Ko darīt ar vīrieti?

Nu mans viedoklis ir tikai tāds, ka Tev, tāpat kā viņam - nav sirdsapziņas. Tagad droši var strīdēties pretī, bet mans viedoklis nemainīsies.

ja tu gribétu pártraukt kontaktus - pártrauktu. nekad neesmu sapratusi shitás bljávéjas - gribu aiziet, vinsh neljauj... tá nemédz bút, ja gribi aiziet un izslégt no savas dzíves cilvéku, tá arí jádara. bet ja tev patík bút tikai míljákajai, tikai uz laiku - turpini. viss atkarígs no tá, ko tu vélies!

Ir sirdsapziņa-it sevišķi, kas ieraudzīju viņa dzīvesbiedri! Bet tiklīdz cenšos pātraukt kontaktu vai tikt no šīs situācijas prom -viņš nelaiž... un man ir grūti pretoties jo ir iemīlēšanās. Un tad visu laiku katru dienu es domāju cik nepareizi rīkojos... bet nespēju to pātraukt., viņš it kā arī ir iemīlējies, bet tiklīdz es runāju par to sievieti, sairdsapziņu, vai mūsu attiecību pātraukšanu viņš vai nu no tēmas manīgi izlavierē vai izdara tā ka vairs nevaru teikt -nē. un tā ik reizi!

Rēķinies ar to, ka no sievas viņš neaizies. Un beigās visvairāk sāpēs tev, tā kā ņem vērā - neiemīlēties savos mīļākajos! :)

Ja tev ar viņu ir ērti,ja viņš atbalsta materiāli un citu brīvu vīrieti nevari atrast,vari turpināt.
Vispār jau nekādas cieņas nav šim vīrietim, pati esmu piefiksējusi,ka dzīvē nāk viss atpakaļ, jo uz citu nelaimes savu laimi neuzcelsi.
Var gadīties, ka ar šādu savu rīcību dzīvē vari dabūt sev tādu pašu vīru vazaņķi,nekā laba.
Tās ir manas domas. :)

Es negribu savu laimi celt uz citu nelaimes, es arī domāju par to nākšanu atpakaļ-ka tas ko nodara citiem nāk atpakaļ. visu dzīvi esmu sludinājusi-netikties ar aizņemtiem vīriešiem, bet man sanāca un tagad nezinu ko darīt! un vēljovairāk man nedod mieru tas, ka viņš laikam neizjūt sirdsapziņu... pret to sievieti. viņš man pat rakstīja, kad viņa bija tuvumā!!!

Es negribu savu laimi celt uz citu nelaimes,

Katrs pats savas laimes kalējs :D

Tāpat tu būsi tikai otrā...jēga?

if its feels good it is right!

bet pienaks bridis kad tas labais beigsies. un tad gan...

Ar steigu meklē citu draugu un dari vinam to zināmu!

Rēķinies ar to, ka no sievas viņš neaizies. Un beigās visvairāk sāpēs tev, tā kā ņem vērā - neiemīlēties savos mīļākajos

+++

Viss dzīvē nāk atpakaļ. Pienāks laiks, kad Tavs vīrs, bērna tēvs, darīs tieši to pašu ar Tevi.

Kaut kā interesanti uzrakstījusi esi - it kā vecis pie visa būtu vainīgs. Tev, redz, sirdsapziņa spiež? Muļķības, savādāk tu tā nerīkotos. Galīgi neesmu svētā, tomēr esmu godīga pret sevi, toties tu sevi māni, nesaskatot savu vainu. Kā viņš tevi nelaiž vaļā - pieķēdē pie gultas? Tur ieslodzījumā? Regulāri nolaupa tevi? Atzīsti to, kas tu esi un, ko tu dari. Tas būs pirmais solis uz atrisinājumu, kas nenoliedzami nesola kaut kādu spožu nākotni ar konkrēto vīrieti. Tavs "es esmu fall in love" aizbildinājums neiztur kritiku un neattaisno tavu rīcību.

Man izliekas, ka Tu nevis pēc padoma nāci, bet gan apstirinājuma, ka viss ir ok.
Jo Tu zini, ko darīt, bet to nevēlies, tāpēc vajag atrast domu biedrus, kas pasaka, ka Tu nerikojies nepareizi un nedari pilnībā neko sliktu, jo uzticību savai ģimenei ir pārkāpis viņš, ne Tu.

Neesmu es arī svētā, esmu pati krāpusi, bet tikai tad, kad zināju, ka visa mīlestība no manas puses jau cari, bet NEKAD, nekad neesmu pat skūpstījusies ar aizņemtu vīrieti. Pat kad biju padsmitniece, bija puisis kurš man nenormāli patika un viņam bija meitene. Viņš gribēja ar mani kādā pasākumā pabučoties, bet es nē - viņam bija meitene. Nekad nedaru citam to, ko negribu, lai dara man.

Saki lūdzu - kāda ir sajūta būt TIKAI mīļākajai?

jo uzticību savai ģimenei ir pārkāpis viņš, ne Tu.

Tā jau arī ir, ja vīrietis būs pa kreisi gājējs, viņš ies, tur neko nevar darīt. Nebūs šī, būs cita, jo mājās noteikti kaut kas nav kārtībā.

Debesszilgme
Tu perfekti aprakstīji vienu manu romāniņu.

cik saprotu viņam tā ir ērti un neko negrib mainīt

Tā arī ir. Kas Tevi izbrīna?

kad gribu pātraukt mūsu kontaktu-viņš dara visu lai tas nenotiktu

Loģiski, jo

viņam tā ir ērti un neko negrib mainīt

Pēc tā visa - uz citiem Tu neskaties, jo esi

fall in love

un pašai liekas, ka neviens cits nav tik labs. Katrreiz, kā šis uzzvana, kājiņas trīc un lai cik stingri būtu nolēmusi teikt nē, mute pati pasaka "jā"

Pazīstu, pazīstu.. No sievas iet prom, visticamāk, nemaz nav solījies. Vismaz nemelo.
Vienīgais, kas Tev te var līdzēt ir cits vīrietis. Ar šo aršanas nebūs. Vēlāk būs patīkamas atmiņas un viss. Un numuru nomaini, citādi nekādi nevarēsi atturēties no kārdinājuma pacelt, kad viņš zvana. Nevari nomainīt numuru, nobloķē viņa numuru.

Pienāks laiks, kad Tavs vīrs, bērna tēvs, darīs tieši to pašu ar Tevi.

Mani vienmēr ir fascinējusi šī loģika.
Ne jau viņai ir attiecības un saistības ar sievu. Viņa nevienu nekrāpj.

kāda ir sajūta būt TIKAI mīļākajai

Ja nestāsta, ka ies prom no sievas un citas tādas muļķības, tad patiesībā romāniņa versijai nav sūdīgi - lutina kā var. Tās, kuras ir sievas, tās parasti domā, ka tā jau ir TIKAI mīļākā. Nu, ne vella - mīļākās mēdz būt svarīgākas par sievām. Visu labo un slikto, kas vīrietim noticis, mīļākās uzzina pirmās. Mīļākajām laiku ieplāno vispirms, tad tikai sievai, ja vien nav kādi ārkārtas gadījumi - tur sievasmātes dzimšanas diena utt. Ne viens vien vīrišķis nešķiras no sievas tikai bērnu vai sabiedriskā tēla dēļ. Bet, ja mājās viss jau ir izjucis, bet turēties pie sievas ir bērnu un goda lieta, rodas mīļākās, kas dabū visu, kā sievai vairs nekad nebūs. Face it.

izspied viņu kā citronu un pamet!