Ja godīgi, izskatījos un jutos ļoti labi. Bija milzonīga enerģija, tūskas nebija. Ilgu laiku nogāju skolā, un jau biju 6.mēnesī, kad kursabiedriem bija liels pārsteigums, ka gaidu bērniņu. Kā vienmēr krāsoju matus un sarkanas lūpas, nēsāju lielas rotas, skinny džinsus (nevienam jau nav jāzin, ka tops apslēpa elastīgo jostu), melnus peplum un blūzes ar kārtainiem volāniem, rišām, bantēm, glaimojoša silueta žaketes, stingra auduma 'tulpjveida' sarafānus, melnus mežģîņu elastīgos zīmuļsvārkus, maxi, krītošu linu utjpr. Tā ka viss bija eleganti un sievišķīgi. Vienkārši jutos pati tā labāk.
Ko nedarīju nekad- nevilku augstus papēžus, lai izvairītos no riska paklupt. Nelietoju smaržas, nagu laku. Nekādus smaržīgos krēmus un matu veidošanas līdzekļus, tikai dabiskās eļļas; strijas, paldies Dievam, nav.
Atceros šo laiku tikai pozitīvu, bet es 100procenti saprotu sievietes, kas jūtas slikti un tad tur ne da lūpukrāsai.