kad pienācis laiks dzemdēt

annA, daudz ir atkarīgs no veida, kā to visu pasniedz. :)

Peony, man nebija nekādu viltus kontrakciju, nekur nevilka, nekas nesāpēja pirms tam. Toties, kad sākās, tad sākās pa īstam. Bet tā mierīgi, sāpītes pieņēmās spēkā pamazām, pēc 12h tikai sāku par slimnīcu domāt, pēc 13.5h biju slimnīcā, kad jutu, ka mazais nejoko un tiešām grib ierasties. :)

marchixa,ir,ir iespēja,kas mani baida ne mazāk kā dzemdēt pašai. :D Mani vispār pats demdību process izrasa vieglu zosādu. Lai gan - kura ir tāda mierīga visus 100% , eh?

Marilyn, jā ir gan! Vispār man gribētos nokačāt, jo gāmata tiešām interesanta. Nezini,vai var tā smuki dabūt kaut kur? :)

Skaya
Man ari ir zems sapju slieksnis, bet dzemdibu sapes nebija nemaz tik nepanesamas, tapec tas nav raditajs.

skaya, man viena pazīstama meitene, tāda baigā caciņa, kura teju ģība jau kad sasita pirkstu, arī piedzemdēja un nekāda vaina. :)

Piemēram, skatoties tv, man dzemdības liekas kkas briesmīgs un pretīgs, bet, atceroties sevi, es noteikti gribu vēl bērnus. :) Ja vajadzētu tikai dzemdēt, sen jau būtu daudzbērnu mamma, grūtākais ir vēlāk, dzemdību sāpes aizmirstas un rētas sadzīst, bet negulētās naktis, zobiņi, kolikas, alerģijas utt. uj, dzemdības nav tik trakas. :)

annA, es kaut kad skatijos to seriālu, pirmo sezonu laikam visu noskatijos, ļoti intersants. Kačāju kaut kur torrentos, bet kur.. nav ne jausmas..

Hip.bone, es biju mierīga par 99% visu gr. laiku un pirms pašām dzemdībām, tas viens procents panikas manī uz mirkli iemitinājās tad, kad biju pieslēgta pie gultas, bet tas man tajā brīdī nemaz nebija pa prātam, likās, ka tur pat mazais arī izsprāgs laukā, tāda bezpalīdzība uz mirklīti, burtiski minūti. :D Tad atnāca vecmāte un teica, ka varu lēnām iet uz dzemdību zāli. :)

Marchixa
Man ari tiesi tadas pasas sajutas, ka dzemdibas ir tirais nieks, salidzinot ar neguletam naktim un brecosu bebuli, kad vairs nesaproti, ka vinam palidzet. Nez kapec visas baidas tiesi no dzemdibam?

Varbūt tādēļ, ka visur attēlo dzemdības kā kko briesmīgu, ar sāpēm, ūdeņiem, asinīm un visu citu, filmās arī nabadzītes kliedz, brēc zilas palikdamas. Vēlāk - smuka mamma ar guļošu mazuli, pilnīga idille, lai parāda realitāti par maza bērniņa aprūpi 24/7 un salīdzina dzemdību vidēji 20h ilgumu ar to visu. Nē, es nesaku, ka dzemdības ir nieks, tas nav nieks, un ir asinis, sāpes, ūdeņi un viss cits, bet dzemdības tiešām ir baigais bieds. Vēlāk jau fiziski nesāp, teorētiski negulēta nakts pret dzemdībām, ja tiek salīdzināta, izklausās labāk.

Nomierinājāt manii, Peony un marchixa - paldies! :) Kaut kur dziļi sirdī ticu, ka sākoties dzemdībām spēšu mobilizēt savus spēkus un muļķības prātā nenāks :)

skaya, protams, nav ko lieki iespringt uz to visu. :) Tas nevelkas mūžīgi, toties kāda laime pēc tam uz punča tiek uzlikta. :) visas sāpes un nelabumi aizmirstas. ;) Man liekas, ka es vispār neko nedomāju, klausīju vecmāti un domāju, cik ļoti visi par mani satraucas, pareizi arī domāju - ujjj, cik man neatbildētu zvanu bija. :D

es pati esmu dzemdējusi, bet pat nezinu, kas tad ir tās īstās dzemdību sāpes, jo bija tikai nelielas kontrakcijas ~ 1,5 h garumā. laikam jau ļoti paveicās.
protams, arī bez šīm sāpēm dzemdību process nebija ļoti viegls un nav tās patīkamākās atmiņas, bet redz- var būt arī nesāpīgākas dzemdības.

