Bet laulības pārkāpšana ir grēks, grēks ir arī kopdzīve bez laulībām, no kristietības viedokļa. Kā tad ir, ja vecāki nav salaulājušies baznīcā, nav arī sarakstījušies, dzīvo kopā, ir piedzimis bērns, grib viņu nokristīt?
Es neesmu pārliecināta par citām ticībām, bet katoļiem, ja vecāki nav precējušies, tad kristībās piedalās tikai māte, kurai ir jābūt kristītai. Tēvs sēž malā un skatās.
Bet laulības pārkāpšana ir grēks, grēks ir arī kopdzīve bez laulībām, no kristietības viedokļa. Kā tad ir, ja vecāki nav salaulājušies baznīcā, nav arī sarakstījušies, dzīvo kopā, ir piedzimis bērns, grib viņu nokristīt?
Uzdošu jautājumu - kāpēc tu gribi kristīt bērnu, ja pati neievēro visus kārtīga kristieša pienākumus?
Nu vienkārši, cik es esmu interesējusies, tad vecākiem un krustvecākiem jābūt kristītiem un iesvētītiem. Bet kā tas ir oficiāli, vienā no rakstiem bija, ka var kristīt, bet tad bērnu kristī kā viena vecāka bērnu. Kāda nezin, vai tā ir? Un cik ētiski tas ir, ja ir bērnam abi vecāki?
Savu meitu nokristījām, kad pati vēl nebiju kristīta. Tajā laikā apmeklēju svētdienas skolu. Tikai vīrs bija kristīts. Salaulājušies arī vēl nebijām.
Kristībās varējām piedalīties abi, galvanais priekšnosacījums bija, lai abi krustvecāki būtu kristīti. Tākā kristijām katoļu baznīca, tad obligāti vienam no krustvecākiem bija jābūt katolim.
Tad nu meitas krustmāte ir katole, bet krustēvs vecticībnieks.
Paši pēc trim mēnešiem arī salaulājāmies tajā pašā baznīcā, pie tā paša mācītāja.
Tagad visi trīs esam katoļi.
Jā, bērnu var kristīt, ja vecāki nav precējušies, arī ja kāds no vecākiem nav kristīts, katoļiem tēvam nekur nav malā jāsēž.
Tas, ka vecāki nav kristīti ir pašu vecāku darīšana. Bērnu var kristīt un vajag, ga vecāki to vēlas. Tas par tiem grēkiem un visu pārējo ir pilnīgi bez sakara, ja jautājums ir par to, vai VAR kristīt.
Mēs ar vīru esam katoļi, bet mūsu krustbērns ir luterānis. Viņam kristīta ir tikai mama (luterāne), tētis nav. Arī laulājušies viņi nav. Abi vecāki bija klāt kristībās.
195
