Es gan nejūtu apbrīnu, man ir žēl, ja atklāti. Un es noteikti esmu sieviete, kam vajag vīrieti - būt vienai ar bērnu - tas nav viegli, atceros savu māti, nu paldies, ja ir iespēja izvēlēties kā dzīvi nodzīvot, tad man ir skaidra vīzija. Jā, tā laikam ir domāšana, neredzu gan saikni starp briedumu un vēlmi/nevēļmi audzināt bērnu vienai, nedomāju, ka tā ir īpaša brieduma pazīme. Domājams, ka briedums ir tad, kad tu pirmkārt beidz gulēt ar večiem, kas nav ne sūda vērti, taču nevar noliegt, briedums ir arī atbildība - un, ja tāda šmuce ir sanākusi, tad par to ir jāuzņemās atbildība - kas bieži ir tevis minētā bērna audzināšana bez tēva.