Psiholoģija

Kāda tieši tēma Tevi interesē? Kāds novirziens? Kas specifisks?

Tev kādā nolūkā? Studijām, vai lai saprastu sevi?

Gan, gan. Lai izprastu sevi, citus un psiholoģiju kā zinātni.

Saskarsmes psiholoģiju.

Vari mēģināt palasīt kādu Viestura Reņģes grāmatu. Viņš gan vairāk uz sociālo psiholoģiju orientējas, bet iesākumam būs labi ;)

Psiholoģijā ir diezgan sarežgīta"valoda"un bieži ir grūti saprast pareizo domu, jo viss tiek izskaidrots zinātniski. Pati studēju psiholoģiju un sākumā bija grūti koncentrēties uz tāda veida literatūru. Tādēļ iesaku žurnālu "Annas psiholoģija", vienkārši un skaidri.




No literatūras ir vērts izlasīt Gunas Svences grāmatu:

Paldies, mīļās! :)

Ja grib izprast psihologiju kaa taadu, es saaktu ar visparastaakajaam maaciibu graamataam no seerijas "ievads psihologijaa" un noteikti arii "pshihologijas veesture" tipa graamatas, jo psihologijai ir daudzas skolas, novirzieni un dazkaart tie meedz buut pretruniigi, taa teikt, lai var atrast to, kas pashai iet pie sirds.

krista - psiholoģijas vēsturi gan neieteiktu, jo tad apjuks vēl vairāk, tieši visu skolu un novirzienu dēļ.

Laikam būs jāsāk ar kaut ko elementāru un saprotamu,vienkāršiem vārdiem pateiktu un tad var ķerties pie kaut kā sarežģītāka. :)

Ja grib izprast psihologiju kaa taadu, es saaktu ar visparastaakajaam maaciibu graamataam no seerijas "ievads psihologijaa" un noteikti arii "pshihologijas veesture" tipa graamatas, jo psihologijai ir daudzas skolas, novirzieni un dazkaart tie meedz buut pretruniigi, taa teikt, lai var atrast to, kas pashai iet pie sirds.

No tāda stila grāmatām (tā kā mācību) varu ieteikt (pati lasīju, viss saprotamā un interesantā valodā paskaidrots):
Lails E.Borns, Nensija Felipa Ruso. Psiholoģija - ir trīs daļas.
Džonstone Džonija E. Ceļvedis psiholoģijā

Vispār ieteiktu aiziet uz bibliotēku un pieiet pie psiholoģijas grāmatu plaukta, varbūt kāda īpašā iekritīs acīs pašai.

blank skolaa paraleeli psihologijas pamatiem maaciija arii pashu vienkaarshotaako psihologijas veesturi. Godiigi sakot, tas bija ljoti noderiigi, jo iemaaciijos atskirt novecojushos uzskatus, kuri tika laika gaitaa pieraadiiti kaa ne visai pareizi no jaunaakaa. Savaadaak veel jo projaam sveeti ticeetu, ka opim Freidam bija taisniiba. :D

Vispār ieteiktu aiziet uz bibliotēku un pieiet pie psiholoģijas grāmatu plaukta, varbūt kāda īpašā iekritīs acīs pašai.

To arī plānoju tuvākajā laikā izdarīt. :) Bet arī te gribējās uzzināt, ko vērts izlasīt un ar ko sākt.

