Siikums un tomeer...

Es tagad atcereejos vienu notikumu,par kuru varbuut nevajadzeeja buut loti lepnai,bet biezi iedomaajos par to .Vienu reizi man piezvaniija koleegis un teica,ka vinam kaut kas noticis maajaas-deels pazudis uttVins vienkaarsi vairs nevareeja straadaat,koncentreeties darbam.Vins zvaniija man un luudza,lai es vinu aizvietoju.Tas bija jau vakars un es biju jau iedzeerusi to savu viina glaazi-nebiju pat iereibusi,bet tomeer bija mazliet bail braukt....Paldies dievam,darbs 15min braucienaa no maajas!Atceros,ka tajaa dienaa visi darbi liidz pat veelai naktij veicaas loti labi.Likaas ,ka kaads paliidz no "augsas"!Veelaak runaajaam ar koleegi,ka varbuut vienmeer vajag iedzert pirms darba:D!Man biezi ir naacies izpaliidzeet taa spontani-zvaniits nakts viduu,ka darbaa kas noticis ...!Es noteikti piederu pie cilveekiem,kuriem loti patiik buut vajadziigiem.

paceļu šo :)

Aidera-man parasti ir gruuti pirmaas dienaas un Riigas centraa!Parasti smejos par saviem braucieniem-esmu saakusi iedziivoties ,un jau jaabrauc atpakal!

Lasot šo diskusiju man ārtri vien uzlabojas garastāvoklis :)) tik jauki :)
Es arī varu padalīties ar pāris pozitīviem piemēriem no manas dzīves :) Kad biju grūtniece - man sabiedriskā transportā vienmēr palaida sēdēt :) Bet viens bija īpašs gadījums. Man vajadzēja no centra tikt mājās. Redzu ka mans autobuss piestājas, bet cilvēku pilns. Nav ne kur sēdēt, ne arī īsti kur apgriesties, ņemot mērā tā brīža manus apkārtmērus - biju jau 9 mēnesī :) Biju ļoti nogurusi un nez kādēļ izdomāju kāpt - ar domu gan jau pastāvēšu :D Iekāpu un nostājos. Pēc brīža sieviete gados ieraudzījusi mani un manu punci - burtiski "izlauza" ceļu :D enerģiski vicināja elkoņus, lai tiktu pie manis, un vēl nosaucās: "palaidiet grūtnieci" - paņēma mani aiz rokas un nosēdināja savā vietā. Es biju tik pārsteigta. Un vēl sarkana kā biete, jo visu skatieni bija vērsti uz mani :D
Par bankomātiem - izskatās, ka daudz cilvēki atstāj naudiņas- man tā divas reizes nācās panākt cilvēkus. Un man pašai vēl skrēja puisis :D biju aizrunājusies pa telefonu- automātiski paņēmu tikai karti :))

Nesen redzēju,kā viens vīrietis atdeva cilvēkam dažus santīmus,kas bija izkrituši no viņa kabatas,biju patīkami pārsteigta. :)

marylin kad es gaidiju mazo,tad tiesi vecas tantinas bija tas,kas vienmer celas kajas un laida apsesties.. protams,es atteicu,jo braucamais gabals nebija liels,un nostavet ari vareju.. bet taja asai laika veci sedeja kaa senes.

un par palidzesanu-es ari vienmer piedavaju palidzet,ja redzu ka kadam gruti,savu vietu piedavaju vienmer gados vecakiem cilvekiem,esmu nakusi no veikala,redzu tantina ar mokam nes savus iepirkumus,piedavaju aiznest lidz majam,vina saka lai atstaju pie tas un tas majas.. es teicu,nee iesim kopaa..es ar saviem maisiniem +vel vinas.
viens mans blakusmajas kaimins ir tads onkulitis gados,ar kkadam muguras problemam,staiga ssaliecies 90grados.. biezi staiga ar 2udens bacokiem,tad nu ja redzu ka vins atkal nes tos bacokus,tad eju un aiznesu vina vietaa lidz majam.
palidzesana man sniedz taadu pozitivo dienai,laba sajuta.
aa,atceros vecgada vakara braucam uz azur rimiiti iepirkties,iznakam ar iepirkumratiem lauka,un pienak virietis..saka ka ta bezpajumtnieku virtuve svetkos nestrada,ka vinam gribas est.. man tik zel palika,jo vins neizskatijas ne pec narkomana,ne dzeraja.. ja butu prasijis naudu,drosvien nedotu. bet edienu.. iedevu piradzinus,bananus.

sie klipini liei aizdomaties http://www.youtube.com/watch?v=KMYrIi_Mt8A vai tu butu gatavs palidzet svesiniekam ,apdraudot savu dzivibu?

