nu tāda dusma

Uij,man dŗīz jādodas uz Rīgu ar auto domāju kad man būs jāmeklē drapes :D:D
Bet jā piekritīšu pa tiem padzīvojušajiem,nesaku ka visi ,bet ir daži braucu uz vienu pilsētu un protams pastiepju uz 100km/h ok skatos opaps čunčina uz 70 ok ieslēdzu vienvirzien radītāju un tulīt dzīšu garām a šis bez pagrieziena ,vienkārši paņem un nogriežas,draugi teica labi ,kad tik ātri visu izdariju stūri pagriezu un bremzēju!Bet tā gribējās viņam braukt pakaļ un bišķ izrunātis!! :@

Alīna
un kas tev mainitos no ta, ka tu ar to opiti izrunatos? labak paliktu? :D ta uz cela notiek, tas ka tu labi brauc (lai gan ja uz rigu vaig sirdsdrapes...) , nenozime ka ari parejie ir tik pat adekvati, varbut opitim pa celam izdega pagriezienraditaja lukturis :D

Nu, ir atsevišķi eksemplāri, par kuriem pabrīnos, ko viņi vispār uz ceļa dara. Bet neteiktu, ka tādā kvantumā, lai es par to taisītu diskusijas.
Es par sevi varu pateikt, ka es braucu pārliecinoši, bet ne pārgalvīgi. Starp autoskolas teoriju un CSDD eksāmeniem izgāju tādu "autoskolu", par kuru varu pateikt, ka tas bija stulbi, bet sasodīti noderīgi.
Brīnos, ka autorei krīt uz nerviem tieši dāmas pie stūres. Es šonakt, braucot mājās, labu brīdi vēroju sev priekšā braucošu BMW un cerēju, ka nepatrāpīsies kāds nabadziņš, kurā šis "meistarīgais" autobraucējs nobremzēs.
Mums uz ielām ir visādi indivīdi. Autoskolās māca tādu fīču (nezinu vai visās, bet man mācija), kā iekļaušanās satiksmē - tas nozīmē, ka ir jāiemācās sadzīvot ar visiem šiem idiņiem uz ceļa.
Ja to nespēj, tātad pašas nervu sistēma īsti nav piemērota mūsu satiksmei un pati autore idejiski nav labāka autobraucēja par to dāmu, kuru aprakstīja - vienkārši ietilpst otrā galējībā.

Protams, autores aprakstītajai situācijai, kad cilvēkam slāpst mašīna utt, ir domātas avārijas gaismas, bet, diemžēl mūsu valstī kaut kā ieviesies par normu tās izmantot nevis šādās situācijās, bet gan, lai atļauti stāvētu neatļautās vietās. Pie Hartvika desu veikala ir kaut kāds Bermudu trijstūris - tur regulāri "saplīst" dārgi džipi.

Īsumā - iespējams, ka autore arī ir laba autobraucēja, bet ja par šo te jau publiski jāsāk bļaustītes, tātad ar vājiem nerviem un ietilpst vienā no galējībām, kurām es mēdzu veltīt kādu "sirsnīgu" frāzi, redzot kaut kur uz ceļa.

Vispaar es domaaju, ka buutu labi katrus 5 gadus visiem paarlikt teoriju. Te nesen runaajaam draugu lokaa tieshi par to, cik daudz kas ir piemirsies no celju satiksmes noteikumu graamatinjas un ka vajag ik pa laikam atsvaidzinaat.

Krista-mums te ik peec laika jaapaarliek teorija.Vai jums arii?Tie likumi mainaas!

Emmanuelle tas ir jaadara tikai peec 80 ik peec 2 gadiem, bet njemot veeraa daudzu cilveeku veseliibas un praata staavokli, tas buutu jaasaak aatraak.

Krista-mums noteikti biezaak!Man liidz 80g veel taalu...:DVispaar nav slikti atsvaidzinaat teoriju.Cilveeki laikam brauc arii uzmaniigaak,jo tie sodi maksaa baigo naudu -iipasi "sarkanaa gaisma"!

