Negribu šai diskusijai uzreiz likt negatīvu pieskaņu, nē. Drīzāk reālu!
Ir meitenes ,kuras ir skaistākās ,kuras uzreiz pamana, uz kurām nevar beigt skatīties. Un ir tādas ,kuras vienkārši ir . Lai kā censtos viņas nebūs tās ,kuras "spīdēs". Viņas būs vienkārši meitenes. Un tām otrajām (šeit jau runāju par sevi) bieži ir sāpīgi brīži. Jo
1)uzmanība vienmēr tiek kādai citai vispirms
2)ir skumji ,kad bijušā puiša draudzene liekas skaistāka un es jūtos kā zaudētāja, tikai tāpēc ,ka viņai ir mazāks deguntiņš vai smilšu pulksteņa ķermenis
3) vienkārši ir vairāk jācenšās lai kaut ko sasniegtu, nekā tām "superskaistulēm" ,kuras šad tad var panākt savu pamirkšņinot acis (gadās taču ,kad meitene ar savu skaistumu panāk ko grib)
Vienu zinu skaidri- es gribu sevi uzlabot un jādara viss iespējamais ,lai nākotnē būtu iespēja to darīt. Bet kā domāt pagaidām? Bieži ir grūti samierināties ,ka mūžīgi palieku aizkadrā.
Nezinu, nekad neesmu bijusi nekāda skaistule un smilšupulksteņa formas man arī nav, bet par puišu uzmanību un randiņiem nekad neesmu sūdzējusies. Nedomāju, ka galvenais iemesls ir izskats.
Es esmu daudzkārt pārliecinājusies, ka vizuālais izskats nav visa panākuma atslēga.
Es personīgi sevī pārmetu, ka man nav tāda rakstura, ka neesmu tik forša, atvērta tādēļ man neveicas.
Beidz cilvēkus dalīt kategorijās - skaistais, visskaistākais, visvivisvisskaistākais, vidēji skaistais. Nekad neesmu sapratusi šo dalīšanu pēc izskata. Priecājies, ka tev ir 2 kājas un tik pat roku, 20 pirksti un divas acis. Beidz žēlot sevi. Kop sevi sevis dēļ, nevis tāpēc, lai paceltos kaut kādu kategoriju augstāk skaistuma piramīdā. Beidz skaust un sāksi starot tā, ka nevajadzēs ne kosmētiku, ne visādas manipulācijas, lai justos skaista, jo no tevis staros iekšējais skaistums.
aloe Bet vai nekad nesalīdzini sevi ar citām? Ir taču situācijas ,kad jūti kā "konkurenci" . Vai nav bijis sāpīgi ,ja ieraugi sava bijušā tagadēju meiteni un nodomā "bļ* viņa gan ir skaista" un apzinies ,ka viņai ir daudz kas ,kā nav tev...
Varbūt mana problēma ir salīdzināšana sevi ar citiem? Bet kā lai nesalīdzina? Man tas katru dienu liekas reāli.
Pie tam vēl, ja reiz ārišķīgums ir tik svarīgs, tad izskaidro kā cilvēki, kas nav skaisti, bieži atrodas draugu bara pašā vidū un ir programmas naglas?
ctn ka es neko necenšos darīt? Tā domā? Diez vai. Es domāju ko ēdu, cenšos pilnvērtīgi ēst. Vingroju ar mērķi nostiprināt muskuļus. Vienmēr cenšos atcerēties - ko neēst , ka vajag ūdeni pietiekami dienā izdzert utml. Bet es nevaru atļauties deguna plastiku vai krūšu implantus. Diemžēl pagaidām nē. Esmu vēl vidusskolniece.
-A, Tava problēma ir salīdzināšana, bet domāju, ka tāda ir vairumam :D, man vissāpīgāk ir tad, ja mani atraida puisis, un es paskatos uz to meiteni kura ir atraidījusi to pašu puisi bet viņam viņa tāpat patīk, liekas, ka es esmu tik slikta, viņa ir daudz labāka, BET tomēr katram jau savs. Viņai piemīt, varbūt, kaut kas cits vairāk, savukārt Tev atkal kas cits, kas viņai nepiemīt.
Nezinu, man nav tādas problēmas, ka citu izskats liek man justies slikti. Jā, ir meitenes, kuras vnk ir afigennās. Reizēm uz ielas ieraugu un mute paliek vaļā, bet manī tas nerada nekādas negatīvās emocijas.
Esmu ievērojusi, ka dienās, kad es domāju, ka esmu skaitsa, man izsaka komplimentus. Dienās, kad man ir besis, neviens nesaka neko.
Ar savu attieksmi pašai pret sevi tu parādi, kā citiem pret tevi jāizturas. Neapmierinātība un nepārliecinātība ir ļoti pamanāma.
Vienmēr kāds šajā pasaulē būs skaistāks, gudrāks, tievāks, bagātāks, veiksmīgāks utt. Problēma nav tajā, ka citas par tevi ir skaistākas, problēma ir tajā, ka tu pati venkārši sev nepatīc. Un, ja reiz tev ir paradums sevi salīdzināt ar citām un kaisīt sev pelnus uz galvas, tad nekad nebūs tā, ka tu bedzot būsi tā vis, vis, jau pirmajā teikumā minētā iemesla dēļ. Tāpēc, pimrkārt, strādā ar sevi un dari visu, lai sev patiktu. Otrkārt, beidz salīdzināt.
Harizmai, inteliģencei, humora izjūtai ir daudz lielāka nozīme ilgtermiņā un nobriedušā sabiedrībā. Pilnveido sevi, būs pavisam citas domas prātā un citādi cilvēki apkārt.
aloe Bet vai nekad nesalīdzini sevi ar citām? Ir taču situācijas ,kad jūti kā "konkurenci" . Vai nav bijis sāpīgi ,ja ieraugi sava bijušā tagadēju meiteni un nodomā "bļ* viņa gan ir skaista" un apzinies ,ka viņai ir daudz kas ,kā nav tev...
Jaunu degunu vai kājas nenopirkšu. Tas, kas man sevī nepatīk, to es varu labot ar sportu - proti, vienīgais, kas mani neapmierina ir svars.
Konkurenci es nejūtu, jo man nav nepieciešamības - nezinu vai ex puišiem ir draudzenes, bet savam draugam esmu visskaistākā (l) ar to pietiek :)
-A, Tu atrodi neatrisināmas problēmas, ko izmanto par iemeslu visām savām problēmām... Piemēram, baidies tikt sāpināta no drauga puses, tāpēc sāc sevi gatavot, ka noteikti Tevi pametīs, jo bijušajai deguns smukāks. Bail uzdrīkstēties izpausties, piemēram, mākslinieciski, tāpēc izdomā, ka neesi pietiekami skaista, lai karjerā veiktos...
Tiešām neatrisināmas problēmas... zini kādēļ? Jo tās ir neeksistējošas...
Tas daudz ko izskaidro.n Pārāk burtiski visu uztver. Skaties dziļāk. Tas ir dažu gadu jautājums un tu sapratīsi, ka esi bijusi maza muļķīte šādi domājot un tev sametīsies žēl, ka esi tā domājusi. Esmu bijusi tavās kurpēs.
745
