Nu padsmit gadu man vairs nav, man jau 23 gadi.
Kad iepriekš esam runājuši par attiecībām, tad esmu teikusi, ka man kā sievietei tomēr ir nepieciešami apskāvieni un skūpsti utt, ka ja to tagad ir tik maz, tad kā būs nākotnē pēc n-tajiem gadiem... bet viņam tā neliekas, viss jau ir un būs labi.Tāpēc šo lietu dēļ esmu domājusi vai tas viss ir tā vērts, jo izniekot dzīvi tādām attiecībām nevēlētos kurās nav mīlestība, bet būtu tikai pieradums... Bet pēc laika atkal viss mainās, viss ir burvīgi un brīnišķīgi attiecībās.
Bet vakardiena mani izsita no sliedēm pavisam..