O, jā, piekrītu, ka vajadzētu ik pēc vairākiem gadiem atkārtoti likt teorijas eksāmenu, ja ne pat komplektā ar braukšanas eksāmenu.

Ja ir tik švaki nervi, pašai labāk reizēm vajadzētu pabraukt ar sabiedrisko transportu.

Uz ceļa vienmēr ir bijuši un būs dažādi cilvēki. Un, piedaloties ceļu satiksmē, ir jārēķinās ar visādiem brīnumiem. Ja to nespēj, tad labāk nevajag sēsties pie stūres.

Tiem "brīnumiem" nemaz nevajadzētu nonākt uz ceļa.

Un, manuprāt, neiet pat runa par nerviem. Ja es kaut ko neprotu vai daru to sūdīgi, tad labāk nedaru nemaz. Attiecīgi, ne visi var būt šoferi.

Par teorijas (un arī braukšanas eksāmena) pārlikšanu ik pa laikam +1

Ha, ha, es iedomājos, ko autore teiktu par mani, ja būtu redzējusi kā es nesen izgāzos uz nomaļa meža ceļa. :D
Esmu braukusi tikai 4x dzīvē un 2 no tām pa stāvlaukumu, tad, nu, braucām sēņot un draugs iedeva izbraukt ar domu, ka pa to meža ceļu tāpat neviens nebrauks. Ok, es nebiju braukusi vairāk kā pusgadu, it kā visu atcerējos, bet tāpat divreiz noslāpēju pie 2 ātruma, jo automātiski gribējās "noslidināt" sajūgu, bet tas štrunts. Ar trešo reizi aizgāja. :D Baigi laimīgā braucu pa meža ceļu - forši, komfortabli jūtos, liekas, ka esmu krutā čikse, te pēkšņi pa visu ceļu (tas ceļš bija šaurs), man pretī brauca kravas auto, iekšā trīs veči. Man sākās panika, jo viņš mani nevarēja apbraukt un pati neriskēju apbraukt tik šaurā vietā, tad, nu, kamēr es attapos un nodevu pa bremzēm, mans draugs jau 3x mani bija paspējis nosaukt par bremzi. Aši samainījāmies vietām un neiespējamais kļuva iespējams - mašīnas smuki izmainījās uz šaurā ceļa.

Kāpēc es to stāstu? Jo man likās, ka tie veči lamāsies, bet viņi sirsnīgi smējās, bet ne jau tā ļauni, un pamāja man, kad braucām garām. Stāsta morāle? Ja tas vadītājs būtu sācis uz mani lamāties un nikni pīpināt, man droši vien būtu trauma uz visu dzīvi un diez vai es tuvākajā laikā sēstos pie stūres, tāpat arī droši vien visu atlikušo dzīvi raustītos no šādām situācijām. Tagad es to uztveru pozitīvi, kā nelielu feiliņu. Tas cilvēks, kas nav dzimis ar stūri starp kājām, kā es, piemēram, jau tā uztraucas par to, vai kaut ko nesalaidīs grīstē, kur nu vēl, ja kāds uz viņu kliedz. Tātad darbojas, manuprāt, likumsakarība - jo vairāk nikno pīpinātāju, jo vairāk nervozu, lēnīgu cilvēku uz ceļiem.

Par tiem "drošajiem braucējiem" man vispār nav, ko teikt - pilnīgi deģenerāti. Ne vienu reizi vien esmu bijusi situācijā, kad sēžu pasažieru sēdeklī iekrampējusies un lūdzu Dievu, lai tas idiots, kas kaut kur "steidzas" neizdzēš manu un galvenais - mana bērna - dzīvību. Tādiem nudien gribās krāmēt, ne tikai lamāties. Vienreiz jau ar šitādu tipiņu izlamājos. Neatceros situāciju, jo tādu ir bijis pietiekami, bet draugs knapi novaldīja mūsu mašīnu uz Bauskas šosejas. Toreiz viņš kaut kā apstādināja to pārgalvīgā braucēja mašīnu un es čalim parādīju - re, kur tas bērns, ko tu tikko gandrīz nogalināji, maita. To reizi tiešām atceros ar dziļu pretīgumu, naidu un atvieglojuma sajūtu, ka vispār esmu te un spēju jums to atstāstīt.

