attieksme vienam pret otru un vai reāli ko glābt?!

Beibe.Marta

Paldies par padomu, ļoti noderīgi :)

Lasu un brinos, tu parak daudz doma - kaa buutu ja buutu. Ta ir ipasiba kura piemeram mani dara traku.:) Saac rikoties nevis dzivo pienemumos. Ja nesaksi rikoties, neuzzinasi.

Un es viņu nemaz tā nezāģēju, kā te ir radies iespaids dažām. Un kā jau pirmīt minēju, es ļoti daudz laba arī esmu darījusi. Vienmēr visi pārsteigumi, brīvdienu plānosana ir bijusi uz maniem pleciem. Visi mājas darbi, bērns kurš ļoti daudz slimoja un bija jāvadā pie speciālistiem, viss bija uz maniem pleciem un iespējams tapēc vairs neatlika spēka būt foršai sievietei.
Lai kāds domā, ka esmu egoiste, bet mani aizvaino, tas, ka cilvēks neizrunājas ar mani, kaut vai, ja nav jūtu, tak pasaki, ka nav un meklēsim risinājumu kā dzīvot katram savu dzīvi un kā būs labāk bērnam. Mūs tomēr vieno viens maziņš cilvēks, kurš nu gan ne pie kā nav vainīgs un viņam nav jānoskatās uz tādu ģimenes modeli, ka tētis nav mājās un mamma raud.

Par vēstuli varētu arī būt slikts efekts, jo viņs varēs man pārmest, ka es atkal nerespektējot viņu un uzbāžos ar savu, kaut arī viņš lūdza par to nerunāt.
Un ja vēstulē minēšu, ka ja viņš nevēlas izrunāties es pieņemšu, ka tas ir punkts uz i par šķiršanos. Tad viņš vēl iespītēsies.

Beibe.Marta

Tā gan ir, bet ja man visu laiku taisa muti ciet, protams, ak esmu sākusi domāt vai maz vispār varu ko darīt.. par vēstuli jā, laba doma, bet ikpat labi, tas visu var novest vēl līdz kaut kam sliktākam. Un kapēc es domāju, kā būs, jo man tomēr ir bail viņu pazaudēt..

Nuuuuu laikam izskatās trakāk nekā patiesībā ir nav tā, ka esmu bijusi ledusauksta visus četrus gadu. Es vienmēr uz visām jubilejām pacenšos pārsteigt, katru tēva dienu arī, pat 23 februārī uzdāvinu kaut ko, kaut arī negāja armijā. Un nav tā, ka visu laiku atteicu, biju arī mīļa un jauka, arī seksā biju laba, ne vienmēr protams. Nevajag tik ļoti mani nosodīt, jo es arī daudz esmu darījusi attiecību labā. Arī tagad katru dienu taisu viņam līdzi pusdienas, lai arī mums ir krīze vai kā to nosaukt. Runāju mierīgi un tā itkā viss būtu labi. Nu atkal slikti darim jo dzivo ilzuija, ka viss ir labi. Nav un nav bijis, vienkarsi virietis pacietigs bija

Nu miilaa, ja vins poarmet, ka uzbazies, saki tad jaskiras jo sadi vairs nevar!

Es viņu vienmēr esmu atbalstījusi, vienmēr ko viņš ir gribējis (jauns kompis, telefons) es izdaru visu lai nokārtotu, ka viņš to saņem, jo zinu, ka būs laimīgs. Vienmēr par viņu domāju vairāk kā par sevi. Vienmēr visur laižu, lai arī citreiz sāp sirds, laižot tur kur ir citas dāmas un mani negrib ņemt līdzi, visu to esmu pieņēmusi un norijusi. Neesmu es jau tik slikta un šo astņu gadu laikā es viņam esmu piedevusi to, ka ir sarakstījies ar divām meitenēm, tai pat laikā es ne reizi neesmu atļāvusies vispār neko tādu.

Tev ir jāraksta nožēlas vēstuli, ka tu nožēlo kā pret viņu izturējies un ka gribi lai viss mainās uz labo, nevis teikt, ka ja viņš negribēs par šo runāt tad uzskatīsi to par atraidījumu un attiecību beigām.

Un par to kā vēstuli viņam pasniegt, varbūt vajag viņam to vēstuli iedot un pateikt lai tad nelasa līdz pats nebūs gatavs izlasīt, + vai nu vēstulē vai ar vārdiem atvainojies ka pārkāp viņa lūgumu par šo tēmu nerunāt, bet tu jūties ka esi atiecības ievedusi bezizejā un vēlies ko savilkt kopā ja vel iespējams.


Padomā kā viņu dabuji sev pirmajā reizē kad satikāties, kā jūs iemīlējāt viens otru sākumā kad nebija bērns, un tad centies atgūt to "es" personību, ne to kas tagad esi ar bērnu. Tur tiešām liekas ka jācenšas sākt no jauna, nevis tēlot uzspēlotu jauku cilvēku pēkšņi ne no kā.

Nez, varbūt ja viņš kaut kad tevi ar uzklausa, tad pat ir iespējams dabūt jūs abus laukā no mājām, uz randiņu vai pastaigu, bērnu var ar pie auklītes atstāt, vai draudzenes. Jo tev tiešām ir jādabū tā kādreizējā mīlestība atpakaļ, un jāiemācas sevi savaldīt.

Neesmu es jau tik slikta un šo astņu gadu laikā es viņam esmu piedevusi to, ka ir sarakstījies ar divām meitenēm, tai pat laikā es ne reizi neesmu atļāvusies vispār neko tādu.

nu jo vairāk tu raksti, jo vairāk sāk likties,ka jums tur nekā vairs nebūs un tas ir tikai laika jautājums....
varbūt tieši ar to piedošanu viņam, tu parādīji,ka tev ir vienalga ko viņš dara un vai viņš sarakstās vai nē....