Es piekrītu kristai - lai saprastu, no kuras puses skatīties uz psiholoģiju, jāpalasa par vēsturi, visām skolām - biheiviorismu, geštaltu, utt. Tad par nozarēm - kognitīvā, sociālā, veselības, politikas, organizāciju, klīniskā, utt. - kad atradīsi to, kas tev pašai interesē par to vari pameklēt kaut ko tuvāk :) Pati pirms laika esmu beigusi maģistrus psiholoģijā, tieši tāpēc neieteiktu uzreiz lasīt pozitīvo psiholoģiju (pretēji blank ieteikumam, jo manuprāt šis ir vismazāk zinātniski jēdzīgais psiholoģijas novirziens (no sērijas viss būs labi, jāskatās ar gaišu skatu nākotnē, utt.). Pati gan esmu klīniskais psihologs pēc izglītības, bet ļoti patika sociālā psiholoģija - visi superinteresantie eksperimenti un fenomeni - tiešām interesanti. Profesora Renģes grāmatas (tik žēl, ka viņa vairs nav starp mums) ir tiešām liela vērtība - nekādas liekvārdības un ''fufeļa'', viss skaisti zinātniski un jēdzgi :) un galvenais - ieteiktu izvērtēt, kas ir tiešām zinātniska informācija un kas pseidozinātniska

Hone - paldies par info. :)
Runājot par psihologa darbu -varbūt zini ko dara psihologa asistents? Un vai par tādu ir vērts iet studēt?

Hone - varbūt vari pastāstīt, cik liels ir apjoms studijās. Jo man radās doma, ka varbūt iespējams kādreiz apvienot 2 augstskolas. Protams, abās vajag maksimālu atdevi, nevar vilkt uz 5niekiem, bet tomēr - filologijas un psiholoģijas apvienošana ir diezgan ambiciozs sapnis.

Psihologa asistents asistē pisholoģiskajā izpētē, apkopo datus, aprēķina testu rezultātus, palīdz psihologam rakstīt atzinumus, var palīdzēt konsultācijās, grupu nodarbībās :) Lai kļūtu par psihologa asistentu (šo info pārzinu par LU) jāstājas bakalaura profesionālajā programmā (4 gad), tad, ja izvēlies - 2 gadi maģistros un esi psihologs. Tomēr tikpat labi vari izvēlēties studēt akadēmiskajā programmā (3 gadi, bet neiegūsti asistenta kvalifikāciju) un tad, ja secināsi, ka tas ir tas, ko vēlies, tad turpināt profesion'\alajos maģistros - arī 3 gadi. kopā, lai kļūtu par psihologu, abās programmās kopā jāmācās 6 gadi :) Par psihologa asistentu vērts kļūt ja zini, ka vēlēsies vēlāk strādāt ar cilvēkiem psiholoģijā vai psihoterapijā - tā būs lieliska iespēja novērot un mācīties darbu kā tādu. Atalgojuma ziņā šī profesija ir diezgan neizdevīga... Tas varētu mainīties brūidī, kad beidzot tiks pieņemts psihologu likums, kas nosaka, ka jāmācās vismaz šie 6 gadi, lai cilvēks kļūtu par psihologu, šobrīd likuma nav un par ''psihologu'' sevi var saukt katrs kaimiņu pēteris.

sunshine ja godīgi, tad psiholoģijā jāmācās ir samērā daudz, bet nu, iespējams, ka apvienot var... Ja godīgi, kad sen atpakaļ stājos bakalauros, domāju, ka ai nu kas tur tāds, ganjau, ka nekas daudz nebūs bet bija gan :) bet domāju, ka ja ir apņēmība un mērķis, tad var sanākt :)

Hone - Patīkami dzirdēt zinoša cilvēka izsmeļošu viedokli. :)
Labāk jau laikam par psihologu iet, nevis par psihologa asistentu, jo asistents tomēr ir asistents. :) LU psiholoģija par maksu ja?

Atalgojuma ziņā šī profesija ir diezgan neizdevīga...

Ja runa ir tieši par atalgojumu, vai nav izdevīgāk būt psihoterapeitam? Ja ir savas privātprakses, atalgojums, cik pamanīju, ir ļoti liels. Kā tur vispār ir - kā var kļūt par psihoterapeitu? Pēc psihologa studijām vai kā?

Nē, es netaisos mācīties psiholoģiju vai tamlīdzīgi, tikai interese. :)