attieksme vienam pret otru un vai reāli ko glābt?!

Klausies, viņš ir pilnīgi sasalis pret Tevi. Es nezinu, vai Tur kkas būs glābjams. Jo izklausās,ka vīņs reāli jūt riebumu pret Tevi. Un ir kopā tikai dēļ sīkā. Kaut arī pret viņu īpašu cieņu neizrāda, ja pat nepajautā, kā sīcim iet,kad pats pa brīvdienām tusējas. Nu mans ego šito visu neizturētu ilgi. Tas nav normāli. Ja viņš negrib runātm, značit vinam ir po un viss. A,kā lai savādak lai to visu tulko? Luncināties gar viņu? Tas Tevi tikai pazemos viņa acīs, un viņš vēl vairāk Tevi necienīs! Sajutis,ka esi kļuvusi vājāka, tapēc arī tā izturas.. Tak sabļauj uz to veci vienreiz, lai dzird!!! Turies. Peace.

Autore, es novēlu, lai tev viss izdodas!!! Novēlu, lai noteik tas, kas priekš tevis ir pats labākais pat tad, ja no sākumā tā neliksies. ;)

Ja vēlies - vari rakstīt man privāti!

P.S. Es teiktu, ka tev pašai pauzīte nenāktu par sliktu savu domu un vēlmju sakārtošanai...

mazuliite_ruu - nav tas joks, tikai pati neredzi acīmredZAmo! vairs nekomentēšu esmu visu jau pateikusi... Tavā ziņā-glābt attiecības vai vispār saprast kurš kuru mīl! Lai izdodas! :)

mazulite_ru, kā tu gribētu,lai atrisinās šis viss? varbūt vienkārši paprasi-tev gadījumā nav cita? un tad jau no atbildes domās,ko darīt.

makonitis

Kā Tu vari svešam cilvekam ko tādu teikt? Ne Tu zini mani, ne viņu. Kapēc jāmelo?

Jo esmu jautājusi par citu. Atbilde bija - Tu ko tagad āksties?

Es domāju, citas viņam nav-nu vairāk par 1 vakaru, bet viņam vairāk patīk iedzert ar draugiem, blandīties... Vīra loma nogurdinàjusi

mazuliite_ruu - tāpēc, ka Tu esi samērā simpātiska sieviete, bet vairs nekrāsojies, vīrietis ir vecāks par Tevi - pašpārliecināts, sieviešu iekārots-ar gadiem laikam esi to piemirsusi... turpināt? :)

ha ha :D pirmkārt es krāsojos katru dienu :) otrkārt, vīrietis nav vecāks par mani.

mākoni, nu ko tu tur muldi :D atradies tev atšifrētājs :D jauc te gaisu tik!

platinum

Tā varētu būt, jā. Viņš ir palicis tāds kā bija pirms manis.

Nu varbūt viņam tā mīļākā nav, bet tik un tā šī visa situācija ir jātrisina, vai ar kašķi vai pa mierīgam, bet viņš ir jādabū pie runāšanas, kaut vai jāprasa viņam "Kas ar tevi notiek?". Šādi dzīvot neziņā un mocīties ar nav labi tomēr.

Liekas,ka viņš vienkārši grib sajusties kā "brīvs putns". Varbūt nav ģimenes cilvēks. Varbūt būs pēc gadiem.

Es vienmēr esmu teikusi, ka gribu lai viņš ir ģimeniskāks, bet to jau nevar cilvēkam piespiest darīt, tas vai nu ir, vai nav, vai ar gadiem atnāk. Iespējams viņš tur nav vainīgs, jo pašam tētis nav no maziem gadiem.

Nav glīti, mākoniti, tā teikt.

Autore - turies. tev kāpj uz galvas. Tavu vainu tajā neredzu. Arī, ja tu atgrūdi vīrieti, viņam tas bija jādara zināms. Tur nav nekāds "attapusies". Vecim pašam ir jāzina, ko viņš grib. Ja sieva neapmierina - pieej viņai klāt un pasaki. Bet, nē - vieglāk jau ir meklēt pisaku citur nekā risināt attiecību problēmas kopā. Nožēlojami, manuprāt. Un, kā jau teicu - cietējs ir nabaga bērns. Māte uz nervu sabrukuma robežas, tēvs dzerstās pun pišās apkārt, nu, ļoti "normāla" vide, kur augt mazulim. Labi vismaz, ka autore ir attapusies, ka tas nav normāli. A vecim, šķiet, tas netraucē. Atvainojiet, bet reāli sacepos.

eksotika Ko tad viņai darīt, gaidīt tagad tos gadus, tēlojot perfekto meiteni, kamēr lūk viņš izdomās ka ir gatavs būt ģimenes cilvēks, ja vispār kādreiz tam būs gatavs...

Varbūt viņiem vienkārši ar nav lemts būt kopā, varbūt pat tā mīlestība patiesībā ir pieradums pie cilvēka. Nez, goda vārds es laikam nevarētu izturēt un viņu vel tagad vakarā palaist prom, it īpaši apzinoties ka viss drīzāk viņš tur pie drauga iedzers, uzrakstīs ka nebūs mājās šo vakar un tik nākamajā rītā atbrauks lai savāktu darba drēbes un uz darbu prom.

Šādi dzīvot neviena meitene negribētu un ar nevarētu man liekas, tad tur vaig dzelz nervus un pat tad drīzāk meitenes bez strīdēšanās pateiktu ka viss cauri un ietu prom.

Viņam no rīta jāved bērns uz dārzinu un mani uz darbu, neticās, ka šovakar neatnāks. Bet ja nu tā izdarīs, tad kā jau teicu, saruna būs no rīta. Jo es nemocīšu vairs ne sevi, ne bērnu, kurš arī šodien, tāpat kā vakar ir uzvilcies un gāž māju riņķi.

Pats grūtakais būs, ja tiks izlemts par šķiršanos vēl turpināt dzīvot kopā, jo man uz sitiena nav kur iet un viņš pie mammas noteikti neies. Vienīgi visdrīzak viņš nenāks majās, bet brauks pie saviem drauģeļiem kur var tusēt un palikt pa nakti arī darba dienās kā tas vēl viens draugs.

Nu cerams ka viņš tad mājās ūs, bet ja nebūs tad goda vārds kaut kāds muļķa tīnis būs. Nez lai kādi sūdi nebūtu tai pagātnē vārīti, šādi uzvesties nevar jau ar viņš. Riebīgi, es tevi apskaužu ka tev pašlaik vispār ir tie nervi nogaidīt līdz tam rītam vai kamēr viņš ir mājās. Es laikam neturētos, sazvanītu pateiktu ka zb viss ir un aizbrauktu pie vecākiem vai draudzenes ar visu bērnu lai mazliet nervus nomierinātu. Tā jau liekas kā klaja ņirgāšanās par tevi kā cilvēku, fuj nu.

Pats grūtakais būs, ja tiks izlemts par šķiršanos vēl turpināt dzīvot kopā,

Kas tur grūts ?Jūs jau tā dzīvojat. Nekādas dižās atšķirības nebūs :D