esmu no daudzajām sievietēm ,kuras vīriešus pārāk ātri ielaiž sev sirdī un kad nu pienācis laiks kad saprotu, ka nekas nemainīsies, ir ļoti grūti izbeigt attiecības, jo visu laiku liekas, ka tas cerības stariņš varbūt uzspīdēs uz manu pusi...
tur jau tā lieta, ka viņš neuzticas nevienam izņemot savu mammu, un vēlos, lai viņam priekšstats par mani mainītos un, lai viņš sāktu man uzticēties...jo šaubos, vai pati varētu uzticēties vīrietim, ja tikai tādus, kā maukurus, būtu iepazinusi no sākuma un ne savādākus! tas viss maina viņa uztveri, kā pret cilvēkiem, jo pats ir teicis, ka esot klubos uzaudzis un 6-8 gadu laikā, normālas sievietes nav redzējis, tikai tādas, kuras var paķert uz māju...! tāpēc šis ir arī iemesls kādēļ vainu ejam kopā vai neejam nemaz!
123
