Mēs katrs studējam savā pilsētā, tāpēc katru nakti nenakšņojam kopā. Iepriekš tas man problēmas nesagādāja, pat patika, ka bija 3 dienas ko varu veltīt sev, bet šobrīd izjūtu to, ka man tas īsti vairs nepatīk un labprāt katru nakti gulētu kopā. Esot blakus viņam uzreiz aizmiegu, bet vienai pašai ir bezmiega naktis un slikti guļu. Un prātoju tas ir normāli, ka man tā? :D Liekas, ka es jau esmu pazaudējusi pašpietiekamību, ka viņa klātbūtne man ir nepieciešama katru dienu.
Es vēlētos dzirdēt, kā ir jums? Jums nesagādā problēmas vienai gulēt?
Līdz šim kad nu jau vairak kā pus gadu dzīvojam koā arī bija tā ka vienu nakti bijām kopā citu atsevišč, no sākuma to tā nejutu. Pašlaik gan ie tā ka bez viņa es nakti nespētu pavadīt,ļoti grūti.Pierasts vakarā ieritinies blakus un aizmiegu apķērusi viņa roku :)
Aww dievinu ka naktis varam pavadīt kopā, jūtu tev līdz!
o nē! :D Man ir kaķis,viņš aizņem gana daudz vietu manā gultā. :D
Bet es vispār pieradusi zvaigznītē izplesties pa gultu,tā kā citiem tur nav vieta. :D Manuprāt,ideāli vispār būtu gulēt katram savā gultā :D
nu man patīk gulēt vienā gultā ar manu draugu.
tas, ka tu viena nevari aizmigt, tas ir normāli, jo labāk tev patika ar viņu čučēt kopā. nauztraucies, slima tu neesi un jāārstē tevi nav, ja nu tikai no mīlestības, bet tā jau tev problēmas pagaidām nesagādā :) tad, kad draugs strādā un nedēļu pa naktīm nav mājās, tad, ir kā ir..
Tā,kā man pat kopā dzīvojot bieži sanāk gulēt vienai, tad jau pierasts. Es bez viņa varu iemigt un čučēt saldi, bet vi''s bez manis nevar.Es esot viņa miega pele :D Kā pielien, tā uzreiz iemieg.
Keša - Tieši tā, sākumā nejutu un nu tagad nesaprotu kā var nejust :D Paldies ;)
Sany - Bet lieta tāda, ka tā tomēr ir problēma. Es eju gulēt nomākta un vienkārši neguļu pa naktīm, varu sevi pa dienu nodarbināt līdz pēdējam, lai tikai būtu nogurusi un ātri aizmigtu, bet tāpat pa nakti modīšos augšā un līdz rītam kūkoju griestos. Jāsāk dzīvot kopā, problēma atrisināsies, bet tas nav tik viegli, laikam jāpastrādā vairāk ar sevi, jo liekas, ka bezmiegs arī ir saistīts ar stresu un viņš mani ar savu klātbūtni vienkārši nomierina.
čāča- Nošpikošu no jums un savējo arī saukšu par manu miega peli :D
chocoloco- tad, kad mēs nedzīvojām kopā, tad mums abiem bija līdzīgi kā tev. tas vairāk vai mazāk bija tādēļ, ka mums abiem bija ļoti lielas ilgam vienam pēc otra. sākot dzīvot kopā, tik traki vairs nav. nav vairs arī tā, ka eju šausmīgi bēdīga gulēt. reizēm es varu aiziet 9os vakarā gulēt, bet cittreiz jāņot līdz 2 naktī. nu kā jau teicu, daudz kas mainījās, kad sākām dzīvot kopā - uz labo pusi, saprotams.
Viena es varu aizmigt, viss ok, bet man ir cita problēma- es nevaru aizmigt, ja zinu, ka viņš pa nakti būs mājās. Teiksim, ja viņš strādā līdz kādiem 2, 3 am, tad līdz tam laikam es knosos, dīdos, un miegs it kā nāk, bet aizmigt nesanāk. Kā atbrauc, tā noplīstu.
Galvenais ir redzēt šai situācijai galu un mērķi, saprast kpc tas tā tgd ir un kad tas mainisies.
Pacietība, stabilitāte un viss būs kā vajag, ja abi to būt kopā.
Man sākumā arī bija aizmigt vienai. Ar laiku pieradu. Tagad pat grūti izvēlēties, kurš no variantiem ir foršāks- gulēt vienai gultā zvaigznītē, vai mīļi ieritināties vīrieša azotē.
Bet gulēšana atsevišķi dzīvojot kopā... manuprāt, tas kaut kādā veidā nogalina attiecības. Visas skriešanas, darbi pa dienu un neatliek laika tādai vienkāršai lietā, kā mīļumam vienam pret otru, turpretī naktīs un kopā gulēšānā tas, ja, tā var teikt, kompensējas :)
Pie visa pierod. Kādreiz nevarēju pierast gulēt kopā, tad atkal bija grūti pierast gulēt vienai. Nu katrā gadījumā, ja vēl joprojām kādreiz ir grūti, var apķert otru spilvenu vai lielu mīksto mantiņu :D
3431
