kad pienācis laiks dzemdēt

Kur palikušas cosmo māmiņas?
Par šo es arī ar interesi palasītu...
Ir bijušas diskusijas par pašām dzemdībām, par mirkli pēc tam...
Bet kā ir ar to sajūtu, ka (nu, piemēram, noiet ūdeņi) Tu saproti - tagad!

No pašas pieredzes- sajūtu īsti nekādu (līdz brīdim, kad sākās pirmās kontrakcijas), jutos kā parasti, arī fiz.izmaiņu nebija (ūdeņu un gļotu korķa noiešana). Visi tie dzemdību priekšvēstneši ir ļoti individuāli un nosacīti. Tie var parādīties kā dažas nedēļas tā dažas stundas pirms lielā notikuma.
Ā, nu vienīgais, ka kādu nedēļu pirms tam uznāca nepārvarama vēlme izmēzt visu māju, sakārtot katru stūrīti.

Man tādas sajūtas nebija - man nekas nenogāja, dzemdības tika stimulētas 42. nedēļā. Kā bija pēc tam, kad pārdūra augļūdeņus? Ļoti, ļoti, ļoti sūdīgi. :D Iepriekšējā vakarā sēdēju gultā un klausījos, kā viena mammīte kliedz nelabā balsī un domāju - nu, ko var baurot, kas tur tāds? Kad pašai bija jādzemdē, ārā nāca tādi vārdi, kādu nemaz nebija pirms tam. :D

Par laiku īsi pirms dzemdībām varu teikt, ka biju viegli uztraukusies, bet es sev visu laiku atkārtoju, ka tas viss ir pārciešams, tas viss beigsies un tad man vienreiz būs miers no nemitīgās ribu bakstīšanas. Par pašu procesu es neinteresējos, neko nezināju un labi, ka tā. Mamma mēģināja kaut ko stāstīt, es viņu ātri apklusināju. Internetā šausmas neskatījos un nelasīju, nebiju mazohiste un sevi lieki netraumēju. Paļāvos uz ārstiem. Un labi, ka tā, savādāk, ja būtu zinājusi, kas mani sagaida, noteikti, kad sāktos dzemdības, teiktu tāpat kā viena mana paziņa: "Nē, es nebraukšu, es negribu, lieciet man mieru." :D

Tādas arī bija sajūtas - mazais laužas laukā. :D Velk, sāp, ne ta pagulēt, ne pasēdēt, ne arī taisni nostāvēt. Sākumā kā stipras mr sāpes, ar laiku jūti, ka baigi spiež uz vēdera lejas daļu un nenormāla sajūta, ka baigi gribas pa lielam uz tualeti.

nenormālas sāpes, ka nebija laika domāt par lielo sajūsmu- mazais tūlīt būs klāt

Ā - par ūdeņu noiešanu, man uzņemšanā jautāja, vai ūdeņi nogājuši, teicu, ka it kā nē, man likās, ka ūdeņi tādas pāris pilītes vien ir. Kad nogāja - sapratu, cik stulbi izklausījās tas mans nezinu, jo tāda sajūta, ka biksēs kāds 3l burku ar ūdeni ielietu, kko tādu nevar nejust. :D

man bija ļoti garšs stāsts ar bērniņa gaidīšanu, jo pēdējās USG noteica datumu 30. marts. No sākuma datums bija 4. aprīlis, bet piedzima tikai 11. aprīlī. Tad nu gaidīju kuru katru dienu jau nedaudz pirms tā 30. un tad arvien vairāk katru nākošo dienu. nezin cik reizes taisīju ēst pēdējo reizi pirms dzemdībām, katru nakti gāju gulēt ar domu- nu tad šonakt-, bet pamodos no rīta ar vilšanās sajūtu.
un tajā 11.04 mani vaajdzēja sākt stimulēt, bet izrādījās, ka ir jau 8 cm atvērums bez jebkādām sāpēm. pašu dzemdību laikā un pēc tām laikam biju tādā kā šoka stāvoklī (un nejau no sāpēm, jo man tādu īsti nebija), jo pagājis neilgs laiks, bet ļoti maz ko atceros no tā visa.