Emanuelle, tiešām- par pozitīvajiem cilvēkiem Kalifornijā varu piekrist! Vismaz, līdz šim, kur esmu bijusi pasaulē- šeit ir vissmadīgākie un pozitīvi atvērtākie cilvēki. Liela daļa, protams, liekuļo, taču- kāda starpība- smaids rada smaidu! Es, dzīvojot šeit, esmu pieradusi, ka var ar pārdevēju jebkurā veikalā ar pāris pozitīviem vārdiem apmainīties, un vispār- bieži vien atliek vienkārši iziet pastaigāties, un kāds uzlabo noskaņojumu. Ķēdes reakcija. Latvijā gan neesmu manījusi tik atsaucīgus cilvēkus- šeit tik bieži kāds pienāk klāt, un vienkārši pasaka, ka man, piemēram, skaistas kurpes kājās. Vienalga, kas. Ar labiem vārdiem nav jāskopojas.
Mazlet baida tas, ka pēc pāris dienām dodos uz Latviju- kā būs, kad esmu pieradusi pretimnācējiem smaidīt, un ar tantiņām sveicināties... Rīgā mani varētu arī nesaprast :D

nu, un ja ir sūdīga īgnā diena, apēdu saldējumu un nelienu ārā no mājas .. :D kam negadās, ne ?
Ir prieks par laipniem cilvēkiem :)

Be the change you want to see in the world, vai kā līdzīgi ir sacījis Ghandi. Pēc šī arī vados praktiski visu mūžu jau no mazotnes. Bērnībā tās bija tikai labasm anieres, šobrīd izturos laipni un izpalīdzu, ja varu. Durvis pieturu, apsēsties vecākus ļaudis, mazus skolniekus ar lielām somām un grūtnieces palaižu. Smaidu pārdevējām un maršruta taksometra šoferīšiem saku paldies par braucienu (un daudzi no viņiem ir tik ļoti pārsteigti, ka žēl ...) Un protams, ir patīkami to pašu saņemt pretim :)

Pasai loti lielu gandariijumu sagaadaaja ,tiksanaas Riigaa ar vienu no Cosmo meiteneem.Soreiz taa bija maza izpaliidzeesana arii.Veel sodien atceros ,cik miila un pieklaiga bija meitene.Es censos saskatiit arii visos savos braucienos to labaako.Peedeejaa laikaa iipasi.
Loti patiik mana kaimina teiciens-priecaasimies sodien ,jo riitdiena var arii nepienaakt!

cloo, bet Tu tā vienkārši ej tiem cilvēkiem klāt un saki,ka palīdzēsi panest somas? Jo man tikai dažreiz tā izdodas, citreiz kaut kā neērti, šķiet, ko uzbāzīšos, pateiks vēl, ka nevajag..

Emmanuelle, tieši tā, sliktā gana pasaulē, priekš kam to vairot! :)

Tātad nākamreiz iešu klāt ar savu lietussargu! :D man ir bijusi prātā tāda doma, bet šķiet, ka varētu pārprast. :D

Tāpat ar dažām izpalīdzēšanām, cilvēki nereti nav pieraduši, ka cilvēki tāpat no labas sirds to dara.
Bet jā, man daudz lielāku gandarījumu sagādā pašai izdarīt labos darbus! Dažādus - atvērt durvis vecākiem cilvēkiem, palaist apsēsties pensionārus, panest iepirkuma maisiņus, pat vienkārši aprunāties ar vecajiem cilvēkiem, tas citreiz viņiem tik ļoti nepieciešams.

Bet atceros, ka pēdējā ceļojumā, pārdevējs izdeva man atlikumu un noteica: "Keep that smile on your face!" ar tādu ļooti mīļu sejas izteiksmi. Patīkami :)

Cilveeki laikam ir loti pieradusi pie taam dabas katastrofaam-kaut kaa nesausminaas taa!Es censos vairaak uznemt pozitiivas lietas,mekleet sajaa vietaa to,kas man patiik ,ne rada nepatiku,bailes te dziivot.
Teiksu taa ,kaa saka mans viirs-daudzam lietaam ,par kuraam runaa zinaas-nevar uznemt nopietni!Tas gan vairaak par politiku...Ta jau cita teema!

Anda-es labaak gribu mineet pozitiivas lietas!Katru nedeelu kaut kas notiek taads...netaalu kalnos bija ugunsgreeks...Cilveeki ir loti pieradusi pie dabas katastrofaam-es reizeem pat briinot par to speeku buut tik pozitiiviem...!Tagad atceros arii ugunsgreeku netaalu no muusu maajas Tahoe(atceros ,ka pasi bijaam izbraukusi tiesi tad uz Konu)Cunami Konaa veel saliidzinosi nesen.Muusu pazinas bija pabeigusi tikko remonteet maajinu un viss veejaa...!

Emanuel kapēc nestāstiji kas jums tur augusta beigās darijās? Josemitu nacionālo parkā pat bija ugunsgreks. Pa kaliforniju nedeļu vairāk plosijās. Kalifornijas gubernators ir izsludinājis ārkārtas stāvokli bija. Nebija traki? ja jau izsludina? Un ka jusu jaunais skandāls?

Es ar to gribu zinat.

Biju tiiik nenormāli priecīga, ka dabūju atpkakaļ dokumentus :)

Man pāris dienas atpakaļ nozaga maku. Pārdzīvoju, jo bija jāiztērē daudz laika, la atjaunotu visus dokumentus. Šodien man piezvanīja, ka kāds ir atradis maku. Satikos ar šo vīrieti, izrādījās pusbomzītis - atradis, rakņājoties miskastē. Palūdza naudu. Iedevu 10 latus. Bija dikti pateicīgs :)