skaya, Tu jau gatavojies? Kačā kājas ;) Kā saka, ja vari uztaisīt 200 pietupienus, dzemdībām esi gatava :D

Chanely, tad neesmu vēl gatava! :D Tagad stiprinu muguru - pie fizioterapeita programmu sastādījām un tagad krietni jāpacenšas, lai tās 40 min. dienā pavingrotu. Mugurai varētu būt liela slodze bērniņu iznēsājot pēdējos mēnešus, bet kāju stiprība būtu laba pašām dzemdībām - tas gan! :) Baigākā gatavošanās sanāk!

Fantastiski laba diskusija! :)

Paldies meitenes, ka padalījāties savos stāstos :)

Biju domājusi, ka dzemdības ir kaut kas briesmīgāks un sāpīgāks, bet izrādās, ka nav tik traki! Mani visvairāk nobiedēja, ka dzemdības var ieilgt pat vairāk kā par 30h! Malači meitenes, ka esat tās pārvarējušas un ienesušas savā dzīvē laimi, smieklus un prieka asaras par kurām būtu gatavas atdot dzīvību!

Izlasot šo diskusiju sapratu, ka sieviete ir nevien daiļais, bet arī stiprais dzimums!

200 pietupienus ??? Es tagad labi ja 2x varu pietupties :D

Es gan esmu tikai par visāda veida stāstu uzklausīšanu. Protams, neieteiktu tos lasīt grūtniecēm.
Pretējā gadījumā būtu kā man- grāmatās viss tik pozitīvi, pirmsdzemdību kursos visu pasniedz vēl foršāk, bet kad saskaries ar realitāti, tad saproti, ka nekas nav tā kā tur raksta un ka TIK daudz ko neraksta, ka vnk ir mega šoks- ko tagad darīt, kā tagad būt.
Un ne katra savas dzemdības atceras ar baigo pacilājumu un sit plaukstiņas priekā

Man dzemdības ilga tikai 4,5 h un nebija smagas, bet visvairāk atmiņā palicis tas, ka es nespēju noticēt, ka tas ar mani notiek (bija sajūta, ka visu mūžu staigāšu ar vēderu) un nezināju, kas mani sagaida, biju ļoti apjukusi. Bet tā bija 7dienas pēcpusdiena, vienīgā diena, kad spīdēja saule, telpa bija omulīga, personāls superīgs, stresains mīļotais blakus, to atceroties, pārņem siltuma sajūta. Bet visvairāk man sāpēja, kad spieda placentu ārā, domāju, nu cik var mani mocīt.
Bet vairāk bērnus es negribu, ne jau dzemdību dēļ, bet visa tā PĒCDZEMDĪBU perioda dēļ. Pāris h var pamocīties, bet pirmie 3 mēneši vispār ir čau. Liekas, ka mazais aug ātri, bet laiks iet lēni. Negulētas naktis, raudāšana, nogurums, laika trūkums, savstarpējie konflikti, ierobežotība.
Lai ko arī es teiktu, bet tas mazais cilvēciņš ir tā vērts, viņa dēļ varētu paciest jebko.

Es 2 stundas pirms slimnīcas vēl sēdēju meža vidū, mašīnā un gurķojos, kamēr vīrs man lasīja mellenes :D bija muguras vilkšana ik pa laikam, bet šķita, ka tie ir priekšvēstneši, ne jau nu kontrakcijas.. tepat Cosmo bija diskusija - ko nestāsta par grūtniecību vai kas tāds, pēc tās izlasīšanas šķita, ka rāpošu pa sienām aiz sāpēm, arī kursos stāstīja, ka pirmās dzemdības ilgstot vismaz 12-18 stundas, mana pieredze rāda, ka var arī 4h iekļauties :D

Nebija man ne nekādas vēdera vilkšanas, plēšanas, nekā.. tikai muguras vilkšana apakšdaļā, katrā ziņā biju sevi noskaņojusi pašam trakākajam. Vēl pirms dzemdībām izlasīju tādu teicienu - Dievs uzliek tik stipras sāpes, cik māmiņa var paciest.. :) pēc tam smējos - Dieviņš zināja, ka esmu riktīgā ņuņņa sāpju ziņā un lieki mani nemocīja :D