Nu salīdzināji mežu ar šoseju.. Pa mežu braucot da jebkurš normāli domājoš cilvēks par tevi vnk būtu pasmējies (pasmaidījis (un tas nav domāts kā uzbrauciens)!

Un ir atšķirība starp pārgalvīgiem braucējiem un drošiem ātriem braucējiem (otrie paiet garām tā, ka viņus nemaz nav iespējams apturēt un plūsmai nav jāsāk bremzēt)! Tāpat kā ir atšķirība starp lēniem braucējiem un mierīgiem braucējiem.

Ance-es tiesaam iedomaajos sevi Riigaa ar taadu brauceeju!Veel visam klaat bija nenormaali skala muuzika!:DMan atkal jaasaka-pie mums laikam brauc uzmaniigaak,jo taa summa par paarkaapumiem liek padomaat par to,vai ir veerts paarsniegt to aatrumu utt?Alkohola reibumaa vispaar -var pazaudeet tiesiibas vispaar...!
Atceros,ka liku tiesiibas-tas gan bija loti sen atpakal...mans instruktors teica,ka "taksiisu" brauceeji no Krievijas ,biezi te nenoliek tiesiibas tiesi taapeec,ka paaraak "izraadaas":D

joselyn, es neko nesalīdzināju, es minēju tos abus kā piemērus. Esmu arī pa šoseju braukusi lēnām un mierīgi, nezinu, vai kāds nav novests līdz izmisumam manis dēļ, bet kā tad, lai iemācās braukt? Vai tad tiem, kas varbūt nav tik veikli, nav tiesību braukt? Nedomāju tiešām, ka jūs pašas jau pirmoreiz, kad nokļuvāt aktīvā satiksmē, perfekti pārvaldījāt mašīnu. Pēc tādas loģikas uz ielām drīkstētu atrasties tikai profesionāli motosportisti.

Un ir atšķirība starp pārgalvīgiem braucējiem un drošiem ātriem braucējiem

Tiklīdz tiek pārsniegts ātrums, tā atšķirība pazūd. Atvaino, bet es neuzskatu par normu apdraudēt apkārtējos tāpēc, ka "man patīk ātri pabraukt". Nekad nevar zināt, kas uz ceļa var atgadīties - takš faking briedis var izskriet, kamēr "drošais braucējs" tev priekšā apdzen fūri - briedis apdzinēja mašīnā, tā fūrē un finālā arī mēs fūrē.

pati braucu labi un katru dienu, bet piekritu sim

Man, piemēram, besī stresainie. Nafig tādiem no rīta jāceļas un jātraumē citus? :p

ir tadi stresaini un bus ari tadi, kas nevares normali pabraukt vai otradi, ta nu tas ir , var dusmoties cik gib,bet neko izmainit nevar.man ar nez cik reizes ta gadijies, ka vnm kads vandas pa celju bet galvenais citam ,,pakala,, neieskriet, jo kaut ari otrs cilveks peksni griezis tpt busi vainigs tu ,jo piem. neietureji distanci,nebiji uzmanis u.t. taa ir bus vnm.

takš faking briedis var izskriet, kamēr "drošais braucējs" tev priekšā apdzen fūri - briedis apdzinēja mašīnā, tā fūrē un finālā arī mēs fūrē.

Un ar to es nebiju domājusi, ka nevajag apdzīt fūri, bet gan, priekš kam apdzīt to, ja tā jau brauc uz 85 - 90?

bet kā tad, lai iemācās braukt? Vai tad tiem, kas varbūt nav tik veikli, nav tiesību braukt?

