Mazliet veel par neuzticiibu!

Marta-es biju domaajusi taadu situaaciju,ka viirietis pats neizstaasta to savu greeku,bet sieva uzzin,ka vinas viiram gadus atpakal ir bijusi miilaakaa.Mans piemeers par sievieti manaa pusee ir daudz dramatiskaaks,taapeec es uzsveru,ka loti augstu veerteeju vinas speeku satureet gimeni,iziet visam cauri...!
Man pasai bija pilniigi cita situaacija ...!

Es nezinu. Ir tik daudz blakusapstākļu tam visam. Jaunībā, kad īsti nav nekādu saistību - jā, skrienu, šķiros. Bet velāk.. kad ir ģimene, bērni, viss kopīgs - tad taču tā nenotiek. Ja viss šajos 5 gados mani būtu apmierinājis, dzīvotu tālāk. Protams, ja viņš būtu izdarījis tādu stulbību, kā pastāstījis, tad es arī gribētu zināt, vai patiesi nožēlo, un kāpēc to ir cēlis gaismā - vienkārši, lai mazgātu tīru savu sirdsapziņu, vai patiešām mīl mani un nespēj. Pēc tā arī izvērtētu visu tālāko.

Es traci neceltu pat tad, ja tas būtu noticis pagājušonedēļ. Gadīties var visādi. Tomēr pastāvīgu mīļāko gan es nepaciestu.

Ja es nokrāptu... Pareizāk sakot, kad es nokrāpu savu bijušo draugu, runa uzreiz bija pavisam cita, jo es, kā jau es, ar savu nenormālo tieksmi uz pašanalīzi, aizanalizējos tik tālu, ka sapratu, ka nejūtos laimīga šajās attiecībās, jo, kaut uz skatu viss bija ok, nenotika vispār nekāda virzība uz priekšu, bija maz intereses no otra puses. Cilvēku mīlēju mežonīgi, bet izjutu diskomfortu esot attiecībās ar viņu, to grūti izskaidrot. Lai, nu, kā - palaidu viņu vaļā, pati visu pastāstīju, neiedziļinoties tajā, ko es jums atklāju par nepilnvērtības un diskomforta sajūtu, un tagad, pēc gadiem, mēs esam lieliski draugi. Kā reize vakardien satikāmies, lai "parunātu par puišiem". :) Tikai pēc visiem šiem gadiem es beidzot saprotu, kā es to cilvēku mīlu - kā brāli. Bet tā jau ir novirze no tēmas.

Vienmēr var sākt visu no jauna ... Vienmēr, tā būs vieglāk, atrāk ...
Attiecības, manā skatījumā nesastāv tikai no viena aspekta , tās sastāv no daudz un dažādām lietām...
Es pati esmu ļoti impulsīva un bieži vispirms daru un pēc tam domāju ( tas man ir palīdzējis vairākas reizes dzīvē ), līdz ar to arī pret citiem izturos visai pielaidīgi, cerībā, ka to pašu saņemšu pretī ...

Nu tagad sanāk kaut kāda divkosība, jo ātrāk un vieglāk būtu risināt problēmu uzreiz nevis marinēt līdz tādam brīdim, kad jāguļ ar citu, un tad jau viegli pateikt, ka vieglāk ir aiziet...Vieglāk bija izvēlēties sev mīļāko nevis aiziet no otra.
Tāds mans skatījums uz šo visu.
Un tas, ka bērni nenozīmē, ka uzticība nav zudusi.

Nespētu uzticēties vairs tādā līmenī kā iepriekš,un iespējams, tas būtu beigu sākums.

tā ir viena no situācijām, kad vai nu saki uzreiz vai klusē mūžīgi. būtu stulbi pateikt pēc n-tajiem gadiem, ka kkad attiecībās pa vidu ir krāpis. tas ir tikai sirdsapziņas pārmetumu mazināšanai. un tam nav nekāda sakara ar mīlestību. nezinu, kā būtu, ja būtu, bet visticamākais, ka jau citētais.

Jāpiekrīt Karinjo, arī es, tagad, kad nav ne bērnu, ne kopīgu īpašumu, gan jau aizskrietu palēkdamies, bet kā būtu, ja būtu . .
Bet vispār esmu kategoriski pret krāpšanu kā tādu, nekad neesmu sapratusi, kā var izrādīt vēl lielāku necieņu pret cilvēku, ar kuru esi attiecībās. Manuprāt, tas ir liels un pretīgs spļāviens sejā!

