Vakarā ap 19tiem sāka vilkt punča lejus daļu, nu tā kā uz MR, bet mierīgī paciešami, ja kustējos tad īsti pat nejutu. Mierīgi aizbraucām līdz veikalam. Ap kādiem 9ņiem sāka vilkt sāpīgāk un mazliet biežāk, uzzvanīju vecmātei un viņa teica, ka drošības pēc vajag aizbraukt pārbaudīties. Tā nu ap 10tiem vakarā ieradāmies Stradiņos, kur sagaidīja foršas dakteres uzlika tonīšus un apskatījās kā viss process notiekās, tad paziņoja ka process ir pašā sākumā, ka mierīgi varam doties mājās pagulēt un braukt tad kad sāpe ir izteiktāka, kuru nenoņem nošpas iedzeršana. Tā nu protams, ka miegs nebija ne vienā acu kaktiņā, noskatījāmies filmu, iegāju dušā un līdu gultā "gulēt". No pl 1-2 vēderu sāka sāpīgi vilkt ik pa 3 min. Modināju draugu un teicu, ka atkal jāpakojas un jābrauc. Ap 3jiem ieradāmies atkal Stradiņos, kur vēlreiz tieku pieslēgta pie tonīšiem un apskate. Dakteres secina ka process ir pagājis uz priekšu, bet nav vēl pietiekami tālu, teica, ja nebūtu jau otreiz braukuši, tad dzītu mājās. Bet mūs uzņēma. IEkārtoja dzeltenajā dzemdību zālē. Man lika gulēt (es jau nu noteikti gulēju ), ap 5:30 sajutu iekšēju pakšķi un tad jutu kā patīkami karsts šķidrums tek gar kāju. Celos aukšā un pārņēma maza panika, jo ūdeņi nebija dzidri, bet duļķaini zaļi. Daktere teica, ka viss ok, tā reizēm gadās, tik pārprasīja vai tiešām pēdējā laikā neesmu slimojusi. Lika uzvilkt pampēri un gulēt tālāt, protams ka es atkal negulēju, jo sāka parādīties stipras sāpēs. Līdz 4cm biju pamatīgi nomocījusies un zila aiz sāpēm, šeit ļoti palīdzēja bumba uz kuras vnk virpinājās šurpu turpu. Pl. 8ņos bija manas svētlaimes mirklis, jo ieradās anesteziologs un ielaida EA un ieradās mūsu vecmāte. Tā nu lidz kādiem 9ņiem mierīgi gulēju, un tad sajutu ka anestēzijas pirmā deva iet uz beigām, zvanījām anesteziologam, bet tā kā viņš bija nopietnā operācijā, tad varēja ierasties tik pēc 30min un tad es sapratu, ka apbrīnoju tās sievietes kuras dzemdības pārcieta bez EA, jo tās sāpes bija vnk vārdiem neaprakstāmi nežēlīgas (varbūt man mazs sāpju slieksnis?). Bet kad iedarbijās jaunā deva, tad atkal bija svētlaime un čučēju tālāk. Ap 10:30 atnāca vecmātes apskatīties kā process iet uz priekšu, Teica ka puikam melni mati, gatavojamies iztumšanai. Viņa norādīja vietas uz kurām spiest, bet tā kā viss bija nejūtīgs, tad nesapratu kā spiest, bet kaut kā veiksmīgi mazais 10:45 bija ārā. Likās, ka raudāšu prieka asaras, bet man bija šoks, jo viņš bija zaļā krāsā, galvā šaudījām miljons domu. Bet tad viņu notīrīja ietina sedziņa un iedeva man. Tad jau palēnām palika arī smuki rozā. Kamēr vēl darbojās EA, tikmēr mani sašuva(viens maziņš plīsumiņš). Tā nu mēs padzīvojāmies līdz kādiem 17tiem pa dzemdību zāli, jo palāta vēl nebija atbrīvojusies. Tad ienāca māsiņa, paziņoja ka varam doties uz palātu, otra māsiņa jau bija sagatavojusi man krēslu uz riteņiem, bet es jau biju piecēlusies un lepni pati stūmu perfekto puikiņu, jutos jau ļoti labi. :)
193