Man dzemdības sākās, kad biju morāli tām nobriedusi :D Dienu iepriekš sagatavoju pēdējās lietas dzemdību somā, atspalvojos, lai uz dzemdību galda nav jāguļ ar spalvainām kājām un pārējo :D nolakoju sarkanus nagus gan rokām, gan kājām. Bija tāda sajūta, ka viss no manas puses ir izdarīts, nekādu nepadarītu darbu un tagad atliek tikai bērnam nākt ārā...
Pašas dzemdības sākās ar nelielu sāpīti, kāda man parasti ir pāris dienas pirms MR, un ūdeņu pilēšanu. Biju gaidījusi, ka ūdeņi sāks gāzties kā tads riktīgs spainis, bet nē, pilēja visu dienu pa bišķītim tādā daudzumā, ka paketes visu uzsūca. Ierodoties slimnīcā, sāka tecēt vairāk, arī sāpes pastiprinājās. Bērns piedzima pēc 30h kopš sākās tā ūdeņu pilēšana, pēdējās 15h no tām mocījos ar īstajām sāpēm...
Gļotu korķi nemanīju. Šķiet, ka bija šķidrāks vēders kādas pāris dienas pirms dzemdībām. Nekādus īpašos enerģijas uzplūdus arī neatceros.

Man naktī nogāja ūdeņi - čučējām ar vīru un es dažas sekundes pirms ūdeņu noiešanas piecēlos no gultas un vīram teicu "braucam". Un tad uzreiz arī nogāja - nezinu kā jutu, laikam intuīcija. :D Sajūtas? Nekādas citas - vakarā aizmigu ar domu, ka 10 no rīta stāšos uz ierosināšanu.

P.S. Ne visas dzemdības ir sāpīgas un mokošas.

Es gribu vēl dzirdēt Jūsu piedzīvojumus :)

Edīte, pameklē vecās dzemdību diskusijas, es pati vismaz 5x esmu rakstījusi no a-z visu. :D

pavadiju vakara darudzeni uz pieturu un saka vilkt vederu vel noteicu vinai- blin man liekas es tulit dzemdesu :D pasmejamies un gaju majas, pa nakti ap 2 jau braucu uz slimnicu, biju loti nobijusies, udeni nenogaja, mazais piedzima ar stimulaciju tikai pec 23h mocisanas :)

Jā es jau visu laiku lasu līdzi, bet tieši pa tēmu gribas :D. Bēbis nav, bet interese ir liela par un ap grūtniecību. Pat dažas grūtniecības grāmatas izlasījusi esmu :D

Biju no tām "laimīgajām", kurai BH kontrakcijas bija 2mēnešus, bet īsto brīdi sajutu pēc velkošas sajutās vēdera lejas daļā, tā kā MR pirmajās dienās. Korķis nebija un ūdeņi nogāja slimnīcā. :)

oo, es arī tiešām ar lielu interesi izlasīju tieši šo diskusiju! lai gan man ne tuvu nav plānos bēbis, bet vnk bija aizraujoši uzzināt par katras sajūtām pirms dzemdībām!

Meitenes, kad viss sākās, jums nebija tāda "Fak, tas tagad notiks un es tur ņifiga nevaru izdarīt" sajūta? :D

Ance, nop man tā nebija. Biju bez gala laimīga un nevarēju sagaidīt, kad beidzot viņu varēšu samīļot. Un bailes arī nebija, jo klāt bija draugs, bija visforšākā vecmāte un pat māsas vīrs (:D) bija tur pat tuvumā. Bija nenormāla drošibas sajūta. :)

Es laikam nebiju gatava tām sāpēm un norāvu šoku no tā, ka, gribu vai nē, tas bērns nāks ārā un viss. :D Bet, pEc tam,mprotams, aiz laimes nobimbājos. :)

Nu jā, par to arī domāju.. kādas ir tās sajūtas, kad saproti - viss, tagad! Tagad tas notiks! Tūlīt es dzemdēšu savu bērnu!
Vai visas citas emocijas ņem virsroku, ka bailēm nav vietas?

Zinu gadījumu, kad vīrietis nebija tā kā īsti pārliecināts vaipiedalīsies dzemdībās. Bet, kad bija kopā ar sieviņu un pienāca brīdis, kad viņu stūma jau uz galdu - vīrs saprata, ka nevar palikt aiz durvīm un devās līdzi sievai:)

Būtu jau skaisti - ja pirms tam, kā intuitīvi jūtot, varētu sevi sakopt, sapucēt un tad skaista un laimīga doties uz dzemdībām!

Par to sajūtu,ka gribas pa lielam uz wc.. un gājāt ar` spiest kaku ārā? Mani moka šis moments, vai tajā brīdī maz var spiest?