Tagad ,dzerot atkal riita kafiju ...man ienaaca praataa,ka noteikti negribeetu,lai man kaads "labveelis" to pasaka,lai kaa tur nebuutu bijis-es gribeetu to dzrdeet no pasa cilveeka.
Karinjo loti labi pateica-jauniibaa,kad viss veel prieksaa,vieglaak mesties jaunaas attieeciibaas,bet tad,kad cilveeki jau nodziivojusi kopaa daudzus gadus,sii skriesana prom ,reizeem liekas neiespeejama.Viirs nesaprot,kaapeec mani sii teema taa nodarbina tiesi seit-kalnos?:D

Manuprāt, ir ļoti liela atšķirība, kādos nolūkos tika krāpts. Ja tikai plika seksa dēļ, tad man, godīgi, būtu pilnīgi vienalga. Bet, ja vīrietim būtu mīļākā ar kuru arī vajag parunāties.. kāda sirdsdraudzene vai vēl kas tāds.. tad gan man sāpētu krietni vairāk. Morālu uzticēšanos es vērtēju krietni vairāk kā fizisku.

Salomee-labi pateici...un kur veel tie gadiijumi,kad miileejaas ar sievu un galvaa pavisam cita sieviete:DEs sodien tiesaam dienu saaku uz "nepareiza vilna"...

nokrāptu viņu pašu laulības 5. un 6. gadā

Heroin-vai tu esi to nokluseejusi,vai pateikusi vinam?Vispaar peedeejaa laikaa dzirdu vairak un vairaak,ka tiesi sievietes to izdara.Vai tas buutu saistiits ar viiriesa neuzmaniibu?

Pateiktu laulības 7. gadā :D

Protams, es tikai fantazēju, jo par laimi ar mani nekas tāds nav noticis. Bet es skatos kā manā ģimenē pāri turas kopā un arī tiecas vecumdienas nodzīvot kopā un redzēt kopā kā aug bērni un mazbērni. Nedomāju, ka mazām dēkām ir tik liela nozīme, lai kaut ko tik brīnišķīgu sagrautu. Nu taču ar laiku viens un tas pats cilvēks vienkārši apriebjas, tāpēc arī dara muļķības. Un tās kuras te saka - vienmēr visu var sākt no gala - jā jā, kurš jūs 40 gados gribēs no jauna. Nāks jaunākas un skaistākas kamēr vienas ar savu pašlepnumu pavadīsiet vecumdienas.

Heroin-es paarpratu-domaju ,ka esi to izdariijusi.:D
Tiesi ko liidziigu paarrunaajaam ar viiru ,braucot uz kalniem,kur tagad esmu(jaabrauc vairaakas stundas-siis teemas aidzen miegu).Mana higieeniste,kura tiira man zobus, nupat piedziivoja skirsanos!Tiesi sis vecums-ap 40g.Viirs vinu bija nokraapis ar vinas draudzeni,vina nevareeja piedot uttIzskiiraas!Tagad vina man staasta-neko daudz nav panaakusi,jo veeljoprojaam ir viena,meitaam jau pasaam savi puisi uttVina censas pieiet visam ar hmora pieskanu,bet taa patiesiba ir -kur buus tas sapnu proncis,kuram vina buus viss?Kur ir taa paarlieciiba,ka atkal tas nenotiks peec laika?

Ja pārāk ilgi gaidīsi princi uz balta zirga -sagaidīsi pastnieku ar pensiju uz divriteņa:D

Kubiete:D:D

Haha, kubiete :D

Ui, bet vispār smaga tēma, pat domāt negribās. Piekrītu Salomē, ka emocionālā krāpšana būtu vēl sāpīgāka, un tomēr man sāpētu arī fiziskā..

Pēdējā laikā man liekas, ka attiecībās ir vieglāk palikt, noklusēt un neko nedarīt, ļaut, lai tas saēd gadu laikā, kā saņemties uz aiziet, beidzot kaut ko mainīt un atrast vīrieti, kurš cienīs. Krāpšana ir vislielākajā mērā necieņas izrādīšana.