Uzdosu tev personigu jautajumu. Vai nav ta, ka tev tiesam ir vienalga? Nu taa, ja esi pavisam godiga pret sevi? Un izligt gribas tikai tadel, ka ta vajag?

Beibe.Marta

Noteikti ne. Kapēc lai izlīgtu, jo tā vajag? Kā dēļ?

N

oteikti ne. Kapēc lai izlīgtu, jo tā vajag? Kā dēļ?

Lai nepaliktu viena ar bērnu, lai kāds būtu blakām. Rodas iespaids,ka tev vīrietis kā tāds nav vajadzīgs,ja tik ilgi esi dzīvojusi tikpat kā bez..tad varbūt tu gribi izlīgt, lai kāds būtu tev blakām. Lai bērnam būtu tēvs, bet ne tāpēc,ka gribētu izlīgt.

Pilnīgas muļķības, man nav bail palikt vienai ar bērnu, no ta nebaidos. Man ir bail palikt bez viņa, dzīvot bez viņa vispār nevaru iedomāties kā tas būs un kā jutīšos, ka tāpat tiksimies, jo pie bērna brauks.

Kāda nozīme tagad domāt kādas būs sekas? Viņš Tevī neklausās, pārtauc, Tev nav citu iespēju, kā ar viņu parunāt..vēstuli izlasīs un tad jau manīsi kāds rezultāts gaidāms, ja ignorē tālāk, nju tad viss skaidrs, bet varbūt kas mainīsies. Man šķiet viņš vnk baidās, ka sāpināsi vēl vairāk, tapēc arī tāds.
Tikai uz 10 lapām gan neraksti, viņam apniks lasīt!
Un, jā, met ego pie malas un ej mīļoties, zaudēt jau vairs neko nevari tāpat...

Ja jau man būtu vienalga, tad neraudātu jau ceturto dienu pēc kārtas, svarā arī ļoti esmu nokritusies, jo labākajā gadījumā pa dienu apēdu pāris gabaliņus šokolādes ar tēju. Vienīgais ko varu dabūt iekšā, lai nenokristu no kājām. Bet tak tāpat taisu viņam i brokastis, i vakariņas i pusdienas līdzi uz darbu. Iespējams, ja arī izšķirtos ar laiku saprastu, ka tas bija pareizākais solis ko esmu izdarījusi, bet šobrīd es to pieļaut pat domās negribu :(

Tu savu vīrieti esi burtiski izslēgusi no savas un sava bērna dzīves. Kāpēc nespiedi vīrieti iesaistīties bērna apkopšanā, ārstu apmeklējumos u.tml. lietās? Viņš nevar, jo strādā? Tak var paņemt izejamo dienu, slimības lapu, nekas traks nenotiktu. Visas iegribas apmierināt arī nav veselīgi. Ir jārada dažādas mazvērtīgas neitrālas grūtības, kas burtiki piepiedu kārtā liek ģimenei būt kopā, tas ģimeni var saliedēt. Vīrieti visur laist bez ierunām, pirkt jebko un jebkad, gatavot vienmēr ar augstāko pavārmāklu, čubināt un apčubināt, ģērbt un "dibentiņu slaucīt" - nav nepieciešamības. Ir jābūt visam ar mēru! Dari un aprūpē, bet šad tad atļaujies būt vajā un palūdz, lai pats izdara.
Nu tur ir jājūt tas viss... Kad var papukstēt, bet kad labāk norīt savu egoismu un neapmierinātību un mīļā miera labad klusi pašai visu izdarīt. Sievietei ir jāmāk balansēt ģimenē! Tur jau arī slēpjās tā ģimenes pavarda sargātājas loma.

Ieteiktu likt vīrieti mierā ar runāšanu, atliec to pagaidām uz kādu laiku. Vīrietis ir aizvainots un iespējams arī dusmīgs, nelien tagad ar sarunām un attiecību skaidrošanu. Pagaidām ar darbiem pierādi, ka esi gatava mainīties un tev rūp šis cilvēks. Un, jā, esi gatava pieņemt atraidījumu ne vienu vien reizi! Uzticību pazaudēt ir daudz vieglāk kā atgūt. Apbruņojies ar dzelžainu pacietību!
Ja esi pazaudējusi vīrieti 4 gadu laikā, tad atgūšanai var būt nepieciešams tik pat ilgs laiks, ja ne ilgāk...

Man ir bail palikt bez viņa, dzīvot bez viņa vispār nevaru iedomāties kā tas būs un kā jutīšos,

Bet ja jūsu attiecības ir tādas,kādas tās ir un viens otru atraidat..kāda gan būs atšķirība, ja dzīvosiet šķirti? Ja brīvdienas nepavadat kopā,utt.
eh..vispār neapskaužama situācija. domāju,ka par vēlu attapies, bet nu...ganjau būs labi. tik jācenšas.
Varbūt viņš pats nemaz vairs nav ieinteresēts kaut ko labot, tāpēc negrib par to runāt? citu iemeslu neredzu.

Es vēstuli gan nerakstītu. Labāk aci pret aci "izvilkt" to runāšanu, nevis rakstīt vēstuli, ko viņš izlasīs un noteikti pat neatbildēs. Sarunas beigās vismaz var apskauties vai sabučot otru, ja nu kas, bet vēstule tiks izlasīta un, iespējams, neviens neuzdrīkstēsies pirmais pieiet un kaut ko sākt rikoties. tikai tas pluss,ka viņš zinās,ko tu domā..

Sanak, ka man būtu jānorij tas viss un jābūt vienkārši foršai.. Tikai pret ko, ja viņš nenāk mājās?