Psiholoģija

Margo teorētiski, psihoterapeita profesija ir labāk atalgota, tomēr arī prasa daudz vairāk ieguldītu līdzekļu. Ja godīgi, tad ļoti liels tas beigās nesanāk - telpu īre, nemitīgi semināri un konferences noēd milzu daļu ienākumu, bet ienākumi beigās lielākoties tiešām būs augstāki, kā psihologam. Atradu diezgan labi uzrakstītu atbildi internetā, tāpēc iekopēju to :)

Informācija par psihoterapijas studijām nav precīza. Par psihoterapeitu Eiropā un arī Latvijā var mācīties cilvēki ar psihologa, soc.darbinieka, pedagoga un arī citu izglītību. Psihoterapijas studijas ilgst 4 gadus. Lietuvā var mācīties eksistenciālo psihoterapiju (www.hepi.lt), psihodinamisko, Latvijā ir Geštaltterapijas institūts, ģimenes psihoterapijas studiju iespējas. Pameklējiet internetā vai www.psihoterapija.lv. Psihoterapijas studijās uzņem cilvēkus, kuri studē maģistratūrā, tā kā paralēli sanāk mācīties divās programmās, vai arī sākumā apgūst vienu un tad citu programmu. Veiksmi!

Vēl piebildīšu, ka par psihoterapeitiem klāt bieži macas ārsti - Latvijā sī tendence kļūst arvien populārāka. Geštalta studijas, piemēram, iespējams apgūt tikai no 25 gadu vecuma - katrā novirzienā savi knifiņi un prasības :)
CrazyMonday domāju, ka apgūt psihologa profesiju būtu visgudrāk, jo tad tālāk varētu apgūt arī psihoterapeita profesiju, ja ir interese un arī vairākas citas durvis būtu pavērtas plašāk :) LU ir budžeta vietas, kad mācījos akadēmiskajā bakalaurā tās bija 8 (profesionālajā bija vairāk budžeta vietu), maģistrā bija 4 vietas. Liels prieks par cilvēkiem, kas vēlas apgūt šo profesiju, jo tā, manuprāt, palēnām paplašinās sabiedrības redzesloks. Piemēram, vēl ne tik sen visi uskatīja, ka pie psigologa iet tikai ''kukuuu'' cilvēki un neviens nenojauta, ka pie psihologa dodas, lielākoties, garīgi veseli cilvēki, kuri vēlas noskaidrot lietas par savu kognitīvo procesu ātrumu un kvalitāti, vēlas uzzināt kā efektīvāk cīnīties ar stresu, kā pārvarēt krīzes, utt. Kad vēl mācījos, nodaļa ļoti stipri cīnījās par psihologa likuma pieņemšanu, lai cilvēki, kuri nav apguvuši psiholoģiju, to nedrīkstētu praktizēt, tomēr tādu Latvijā ir tik daudz, ka likuma pieņemšanas process neiet uz priekšu gadiem.. Nupat atcerējos - oktobrī paredzētas psiholoģijas dienas ar daudziem informatīviem pasākumiem - http://www.psihologijasdienas.lv/ varbūt atradīsi kaut ko, kas tevi ieinteresē :)

Hone - Psiholoģija vienmēr bijusi sirdij tuva joma. :) Tad nu tuvākā nākotnē ceru to apgūt. :) Pāāāldies par info. :)

CrazyMonday arī man tā bija tāda sirdslieta, bet jāatzīst, ka tajā laikā neko daudz par psiholoģiju nezināju, tikai tā vispārīgi :) Bet psiholoģija ir ļoti interesanta, aizraujoša, brīžiem - sarežģīta, kā jau zinātne, bet noteikti tā vērta, lai to apgūtu :) Vēlu tikt budžetā un ja vēl kādi jautājumi, droši raksti :)

Paldies, Hone. :) Interesanti, cik dažādi var nonākt līdz psihoterapeita studijām, tā normāli zināju tikai to medicīnas ceļu.

