Plika un nabaga

Es tā negribētu, bet saprotu, ka tā daudziem ir realitāte.
Pašai man 20, ir tikai dzīvoklis savs, nu, protams, drēbes un sadzīviskus niekus neskaitot. Labi, vēl ir planšete, portatīvais un kamera :D

Gribētos jau vēl daudz ko, bet pagaidām alga nav tik liela, lai varētu ko iekrāt, bet mazās ikdienas nepieciešamības (un citkārt varbūt arī ne tikai nepieciešamībiņas) atļautiee gan :) (l)

Man ir bez viena mēneša 26. Ja nebūtu manu vecāku, vienīgais, kas man piederētu, būtu kaķis, garderobes saturs un velosipēds.

protams, ka kapā līdzi nepaņemsi, bet atstāsi mantojumā

Tam nav nekādas garantijas, ka mantojumā būs ko atstāt. Un nereti bērniem to mantojumu nemaz tā nevajag kā vecāki iedomājas.

Dzīšanās pēc materiālām vērtībām nevienu laimīgu vēl nav darījusi. Visas te nosauktās lietas - māja, mašīna, uzkrājumi utt. ir tikai un vienīgi iedomas, ka mums tas tiešām ir vajadzīgs.

Blondiine, skumīgāk ir tad, ja vēl 25 gadu vecumā vienīgais, ko gribam no dzīves, ir materiālās lietas apkārt. Tas tā, pārdomām. Jo dzīve tik gara, gan jau vēl krīzes pieredzēsim, nedod Die's, mūs aplaupa vai notiek citas kataklizmas, kad paliekam bez sadzīviskām lietām. Taču skaidru prātu, gudru galvu un stipru garu neviens nevar atņemt.

man nav nekā no tā visa, par ko tu satraucies, ne mašīnas, ne sava dzīvokļa, ne naudas kontā, ne vīra, ne bērnu, pat ne mīļākā. it laba alga, varu atļauties komfortablu ikdienu. toties es varu ceļot, braukt komandējumos, un ne ar vienu nerēķināties. sapakot koferus un vienkārši aizbraukt uz mēnesi. ko mani kolēģi un draugi nevar atļauties, jo ir piesieti, ar kredītiem, ģimeni utt.

nezinu, vai mana dzīve ir izdevusies, cenšos par to nedomāt un nesalīdzināt. izbaudu brīvību..

Man ir 25 gadi, maģistra grāds, labs darbs.

Kā jau lielākā daļa kopā ar draugu dzīvojam īrētā dzīvoklī, vismaz reizi gadā baudam ceļošanas priekus, vēl man ļoti patīk apdāvināt svētkos savus tuvos un mīļos ģimenes locekļus.

Nekādu kredītsaistību man nav, taču uzkrājumus arī neveidoju, jo baudu katru dienu, neko sev neliedzot.

No algas līdz algai arī nav gluži jādzīvo, bet parasti ja pirms algas dienas redzu kontā smuku ciparu, dodos uz salonu vai šopingā.

Man ir uzskats, ka nauda ir jātērē, tā ir jāapgroza. Ja turi zeķē, neko sev nepērc un visam taupi - kāda jēga ta vienkārsi eksistēt.!?

Mani nebiedē fakts, ka dotajā brīdi manā īpašumā nav auto un nekustamais īpašums, jo zinu, kad izjutīšu tādu vajadzību viss būs :)

Bērniņu gan šad tad sagribas, taču no otras puses - gribās arī vēl patrakot, paballēt un paceļot.
Diemžēl paskatoties apkārt, tiem draugiem kuriem ir izveiudojusies ģimene, godīgi sakot nekam citam neatliek....citi pat pametuši valsti lai nodrošinātu labākus apstākļus sev un bērniņam un tas juau manuprāt ir skumji,jo gan draugi gan viņu mazais dzīvo bez saviem tuviniekiem.

Bet kā var 20 gados tikt pie dzīvokļa? Kā var TIK ātri sasniegt karjeras virsotni, lai atļautos visas tās lietas, dzīvokli, auto, ceļojumus. NU kā?

Bet kā var 20 gados tikt pie dzīvokļa? Kā var TIK ātri sasniegt karjeras virsotni, lai atļautos visas tās lietas, dzīvokli, auto, ceļojumus. NU kā?

Kā, kā? Ielienot 10 kredītos. Cilvēks grib visu un uzreiz un nedomā par to, ka tie kredīti pēc tam arī būs jāmaksā.

man ir 22, man ir savs auto, savs dzivoklis, un protams visa sadzive, BET skumji ir tas ka es neko no ta pati neesmu iegadajusies, auto ir davana no vira, bet dzivoklis mantojums, forsak butu ja pati varetu lepni teikt, ka nopelniju un iegadajos :) bet nu ka ir ta ir!
lielakais prieks un lepnuums ir musu deels :)

Bet kā var 20 gados tikt pie dzīvokļa? Kā var TIK ātri sasniegt karjeras virsotni, lai atļautos visas tās lietas, dzīvokli, auto, ceļojumus. NU kā?

