka nemaz nemāku plānot savu budžetu, agrāk baigi visu pierakstīju bet no tā nekādas jēgas, programma nojūdzās un nevarēju vairs atvērt, atmetu ar roku. Nauda man ātri pazūd nezin kur, ir jau arī rēķini/kredīti pus algas apmērā. Ziemā varēju pat iekrāt, bet iztiku bez dažām ekstrām, kas man nāca klāt līzings par datoru un telefonu, viens vismaz tulīt beigsies. Bija arī papildus ienākumi darbā un draugs šad tad iedeva naudu, bet drauga vairs nav, papildus ienākumi darbā arī nav.

Ja ir nepieciešamība pēc naudas, tad pajautāju

Vot labi ka man nav japrasa. Ir sava naudina, vai ari vienmer briva pieeja vina kontam.

es šomēnes 1. reizi kanpinos. bet sapirku ļoti daudz drēbju mazajam, ziemas kombinzonu arī, dāvanas vīrietim un draudzenei. un tā nu pēdējās dienas nevaru atļauties visu, ko gribu, bet iztiksim. parīt jau naudiņa.

Apbrīnoju meitenes kura spēj iekrāt un nenotērēt visu naudu. Man nekādi nesanāk.

Kubiete, mums tā viss vēsi. Kad viņš izņem vairāk skaidrā, tad es zinu kur stāv un ir diez gan brīvi. Nu nav apmēram, ka vajag tamponus: vīrs, nu lūdzu, lūdzu iedod :D :D :D

Man vēl ir pāris simti kontā. Bet līdz algai ar vēl pāris nedēļas. Man kā kuru reizi, citreiz visa nauda beidzas jau nedēļu pēc algas un tad 3 nedēļas pilnīgs tukšums. Dažreiz pirms algas ieskaitīšanas kontā pusštuka, ja neesmu neko tērējusi

kkas sirreāls. kā tad tu reāli atlikušo mēnesi dzīvo, ja nedēļu pēc algas nav vairāk naudas?

Apbrīnoju meitenes kura spēj iekrāt

Zini, ir tie cilvēki, kas krāj, krāj, nekur netērē. Es esmu kkas uz to pusi, jo bērnībā mana ģimene no labi pārtikušas uz kādu ilgāku brīdi pēc vecāku šķiršanās bija kļuvusi samērā nabadzīga. Un tā sajūta, kad nekā nav... tik briesmīga. Tāpēc mani pārņem stress tērējot naudu - "A ja nu man vēlāk vajadzēs, bet nebūs??", tādēļ bieži vien daudz ko nenopērku, par ko vēlāk nožēloju.. Nauda paliek pāri, un es atkal krāju, krāju, krāju.. Skopa uz dāvanām neesmu, vienmēr pērku dārgas, bet citiem pirkumiem.. ooi

nu nevarētu teikt, ka man baigi daudz paliek pāri pirms algas. uz mēneša beigām sanāk piedomāt, bet alga arī nav nekāda superīgā.. iespējams, ja dikti gribētu, varētu ietaupīt.

Makā ir tikai kādi 2 lati,uz kartes varbūt 20ls,alga pēc 2 nedēļām,šomēnes esmu par daudz iztērējusi,gan jau kkā :D

Es atkal tagad piedomāju tieši pie tā, kas ir vajadzīgs un nepērku lupatas vai kurpes, kas man nav vajadzīgas, esmu iemācījusies pajautāt vai man to vajag. Šad un tad jau sevi palutinu, bet kopumā krāju lielākiem pirkumiem, gan krājkontā, gan parastajā kontā, lai nav tad jādomā, kur naudu ņemt lielākām lietām. Tagad esmu pieradusi, ka man kontā normāla naudas summiņa stāv, tad paliek pat nepatīkami, ja paliek mazāk.

Sany, pēc tam dzīvoju uz kāda cita rēķina :) Un knapinos... Bet tas man šausmīgi nepatīk.
Vairāk jau tomēr cenšos, lai tas otrais variants būtu. Pēc dabas esmu krājēja, vienkārši ir ļoti daudz izdevumu un maksājumu. Un nebūt ne par kurpēm un kosmētiku.

Šomēness pati sevi apbrīnoju -neesmu pārtērējusies ,un beidzot man neko nevajag un varu krāt naudu :D bet tas laikam tapēc ka vairs nav vasara,kad ēdu saldējumu katru dienu un dzēru sulas un limonādes,un nevajag vairs katru nedēļu jaunu kleitu vai kurpes :D

Godīgi sakot, vairs nedzīvoju no algas līdz algai un sanāk veidot iekrājumus kopš dzīvoju kopā ar draugu. Vienai pašai visu apmaksāt bija daudz reiz grūtāk + tad man bija mazāka alga arī un māsa dzīvoja pie manis.

Es, ja godīgi, nespēju iedomāties nevienu iemeslu, kāpēc man būtu jābūt brīvai pieejai vīrieša nopelnītajiem līdzekļiem... Kad es kaut ko nopelnu par gabaldarbiņiem, kad saņemu bērnu naudu vai jebkādus citus līdzekļus, nedomāju, ka kāds cits būtu tiesīgs rīkoties ar to. To pašu attiecinu uz vīrieša algu. Nez, es 1000x labāk jūtos, ja es pajautāju vīrietim naudiņu, pasaku, kam man vajag un tad saņemu, nevis iztērētu un tikai tad viņš par to uzzinātu... Bet, nu, tā esmu es. :)

Iekrāt arī es kādreiz nemācēju. Iemācījos, kad draugs sāka saņemt lielāku algu. :D Realitātē tas izpaudās tā, ka es lielāko daļu savu līdzekļu vienkārši netērēju, tā arī tie uzkrājās.

Ā, un ar to, ka man nav algas es domāju - man nav regulāru ienākumu, kaut kādi jau ir. :)

Piekrītu Ancei par vīrieša naudu.

nauda ir, bet daudz par maaaz šomēness

miranda - kādi var būt tik neregulāri maksājumi, kur starpība ir vairāki simti, un tas nav lupatās un kurpēs?