Vēl gribēju piebilst, ka šis:

Tas varētu mainīties brūidī, kad beidzot tiks pieņemts psihologu likums, kas nosaka, ka jāmācās vismaz šie 6 gadi, lai cilvēks kļūtu par psihologu, šobrīd likuma nav un par ''psihologu'' sevi var saukt katrs kaimiņu pēteris.

nav tik traģiski, ja vien, protams, ir runa par to, vai cilvēki labāk izvēlēsies iet pie psihologa ar 6 gadu izglītību vai pie kaimiņu Pētera. Domāju, ka gudri cilvēki pirms iešanas apgriezīs googli kājām gaisā un atradīs gan info par izglītību, gan atsauksmes, un diez vai tad izvēlēsies kaimiņu Pēteri. :D

Margo teorētiski, psihoterapeita profesija ir labāk atalgota, tomēr arī prasa daudz vairāk ieguldītu līdzekļu. Ja godīgi, tad ļoti liels tas beigās nesanāk - telpu īre, nemitīgi semināri un konferences noēd milzu daļu ienākumu, bet ienākumi beigās lielākoties tiešām būs augstāki, kā psihologam.

Nu man mute bija vaļā, kad uzzināju dažu psihoterapeitu izcenojumus. :D Bet saprotams, ka tā noteikti nav visiem p-terapeitiem.

Es arī neieteiktu lasīt grāmatas par psiholoģijas vēsturi. Bija laiks, kad psiholoģija kā zinātne bija ļoti sadrumstalota. Pētniekiem nebija viennozīmīgu viedokļu daudzos jautājumos. Zinātnes radās kā pretstats viena otrai, apstrīdēja viena otras idejas...
Parasti jau sāk ar cilvēka kognitīvo procesu, tas ir, uztveres, sajūtu utt. izpēti. Sākumā jāsaprot kā pamatā funkcionē psihe, tad var iedziļināties teorijās, kas ir daudz un dažādas, bet ne vienmēr patiesas. Mani pašu psiholoģijas mācību procesā visvairāk kaitina teoriju daudzums, kurā apjūc.
Vari mēģināt kādu vidusskolas psiholoģijas mācību grāmatu, tā būs aprakstīta vispārējā, neprofesionālim saprotamā valodā. Un pamatā ietver to, ko mums māca "Psiholoģijas ievada" kursā. Vari lasīt kādu jau pieminētās sociālās psiholoģijas grāmatu. Tas palīdzēs izprast clvēku kā daļu no grupas, sabiedrības.
Pati studēju LU psiholoģijas profesionālajos bakulauros. Kā jau šeit minēja, var kļūt par psihologa asistentu. Man zināmas gadījums, kad- pat par skolas psihologu. Akadēmiskā programma, kā jau to pasaka nosaukus, ir orientēta uz akadēmisko zināšanu ieguvi. Tas nozīmē, ka varēsi darboties jomā, bet nevarēsi praktizēt (pieņmt klientus). Studiju procesā galvenā atšķirība ir tāda, ka nav praktisko nodarbību un daži priekšmeti atšķiras.
Par studijām LU jāmaksā 1600 ls gadā, ir arī budžeta vietas, bet uz tām liela konkurence.

Atkal es jautāšu :D, bet vienmēr esmu domājusi - ko dara skolas psihologs?

Tie, kas nodarbojas ar hipnozi, psihoanalīzi, utt. tie ir patiešām ĻOTI dārgi, bet tādu Latvijā nav daudz. Ir divi iemesli, kāpēc viņi prasa patiešām ļoti daudz a) tās summas, ko viņi ir ieguldījuši savā izglītībā ir tiešām astronomiskas (īpaši psihoanalīzes speciālisti) un vi'[ni vēlas šo naudu atpelnīt un b) kā jau minbēju - Latvijā šādu speciālistu nav daudz, t'\apēc viņi var atļauties tās cenas pastumt uz sev labvēlīgu pusi :)
Psihologs, piemēram, par konsultāiju prasa vidēji no 10 - 15 latiem, (par izpēti vidēji 25 lati) pishoterapeitam vidēji 25 lati par vizīti. Bet Latvijā ne viens, ne otrs nepelna tik daudz kā citās valstīs, diemžēl -ASV psiholoģiskā izpēte maksā aptuveni 2 tūktošus , Kanādā vidēji tūkstoti dolāru, arī sesijas pie psihologiem un psihoterapeitiem maksā ievērojami vairāk.