1) kredīts (kaut gan 20 gados laikam nav tik labi atalgots darbs, lai banka dotu kredītu)
2) mantojums
3) dāvana no vecākiem, vīrieša.

Man ari ir lidziga situācīja autorei .Nav iekrājumu kontā ,nav ne dzivokla sava ,nekkā , ..Lai gan mainisies ,cenšos tikt uz augšu ar saviem spēkiem ,man nav kas palidz ,tikai mans vīrs.

Nav man nekādu kredītu, pat studiju ne, kur nu vēl dzīvokļa, ak jel :D

kapēc te dažas uzreiz skandina ka materiālās lietas nav svarīgas vai ka mīlestība un miers virs zemes ir svarīgāk. tas ka ir svarīgas materiālās lietas, nenozīmē ka nav svarīgas arī garīgas vērtības.

Bet kā var 20 gados tikt pie dzīvokļa?

mantojums
dāvana

kapēc te dažas uzreiz skandina ka materiālās lietas nav svarīgas vai ka mīlestība un miers virs zemes ir svarīgāk. tas ka ir svarīgas materiālās lietas, nenozīmē ka nav svarīgas arī garīgas vērtības.

nu pēc maniem novērujiem šeit lielākai daļai meteņu ar pliku mīlestību nepietiek un nedod Dievs čalis izņemot pliku mīlestību neko nevar dot... Līdz ar to secinājums, ka materiālās vērtības tomēr ir svarīgākas par morālajām, bet tas nenozīmē , ka uzreiz mazsvarīgas .... :)

Nē, varētu 20 gados tikt pie kredīta dzīvoklim, man liekas. Man 18 gadu vecumā bija jau darbs ar atalgojumu, kurš ir bankai objektīvs, lai izsniegtu hipotekāro, turklāt pirms tam oficiāli strādāju no 15 gadu vecuma. Jautājums tikai- vai tiešām to vajag? Paldies Dievam, ka nepaņēmu. Nezinu, es esmu saskārusies ar cita kredīta nastu, tāpēc hipotekāro uzskatu par ilgām saistībām. Nevar teikt, ka tas dzīvoklis ir Tavs. Vairums pabeidz maksāt ap 40,bet visus kredīta gadus ir dzīvojuši ar apziņu, ka katru mēnesi prāva summa jāatdod bankai precīzi laikā. Tās ir manas domas, protams, vairums tam var nepiekrist, katram savs:)
Par uzkrājumiem piekrītu Demi, ka nauda ir jāapgroza, bet es, piemēram, krāju mērķim- auto+ nelieliem liekiem līdzekļiem "pfu, pfu, pfu" gadījumiem. Manuprāt, tas ir ļoti normāli.

kapēc te dažas uzreiz skandina ka materiālās lietas nav svarīgas vai ka mīlestība un miers virs zemes ir svarīgāk. tas ka ir svarīgas materiālās lietas, nenozīmē ka nav svarīgas arī garīgas vērtības.

Tāpēc, ka dažas te saka, ka "25 gadu vecumā jau nu kaut kam vajadzētu būt". Jā, prātam. Šeit izskanējusī forma nav gluži adekvāta.
Un tas, ka jau mēs šobrīd rakstām, par kaut ko jau tas liecina - ka mums ir miteklis, dators, internets, ka varam to atļauties.

Nē, es to neuztveru personīgi, bet tāpat kā anoreksiķes modeles dzen izmisumā daudzas meitenes, arī "deguna celšana gaisā" un pusslēpts nosodījums internetā rada kaut kādu tālāku ietekmi.

nu nejau visur materiālas vertības svarīgas,bet tomēr bērnu ar mīlestību nepabarosi un neapģērbsi, katrs cīnās par savu laimi -dažs strāda priekš brendu lupatām,bet daži krāj ģimenes mājoklim,kas nu kuram tuvāks,varbūt ja es būtu parastas studentes vietā tad noteikti ka arī man neko nevajadzētu :D

Esmu pateiciga par to, kas man ir un censos stradat pie ta, kas man nav.
Citam ir billioni, a citam pat viens kurpju paris nav. Viss ir harmonija un esmu laimiga, ka neesmu gelejiba.

Pašlaik vienīgais īpašums, ko vēlos iegūt/mantot/nopirkt, ir pāris 10 hektāru ar mežu :)

Tas ir mūsdienu sabiedrības uzlikts cilvēka standarts. Ja kāds tajā neiekļaujas, tad, protams, ka izmisums klāt.