Tad kad es nokļuvu satiksmē, iekļāvos plūsmā. Kāpēc? Tāpēc, ka pietiekoši biju izbraukājusi pa meža ceļiem (mašīna neslāpa, izmainītes mācēju) un pietiekoši braucu ar instruktori. Un ko nozīmē "veikli"? Ja nevari braukt pa šoseju uz 90km/h stundā labos apstākļos ar brīvu ceļu priekšā vai pa pilsētu uz 50km/h, ja nekas netraucē, ir ok?

Tiklīdz tiek pārsniegts ātrums, tā atšķirība pazūd.

Zini, pēdējā laikā pat pietiek ar 100km/h, lai paietu kādam garām. Attiecīgi, tas nozīmē, ka apdzenamā mašīna brauc ar 80km/h ārpus apdzīvotas vietas. Protams var atgadīties jebkas, bet tāpēc jau ir jābūt reakcijai! (jā, un pieredzei, bet tā nāk ar laiku)

Whatever. Braucat kā vēlaties. Tikai padomājat, ja pārāk bieži jums kāds midžina ar gaismām vai uzpīpina (normāliem vadītājiem tas neonotiek bieži). Kaut gan visdrīzāk pat to jūs nepamanat..
Nesaku, ka es esmu laba braucēja (un neesmu es skrējēja utt), bet tomēr ir jāskatās apkārt un jādomā arī par pārējiem, jo ceļu lietojam mēs visi. Vnk ir ļoti daudz braucēju (it īpaši vasarās 6dienās un 7dienās), kas ne māk brauk, ne respektē citus.

Nē, nu, c'mon, es nedomāju, ka ar tām 20 vai cik tur braukšanām un ierobežotu skaitu braukšanas reižu bez instruktora, kad ir kāds ar stāžu pa rokai, tu iekļūsti satiksmē kā drošs, prasmīgs autobraucējs. Neviens nav sagatavots visam, bet to palīdz risināt pieredze, tomēr grūti iedomāties, kā, lai to pieredzi iegūst, ja ir tik forša attieksme no apkārtējiem braucējiem.

Pie tam atkal izceļam sevi, ne?

Tad kad es nokļuvu satiksmē, iekļāvos plūsmā.

Ne jau tu braukājot pa zemes ceļiem ieguvi pieredzi, kā braukt pa pilsētu. Ne jau tu ar instruktori brauci kopā 2 gadus vairākas reizes nedēļā. Ne jau tu pirmoreiz nokļuvi satiksmē pēc tam, kad noliki tiesības, un pēkšņi juties kā zivs ūdenī.

Neba es ar savām "prasmēm" savaldīt auto braucu pa Tallinas šoseju, bet pienāks arī pirmā reize tam, pienāks reize arī braukt pa pilsētu. Tik, cik es esmu braukusi, teikšu godīgi, nemaz neiet tik slikti, bet negrasos pārbaudīt vēl savas spējas dzīvā satiksmē, tomēr es apzinos, ka tā diena pienāks un izlasot šo diskusiju sapratu, ka man dziļi vienalga, kam es traucēšu, jo pretējā pusē aiz ekrāna sēž cilvēki, kuri, šķiet, mašīnā taisīti un mašīnā dzimuši. Goda vārds, tagad interesētu redzēt tās prasmīgās braucējas (kuras tak te ir prasmīgas visas kā viens) uz ceļa, tā tīri novērojumiem.

Un šis:

Braucat kā vēlaties. Tikai padomājat, ja pārāk bieži jums kāds midžina ar gaismām vai uzpīpina (normāliem vadītājiem tas neonotiek bieži). Kaut gan visdrīzāk pat to jūs nepamanat..

Vispār ir komentārs ne pa ķeksi.

