Saņēmu ielūgumu uz kāzām. Viena no tuvākajām draudzenēm precas un zinu, ka mēģina tikt pie bērniņa. No malas - lielisks pāris, kopā kopš vidusskolas, pat šķiet, ka pēc izskata ļoti līdzīgi, tāds foršs pāris.
Ja vien nebūtu BET. Topošā sieva viņu gadu krāpa. Krāpa pagātnes formā, jo uz doto brīdi viss it kā ir cauri. Ir bijuši arī iepriekš tādi it kā ar viņu man viss ir cauri. Bet tad viņš atkal uzrodas un viss turpinās.
Es redzu kā viņa staro, kā plāno kāzas un bērniņu, bet zinu arī, ka no tā otrā vīrieša viņai ir bijis grūti atteikties - viņš ir tas, kas pazūd un tad arī viss beidzās. Domāju - ja viņš atkal piedāvās satikties, viņa diez vai atteiksies...
Jautājums ir - vai jūs gribētu zināt, ka jūsu otrā puse jūs ir krāpusi, ja dotajā brīdī plānotu kāzas? No vienas puses - es gribētu.. no otras puses, tas visu izjauktu, jo tā nebija viena reize, bet gads. Es to nevarētu piedot.
P.S. Lai nebūtu pārpratumu - nē, es netaisos topošajam vīram neko stāstīt vai draudzeni mācīt. Tās tik manas pārdomas no sērijas kā es gribētu...