Tas ir domāts tā, ka internetā var, protams, atrast kaut kādus vispārīgus skolas psihologa uzdevumus. Bet manā skolā arī bija psihologs un viņa klātbūtni es nejutu vispār. Tad nu domāju, kādi tad patiesie uzdevumi viņam ir ārpus skaisti noformulētiem vārdiem.

Tas, par kuru man bija mute vaļā, maksāja 40ls. Bet, protams, saprotu, ka cilvēks ir ļoti izglītots un labs speciālists, neapstrīdu, ka tā nauda būtu viņa darba vērta, tikai tobrīd bija tāda apjausma - cik atrauti, nepieejami šie labie speciālisti ir tādam vidusmēra latvietim.

Skolas psihologs konsultē skolēnus visdažādākajos gadījumos - krīzēs, mācību grūtībās, konsultē arī vecākus (ja bērnam ir mācību grūtības vai bieži konflikti, piemēram), veic uzvedības novērošanu stundās (klasēs, kur ir kaut kādas grūtības disciplīnā vai savstarpējās attiecībās), veic kognitūivo procesu izpētes, vada izlgītojošas stundas (gan bērniem, gan, piemēram, skolotājiem), sadarbojas ar sociālo pedagogu ''grūto'' bērnu jautājumos, veic klases saliedēšanas pasākumus un tamlīdzīgas lietas.
mangija pateica pareizi par bakalauriem, bet kopumā, ja ir nolemts kļūt par psihologu, ir vienalga, kurā programmā stāties, jo pa 6siem gadiem abas programmas iziet pilnīgi vienādus kursus un prakses :) jo kā jau minēju sākumā - prof. bakalauriem ir 4 gadi, tad maģistros 2, akadēmiskajiem 3 gadi bakalaurā un 3 maģistros.

Varu pastāstīt par savu praksi skolā, kad mācījos maģistros - mana mentore katru dienu konsultēja bērnusm kuri nāca ar dažādām problēmām -konfiliti klasē, grūtības mājās, nespēja koncentrēties, utt. Daudziem bērniem tika veikta kognitīvo procesu izpēte, lai uzzinātu, vai mācību grūtības parādījušās, jo bērns neattīstās attiecīgā ātrumā u nnetiek līdzi, vai ir kādi citi iemesli, kas izraisa sliktas sekmes. Bieži pie viņas nāca arī bērnu vecāki, viņa pati vadīja seminārus skolotājiem un pasniedzējiem internātskolās un bērnunamos. Mani viņa sūtīja izpētīt klases - novērot kuri klasē ir tie, kuri sāk provocēt citus, lai izjauktu stundas darbu, kā stundās uzvedas tie, kuriem ir sliktas sekmes - seko līdzi, vai vienkārši ignorē mācību procsu un bolenž griestos :D

cik atrauti, nepieejami šie labie speciālisti ir tādam vidusmēra latvietim.
tieši tāpēc pie ''lētāka'' psihologa izvēlēsies iet salīdzinoši liela daļa, nmaz neuzzinot, ka šis ''sphologs'' vienkārši ir nolēmis, ka būspsihologs, vai labākajā gadījumā izgājis kaut kādus kursus..Bet tā - labi speciālisti patiešām ir ievērojami dārgāi un, diemžēl, ne tik pieejami kā gribētos. Un ļoti žēl, ka tā, jo sabiedrības garīgā veselība (uz ko norāda arī pašnāvību skaits Latvijā), īpaši pēc krīzes, nav tik lieliska, kā gribētos domāt.

Tas jau tomēr būs saistīts ar cilv. prāta spējām, jo, manuprāt, visnormālāk būtu vispirms atrast info par sava potenciālo speciālistu internetā un tad tikai izvērtēt - iet vai neiet. Es nemaksātu pat 5ls, ja redzētu, ka cilvēks ir pašpasludināts psihologs.