Pēc šīs diskusijas tik ļoti sagribējās ar baltām tiesībām (ti, neko lāgā neprotu, vilktos lēni un traucētu satiksmi :)) pavizināties tur, kur brauc šīs "prasmīgās" autovadītājas. Tas būtu jautri. :D

Ance, sviestu uz ceļa taisa divas kategorijas - pārāk pašpārliecinātie un nepārliecinātie. Otrie gan biežāk vienkārši taisa korķus, nekā avārijas, līdz ar to ir mazāk bīstami, kā tie, kam patīk paskriet.

Goda vārds, tagad interesētu redzēt tās prasmīgās braucējas (kuras tak te ir prasmīgas visas kā viens) uz ceļa, tā tīri novērojumiem.

No sevis novērošanas es nebaidos. Ir bijis piedāvājums strādāt autoskolā par instruktoru (Man gan pašai liekas, ka tam vajadzēja, lai būtu vismaz 10 gadus pie stūres, bet nu..). Kad mācījos braukt, protams, ka es arī visiem traucēju. Tas ir loģiski. Mācībnieki vienmēr visiem traucē. Jautājums tajā, kā to uztvers šoferis aiz Tevis. Ir viens kontingents, kas tiešām domā, ka visi piedzimst ar stūri rokās, aizmirsuši, kā pašiem gāja. Ir tādi, kas saprot.

Man kaut kā mācīja, ka būt par prasmīgu braucēju, nozīmē braukt tā, lai Tu nevienu netraucē un nevienam nav jābaidās no Taviem manevriem. Tā arī daru. Pagaidām manā kontā nav nevienas manis izraisītas avārijas, bet ir gadījums, kad viens pārāk pašpārliecinātais, ieskrēja man sānos (Kā mēs zinām, bembjiem ir savi satiksmes noteikumi, kas paredz, ka no apļa var izgriezties arī no iekšējās joslas, malējā nav obligāta). BMW ir ceļa karaļi, tas nav apstrīdams :D

Krista, pārlikt teoriju ik pa laikam, ir laba ideja. Man personīgi murgus rafa tramvaji, tāpēc parasti izvairos no braukšanas uz Agenskalnu pa Akmens tiltu. Tur ir viena tāda vieta, kur es nesaprotu, kad man priekšroka, kad tramvajam, tāpēc, ja gadās braukt pa turieni, tad tā prātīgāk un uz izjūtu - skatos, ko tramvajs dara un pēc tā arī vados. Tas laikam pagaidām ir vienīgais, kas man piemirsies pašai.
Bet lielu daļu no šitiem, pārliecinātajiem braucējiem, nenāktu par skādi reizi kādos piecos gados iztriekt uz ceļa ar instruktoru blakus - domāju, tas tiešām jūtami varētu uzlabot situāciju.

Tiem, kam patīk paskriet, es ieteiktu to pašu drošas braukšanas skolu - aiii kā saprastu, ka nemaz tik labi nav tā skriet. Vēl bija kaut kur ASV, neatceros, kur, nesen pa TV redzēju, tāda iespēja simulatorā sajust visu to, kādas ir sajūtas, teiksim, kad Tev kāds ieliekas pakaļā vai ja Tu kādam un tā. Lai izprovē.
Ir tāds teiciens - kā vējš skrien, kā miets atduras. Šajā situācijā nelaime ir tā, ka atduras jau tas aiz tā vēja, kad vējš nolemj stāties pie sarkanā.

P.S:

Neba es ar savām "prasmēm" savaldīt auto braucu pa Tallinas šoseju, bet pienāks arī pirmā reize tam, pienāks reize arī braukt pa pilsētu.

Pa Tallinas šoseju būs vieglāk kā pa mežu. Gan jau Tev arī izdosies :) Galvenais, nepievērs uzmanību tādiem indivīdiem, kā tēmas autore - ja kāds kaut ko pīpinās aiz muguras - viņa problēmas, ne Tavas. Tev jādomā par to, kas Tev jādara, nevis par to, ko kāds nervu stresa māktais domā Tev aiz muguras :)